
Laika ir mazāk, nekā domājām? Neilgi pirms savas nāves zinātnieks izplatījis biedējošu brīdinājumu par Zemes nākotni 32
Zinātnieku aprindās jau izsenis tiek spriests par iespējamo civilizācijas galu uz Zemes. Neilgi pirms savas nāves 2018. gadā ar biedējošu redzējumu par Zemes nākotni klajā nācis arī izcilais fiziķis Stīvens Hokings, raksta “Express”.



Uzrunājot klausītājus 2017. gada “Tencent WE” samitā Pekinā, pasaulslavenais fiziķis brīdināja — ja cilvēce nemainīs savu kursu, līdz 2600. gadam mūsu planēta varētu kļūt par milzīgu uguns bumbu.
Šī prognoze netika balstīta uz pieņēmumiem vai mistiku, bet gan uz rūpīgu zinātnisku analīzi par patēriņa pieaugumu un straujo vides degradāciju.
Hokings uzskatīja, ka nekontrolēts cilvēku skaita pieaugums novedīs pie situācijas, kurā uz planētas vienkārši vairs nebūs vietas.
“Līdz 2600. gadam Zeme var kļūt par milzu uguns bumbu. Cilvēcei ir jāsāk plānot evakuācija no planētas, citādi mums draud izmiršana,” viņš paziņoja savā prezentācijā.
Apzinoties, ka Zeme var kļūt neapdzīvojama, Hokings dedzīgi iestājās par nepieciešamību veidot cilvēku kolonijas ārpus mūsu planētas.
Viņš uzskatīja, ka ilgtermiņā cilvēces izdzīvošana ir iespējama vien tad, ja mēs kļūsim par starpplanētu sugu.
Hokinga noteiktais laika rāmis dod cilvēcei aptuveni 575 gadus, lai novērstu globālu katastrofu.
ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) noliegusi medijos izplatīto informāciju, ka tā ir apstiprinājusi Hokinga apgalvojumus.
„NASA nav izteikusi šādu apgalvojumu,” izdevumam “Newsweek” norādīja aģentūras pārstāvis.
„Vairāk nekā 50 gadus NASA pētījusi mūsu planētu, sniedzot cilvēcei tieši noderīgu informāciju un veicot novērojumus, kurus iespējams iegūt tikai kosmosā, un kas attiecas uz dažām jomām, ko minēja Hokings,” teikts paziņojumā.
Lai arī NASA nav tieši apstiprinājusi Hokinga minēto termiņu, aģentūra ir atzinusi, ka bažas par vidi ir pamatotas – ja pašreizējais resursu patēriņa temps nemainīsies, cilvēcei patiešām draud eksistenciāls risks.