Pasaulē
Eiropa

Orbāns sliecas radīt “kaut ko jaunu Eiropas politikā”2


Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns 9. janvārī preses konferencē Budapeštā paziņoja, ka gatavs nākt klajā ar jaunu iniciatīvu vai “jaunu kustību”.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns 9. janvārī preses konferencē Budapeštā paziņoja, ka gatavs nākt klajā ar jaunu iniciatīvu vai “jaunu kustību”.
Foto: Tamas Kaszas/REUTERS/SCANPIX

Viktora Orbāna vadītās “Fidesz” joprojām pārstāvētā Eiropas Tautas partija (ETP), kā viņš izteicās 9. janvārī Budapeštā notikušajā iepriekšējā gada notikumiem un aktualitātēm veltītajā trīs stundas ilgajā preses konferencē, “zaudē savu ietekmi, zaudē pozīcijas, zaudē vietas un novājinās”, bet partijas vadība “ir slikta”, tāpēc “mēs kļūstam vairāk liberāli, sociālistiski, kreisi un centriski.

Mēs neaizstāvam un nesaglabājam mūsu sākotnējās vērtības”. Tiesa, Orbāns neesot vēl pavisam zaudējis cerības panākt, viņaprāt, nepieciešamās pārmaiņas Eiropas Tautas partijas iekšienē, bet, ja tās izpaliks, tad ir gatavs nākt klajā ar jaunu iniciatīvu. Vai “jaunu kustību”.

Jauna grupa Eiroparlamentā?

Tās konkrētās aprises un izpausmes atbildē uz Vācijas sabiedriskās televīzijas ZDF jautājumu viņš pagaidām vairījās precizēt. Bet neslēpa, ka, viesodamies Varšavā (7. un 8. janvārī), apspriedis attiecīgo tēmu loku ar Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” līderi Jaroslavu Kačiņski.

Jāpiebilst, ka politiskās grupas izveidošanai Eiropas Parlamentā vajadzīgi divdesmit pieci deputāti, kas pārstāv vismaz ceturto daļu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un “Likums un taisnīgums” ar 26 deputātiem šobrīd ir vadošais spēks Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā. Polija, tāpat kā Ungārija, tiesiskuma ievērošanas jomā ir pakļauta Briseles pētošajam skatienam un ievadītajām sankciju procedūrām, kas teorētiski var novest pie balsstiesību zaudēšanas Eiropadomē.

ETP vērtē “Fidesz”

Ja atceramies, pērn martā Eiropas Tautas partija apturēja “Fidesz” dalību ETP, tomēr neizslēdza no savām rindām. Līdz galīga lēmuma pieņemšanai “Fidesz” darbību izvērtē ETP īpaši pilnvarotas autoritatīvas personas (tajā skaitā Hermans van Rompejs), kuras drīzumā – domājams, nākamajā mēnesī – būs sagatavojušas ziņojumu ar saviem atzinumiem par “Fidesz” atbilstību ETP politiskajām vērtībām.

Tāpēc politikas vērotāju uztverē nepavisam nav nejaušība Viktora Orbāna manevri un vēstījums – vajadzības gadījumā aiziesim paši, turklāt zem jauna karoga. Tad Eiropas Parlamentā ETP politiskā grupa saruks par divpadsmit deputātiem.

Ungārijas valdības galva gan solījis pārrunāt jautājumu ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu, kā arī jaunievēlēto ETP priekšsēdētāju Donaldu Tusku. Zīmīgi, ka ETP kongresā, kas norisinājās pagājušā gada novembrī Zagrebā, Tusks, vēl būdams Eiropadomes priekšsēdētāja amatā, visnotaļ skarbi kritizēja “politiskos populistus, manipulatorus un autokrātus, kuri liek cilvēkiem ticēt, ka brīvība nav savienojama ar drošību”, un diezgan nepārprotami raidīja kritiku Orbāna virzienā. Abu attiecības nevar neietekmēt arī “Fidesz” brāļošanās ar Kačiņska partiju.

Draudzējas ar savstarpējiem pretiniekiem

“Neoliberālās demokrātijas” sludinātāja Ungārijas premjerministra sabiedroto vai par tādiem uzskatīto pulks kopumā ir samērā ietekmīgs, taču pretrunīgs, lai neteiktu – ideoloģiski savstarpēji izslēdzošs.

Pagājušās nedēļas preses konferencē Viktors Orbāns slavēja Apvienotās Karalistes premjera Borisa Džonsona drosmi breksita īstenošanā un izteicās par īpašas stratēģiskas sadarbības nepieciešamību ar britiem, kad tie būs laimīgi izkļuvuši ārpus Eiropas Savienības. (Britu prese rakstīja, ka īsi pirms Ziemassvētkiem Budapeštu apmeklēja viens no Džonsona tuvākajiem padomniekiem šo nākotnes perspektīvu apspriešanai.)

Tāpat ASV prezidenta Donalda Trampa uzskati un politiskās vadības stils ir diezgan tuvi “neoliberālās demokrātijas” koncepcijai. Ungārija atbalsta Baltā nama politiku Tuvajos Austrumos, un, kā sacīja Orbāns sakarā ar ASV un Irānas konflikta spējo saasinājumu, arī Eiropai, kuras “pozīcija nav skaidra”, konsekventi jānostājas amerikāņu un izraēliešu pusē.

Tajā pašā laikā oficiālā Budapešta draudzējas ar ASV stratēģiskajiem pretiniekiem. Piemēram, viens no Ķīnas globālās ekspansijas instrumentiem IT uzņēmums “Huawei” Ungārijā tiek apveltīts ar dāsniem valsts telekomunikāciju nozares pasūtījumiem.

Pastāv iecere atvērt Fudanas universitātes filiāli, kas būtu diezgan daudznozīmīgs žests, ņemot vērā, ka no Budapeštas padzīta Džordža Sorosa dibinātā Centrāleiropas universitāte, kurai pērnruden nācās pārcelties uz Vīni.

Daudz apcerētas Viktora Orbāna ciešās attiecības ar Kremli, bet to ietvaros izvērstā sadarbība – kaut vai banku sektorā un enerģētikā – neizceļas ar īpašu caurskatāmību. (Jau kopš 2014. gada vienošanās par Pakšas atomelektrostacijas paplašināšanu.) Un gandrīz tikpat mīklainas ir Ungārijas premjera spējas veikli balansēt starp Maskavu un Varšavu, kuras atrodas informatīvā kara stāvoklī.

Viņš savukārt par savu galveno idejisko pretinieku nosauc Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Taču dīvainā kārtā varbūt tieši Elizejas pils saimnieks un makronistu grupa “Renew Europe” varētu gūt lielāko labumu no Orbāna iecerētā pasākuma, kas, ļoti iespējams, vājinās Eiropas Tautas partijas ietekmi.

Saistītie raksti

Iekšpolitikā “Fidesz” līdzšinējie panākumi balstījušies ekonomikas izaugsmē un pilsoņu vairākumam patīkamā retorikā pret nelegālo imigrāciju. Tomēr ekonomiskās situācijas dēļ agrākie saukļi neiedarbojas, par ko liecina varas partijas popularitātes izsīkums lielajās pilsētās.

Lai gan opozīcija bijusi ilgstoši sašķelta un organizatoriski nespēcīga, “Fidesz” pašvaldību vēlēšanās oktobrī zaudēja Budapeštas mēra krēslu. Bet 2022. gadā paredzētās Ungārijas parlamenta vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, tādēļ nenāk par sliktu kāds mobilizējošs Eiropas mēroga piedāvājums. Galu galā arī politikā viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Spānijas prokuratūra pirmoreiz ierosina lietu par viltus ziņu izplatīšanu
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Putina un Erdoana tikšanās varētu notikt jau nākamajā nedēļā
13 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Grieķija slēdz robežpārejas punktu ar Turciju
14 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Pasaulē
Tramps uzdevis Pompeo parakstīt vienošanos ar talibiem
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelti “Novatours” čārterreisi no Rīgas uz Bergamo pilsētu Itālijā
9 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
Gulbis Po pilsētā tiek līdz pusfinālam
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Parīzē pēc protestētāju izraisīta ugunsgrēka evakuē Lionas staciju
7 stundas
AL
Agris Liepiņš
Latvijā
Agris Liepiņš: Ja mēģinām izmest pa durvīm, vīriešu diena ieraušas pa logu! 2
8 stundas