
Sociālie tīkli pēdējos gados kļuvuši par neoficiālu sabiedrības spoguli, kur atspoguļojas ne tikai aktualitātes, bet arī sabiedrības šaubas, sašutums un ironija. Kāda jauna dzīvojamo ēku projekta fotogrāfijas sociālajos tīklos izraisīja diskusiju — ne tik daudz par konkrēto vietu, cik par plašāku jautājumu: cik tuvu pie ēkām drīkst atrasties elektriskie tīkli?
Diskusija sociālajos tīklos aizsākās par kādu jaunu dzīvojamo projektu Mežaparkā, izgaismojot sabiedrības bažas un jautājumus par pilsētvides attīstības kvalitāti. Cilvēki norādīja uz ēku tuvumu augstsprieguma līnijai, kas radīja jautājumus gan par drošību, gan par izvēļu motivāciju — vai prestižā lokācija spēj aizēnot racionālus apsvērumus?
Reakcijas svārstījās. Daudzi izteica satraukuma par projektu saskaņošanas kvalitāti. Daži izteica sarkastiskus komentārus, norādot, ka šādā gadījumā vienīgais, kas glābs, būs folijas cepurītes. Citi ironizēja, ka telefonu var uzlādēt, neizkāpjot no gultas.
Tika pausta neizpratne par tiem, kuri izvēlas dzīvot tieši pretim augstsprieguma līnijām, īpaši ņemot vērā dzīvokļu iespējamo augsto cenu. Vienlaikus izskanēja arī asāki pārmetumi — par iespējamu korupciju un atbildīgo institūciju profesionalitāti.
No šitās puses izskatās vēl labāk. Galvenais mājas lapā ielikt bildi, bet augstsprieguma līnijas. https://t.co/fgYZxnwnu0 pic.twitter.com/Qt9qtIVgar
— Jānis (@sirsenis) May 7, 2025
Tomēr AS Augstsprieguma tīkls (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Līva Jēgere uzsver, ka aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir noteikts minimālais platums. Pēc noteikumiem ēkām pilsētās un ciemos abpus 110 kilovoltu gaisvadu līnijai būtu jābūt 7 metru attālumā. Atbilstoši būvprojektam un saskaņojumam ar AST, tuvākā ēka konkrētajā objektā atrodoties ārpus aizsargjoslas.

Plašāku informāciju par aizsargjoslām varot iegūt šeit.
Vai jūs iegādātos dzīvokli blakus elektriskajam tīklam?