Valdības un parlamenta darbs attālinātajā režīmā ne vien paredz paradumu maiņu, bet ļauj arī ietaupīt ne mazums līdzekļu 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms gada – 2020. gada 24. martā – notika pirmā attālinātā valdības sēde, bet drīz pēc tam uz daļēji attālinātu režīmu pārgāja arī Saeima.
“Mums visiem – politiķiem un valsts pārvaldei – ir jāmaina savi ieradumi un jāpakārto darba procesi atbilstoši šobrīd ļoti svarīgajiem veselības aizsardzības noteikumiem. Saglabāsim mieru un turpināsim darbu,” tolaik uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Pērn martā šāda lēmuma pieņemšanu steidzināja arī tas, ka inficēšanās ar Covid-19 tika konstatēta Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam, kurš bija piedalījies valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē, tāpēc deviņiem Ministru kabineta locekļiem saskaņā ar epidemiologu norādēm bija jāievēro pašizolācija.
Tomēr attālinātais režīms bija atnācis uz palikšanu, un tas tika saglabāts arī pēc ārkārtas situācijas beigām pagājušā gada 9. jūnijā.
Tikmēr Saeimas opozīcija jau uzreiz norādīja, ka situācija ne vien paredz paradumu maiņu, bet arī liek ievērot taupības politiku un atteikties no izdevumiem, kas ieplānoti komandējumiem, ārvalstu viesu uzņemšanai, kā arī reprezentācijai.
Šāds finansējums gan ir paredzēts tikai valsts augstākajām amatpersonām kā piemaksa pie algas, par kuru nav jāatskaitās.
Saeima pagājušā gada beigās ietaupīto naudu pārdalīja par labu Veselības ministrijas budžeta prioritātēm un aktivitātēm, “Latvijas Avīzei” paskaidroja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
Šogad Saeima varētu rīkoties līdzīgi, bet to, cik liels finansējums būs ietaupīts, varēs redzēt gada beigās.
Pagājušajā gadā tie bija 2 610 000 eiro, kurus atvēlēja vairākām Veselības ministrijas programmām.
A. Klementjevs paskaidroja, ka šādu lēmumu vienbalsīgi pieņēmusi Sociālo un darba lietu komisija, kura bija saņēmusi ministrijas pieprasījumu, ko Saeima atbalstīja.
Nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari” no šīs summas bija paredzēti 519 248 eiro, Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – 690 000 eiro, savukārt kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai – 1 400 752 eiro.
Minētais ietaupījums veidojās no neiztērētajām komandējumu naudām, nenotikušajām ārvalstu vizītēm, pasākumiem, kā arī tāpēc, ka parlamentā nevarēja notikt remontdarbi, paskaidroja Saeimas sekretārs.
Valsts prezidenta kanceleja pērn neiztērēja aptuveni 15% no tai paredzētā gada budžeta, ko atskaitīja atpakaļ valsts budžetā, “Latvijas Avīzei” teica Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Šie līdzekļi tika ietaupīti, jo nenotika daļa pasākumu, komandējumu, ārvalstu vizītes.
Parlamentā tēriņus esot samazinājušas arī frakcijas un komisijas, kuru darbības nodrošināšanai arī paredzētas nelielas summas. Par šo naudu frakcijas, piemēram, abonē avīzes, pērk kafiju, minerālūdeni.
Taču A. Klementjevs atzina – agrākos gados katra frakcija un komisija, kā arī prezidija pārstāvji pasūtījuši vairākus laikrakstus un žurnālus, bet tagad komisijas un arī viņš pats no šā komplekta esot atteicies, jo prese ir pieejama Saeimas bibliotēkā, kur katrs deputāts ar to varot iepazīties.
Ja kādai institūcijai, piemēram, Juridiskajam birojam, ir nepieciešams kāds specifisks izdevums, tad to pasūtot.
Jau rakstīts, ka šogad algas ir iesaldētas ne tikai Saeimas deputātiem, kas ļāva jau pērn ietaupīt parlamenta finansējumu, bet visām augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem.
Tas nozīmē, ka minētajiem atalgojums saglabājas iepriekšējā gada līmenī un netika pielīdzināts vidējai algai tautsaimniecībā, piemērojot koeficientu. Līdzīgi rīkojušās arī vairākas pašvaldības.
Reprezentācijas izdevumi ir tikai valsts augstākajām amatpersonām kā piemaksa pie algas, par kuru nav jāatskaitās. Visas trīs augstākās amatpersonas arī ārkārtējās situācijas laikā pilnā apmērā veic savas funkcijas.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā teikts, ka Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta reprezentācijas izdevumi nevar pārsniegt 95% no Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem.
Valsts prezidenta alga ir 5960 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet reprezentācijas izdevumi – 1192 eiro.
