This picture taken on December 4, 2014 shows the China Shipping Container Lines Co.Ltd (CSCL) Globe berthing in Qingdao port during its maiden voyage to Europe in Qingdao, east China’s Shandong province. The loading capacity of the CSCL Globe which measures 400 meters long and 60 meters wide, exceeds Maersk Line’s 18,000-TEU as the world’s largest container vessel, state media reported.
This picture taken on December 4, 2014 shows the China Shipping Container Lines Co.Ltd (CSCL) Globe berthing in Qingdao port during its maiden voyage to Europe in Qingdao, east China’s Shandong province. The loading capacity of the CSCL Globe which measures 400 meters long and 60 meters wide, exceeds Maersk Line’s 18,000-TEU as the world’s largest container vessel, state media reported.
Foto – AFP/LETA

Vai Ķīna tuvākajā nākotnē mainīs politiku un vairs nesaistīsies ar lētām precēm? Skaidro Ķīnas pētniece 23

Vai nebūs tā, ka vēl pēc pieciem gadiem Ķīna vairs nebūs tas lētais tirgus, kurā viss tiek saražots salīdzinoši lēti? Vai sapnis par to, ka tur nopirksim lēti, atvedīsim šeit un pārdosim dārgi, ir pārsapņots? To TV24 raidījumā “Globuss” jautāja raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Prezidenta izbrauciens ar riteni pārvērties Daugavā ieslīdējušas jaunietes glābšanas misijā
Kokteilis
FOTO. 5 latviešu slavenības, kuras varētu ieņemt Latvijas prezidenta amatu, ja izvēle būtu mākslīgā intelekta ziņā 72
Lasīt citas ziņas

Viņam atbild Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova, politoloģe, Ķīnas pētniece, RSU Ķīnas studiju centra vadītāja, Āzijas programmas vadītāja Latvijas Ārpolitikas institūtā.

Kad Latvija un Igaunija tagad paziņoja par izstāšanos no “jaunā zīda ceļa”, Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas pētnieki esot publiski paziņojuši: “Tad, kad ekonomiskās ķēdes Āzijā būs nostabilizējušās, Baltijas nācijām vietas tajās nebūs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Politiķe skaidro detalizētāk: “Viņi vairs nesaka, ka Ķīnā vairs vietas nebūs, jo viņi saprot, ka tas vairs nav arguments. Viņi saka, ka Āzijā vairs vietas nebūs. Neiet līdz galam kopā.”

“Tā ir arī Ķīnas politika – mēģināt iziet uz augstākas pievienotās vērtības precēm.”

Ķīnas pētniece turpina: “Tik un tā plānotās ekonomikas elements Ķīnā paliek. Viņi izmanto tādu tirgus ekonomiku, kad saprot, ka ir kaut kāda krīze. Plānveida ekonomika ir iecepta sistēmā.”

Nupat arī esot bijis milzīgs skandāls, kad Ķīnā bija izveidots tā saucamais “lielais fonds”, tajā bija iepludināts miljardiem daudz naudas, lai varētu noķert Taivānas progresu pusvadītāju ražošanā, lai varētu izmantot Ķīnas ražotos pusvadītājus.

“Rezultātā mērķi netika sasniegti, nauda iztērēta, liels, nopietns politiķis un biznesmenis sēž un gaida tiesu. Tas parāda, ka viņiem tomēr tik labi ar to valsts kustinātu pāriešanu uz augstas pievienotās vērtības tirgu neiet.”

Līdz ar to Ķīnas pētniece neuzskata, ka mēs īstermiņā redzēsim, ka Ķīna ieleks situācijā, kad vairs neražos lētās preces.

Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.