JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns (priekšplānā) un Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš pēc sarunām par iespējamo sadarbību jaunās valdības veidošanā.
JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns (priekšplānā) un Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš pēc sarunām par iespējamo sadarbību jaunās valdības veidošanā.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Valdības veidošana norit pēc izslēgšanas principa 1

Abi politiskie spēki, kas uzņēmušies iniciatīvu valdības veidošanas sarunās – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV” –, turpina sarunas ar citām Saeimā iekļuvušajām partijām. Par iespējamiem koalīcijas partneriem gan joprojām nav īstas skaidrības, bet valdības aprises sāk iezīmēties no otra gala – koalīcijas veidotājiem nosaucot partijas, ar kurām tās kopā nestrādās. Jau pirms vēlēšanām faktiski visas latviskās partijas paziņoja, ka nav iespējama nekāda sadarbība ar “Saskaņu”. Tagad no potenciālo partneru loka izslēgta arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

JKP premjera amata kandidātam Jānim Bordānam bija nepieciešama tikai 20 minūšu saruna ar ZZS, lai paziņotu – mūsu veidotā koalīcijā ZZS tajā nebūs. “Atlikušas piecas partijas, ar kurām pietiktu balsis parlamentā. Turklāt pieciem partneriem sadarboties ir vieglāk un konstruktīvāk nekā sešiem. Tas gluži vienkārši ir pragmatiski. Turklāt samazinās riskus attiecībā uz koalīcijas iespējām īstenot savus mērķus tiesiskuma stiprināšanā,” lēmumu paskaidroja Bordāns. Savukārt ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze informēja, ka viņa vadītā apvienība gatava strādāt gan pozīcijā, gan opozīcijā, taču tā neatbalstīšot valdību, kuras sastāvā pati nebūs.

Krietni saskanīgāka tikšanas JKP bija ar Nacionālo apvienību (NA), kaut arī abām šīm organizācijām ir sarežģīta attiecību vēsture.
CITI ŠOBRĪD LASA

Bordāns savulaik bija NA virzīts tieslietu ministrs, bet vēlāk zaudēja partijas uzticību un bija spiests demisionēt. Pirms vēlēšanām JKP vainoja nacionāļu tā sauktās maksātnespējas mafijas piesegšanā un apšaubāmu maksājumu pieņemšanā. JKP pārstāvis Juris Jurašs pat vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par nelikumīgiem maksājumiem NA politķiem. KNAB gan kriminālprocesu par šo lietu nesāka.

“Dzīve ir process. Šobrīd mēs nerunājam par to, kādas mums ir vai nav aizdomas. Mēs rīkojamies tā, kā noteikts Konstitūcijā un kā pienākas valstsvīriem. Pratīsim nodalīt cilvēcisko no būtiskā, valdības veidošanu no citiem jautājumiem,” pagātnes domstarpības komentēja Bordāns. Arī NA līderis Raivis Dzintars piekrita, ka partijām un politiķiem valsts interešu vārdā būtu jāstāv pāri pagātnes domstarpībām. Turklāt ideoloģiskos un vērtību jautājumos starp nacionāļiem un konservatīvajiem valdot vienprātība.

Arī ar “Jauno Vienotību” konservatīvajiem esot izdevies atrast saskarsmes punktus jau minētajās prioritātēs – ārpolitikas kursa turpināšana, drošības un tiesiskuma stiprināšana, reģionālā attīstība un izglītības satura reforma. “Mēs atnācām ar savu nākamās valdības darbu sarakstu, un JKP piedāvāja savu. Ar prieku secinājām, ka abi šie saraksti ir ļoti līdzīgi,” optimistisks par koalīcijas izveidošanu bija “JV” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Līdz ar to JKP noslēdz koalīcijas veidošanas sarunu pirmo kārtu.

Piektdien partija plāno rīkot vēl vienu sarunu apli ar atlikušajiem četriem iespējamiem partneriem – “KPV LV”, NA, “JV” un “Attīstībai/Par!”. Pēc tā varētu skaidrāk iezīmēties iespējamais koalīcijas modelis.

Vēlēšanu naktī ZZS, NA un “JV” pārstāvji pauda viedokli, ka jaunās koalīcijas kodols būtu jāveido pašreizējās koalīcijas partijām, radot iespaidu par sabloķēšanos. Bordāna paziņojums par ZZS atstāšanu opozīcijā būs pārbaudījums vecās koalīcijas partiju savstarpējām saitēm. “JV” izvēli veidot koalīciju bez ZZS vērtēja izvairīgi, bet NA līderis Raivis Dzintars ziņu aģentūrai LETA pauda, ka valsts interesēs būtu iespējami plašāka un stabilāka koalīcija, iekļaujot tajā visas parlamentā iekļuvušās partijas, izņemot “Saskaņu”.

Paralēli JKP savas koalīcijas veidošanas sarunas sākusi arī partija “KPV LV”, kas vakar tikās ar “Attīstībai/Par!” pārstāvjiem. “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems notikušo sarunu vērtēja kā sarežģītu. Tomēr partijas esot atradušas kopsaucējus veselības aprūpes, reģionālās attīstības un izglītības reformu jomā. Šodien “KPV LV” turpina koalīcijas sarunas, tiekoties ar NA pārstāvjiem. Tuvākajā laikā partijai paredzēta tikšanās arī ar “Vienotību” un ZZS. Tomēr grūti iedomāties, ka Kaimiņš un Gobzems pret ZZS būtu pieļāvīgāki nekā Bordāns.

Reklāma
Reklāma

“KPV LV” jau paziņojusi, ka tai nav pieņemama ZZS sarunu grupa, jo tajā iekļauti arī Saeimā neievēlēti politiķi – Augusts Brigmanis un Edgars Tavars.