Kur ir tā robeža, kad gripas slimniekam ir jāsauc talkā mediķi, bet kad var ārstēties saviem spēkiem? 0
Jau iepriekš esam vēstījuši, ka visā pasaulē, arī Latvijā, pēdējā mēneša laikā strauji pieauga to cilvēku skaits, kuriem konstatēta gripa.
Lai arī saslimstība ar gripu palielinājusies visās vecuma grupās, visvairāk tā konstatēta bērniem vecuma grupā līdz 14 gadiem.
Situācija Latvijā
Bērniem gripa konstatēta 1057,4 gadījumos no kopā 1267,9 saslimstības gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Visaugstākā gripas intensitāte bijusi Jelgavā, kam seko Jūrmala, Rīga un Gulbenes novads.
Slimnīcās aizvadītajā nedēļā stacionēti 234 pacienti ar smagu akūtu elpceļu infekciju, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, kad tika stacionēts 161 pacients.
No stacionētajiem pacientiem 46,2% bija seniori vecuma grupā no 65 gadiem. No tiem Intensīvās terapijas nodaļā ievietoti desmit pacienti.
Kopš gripas sezonas sākuma Latvijā nav saņemti paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripu vai ar aizdomām par gripas infekciju.
Arī slimnīcās uzņemto pacientu testēšana uz gripu uzrāda strauju pieaugumu. No 507 testētajiem pacientiem 127 gadījumos apstiprināta gripa katram ceturtajam (25%) stacionētajam pacientam ar smagu akūtu elpceļu infekciju, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad tā tika konstatēta 17,3%.
Gripas pretvīrusu zāles ir recepšu medikamenti (tabletes, šķidrums, inhalējams pulveris vai intravenozs šķīdums), kas iedarbojas uz gripas vīrusu elpceļos. Tās nav pieejamas bez receptes un aptiekā iegādājamas tikai ar ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista izrakstu.
Pretvīrusu zāles atšķiras no antibiotikām. Antibiotikas paredzētas bakteriālu infekciju ārstēšanai un neiedarbojas uz vīrusiem, tostarp gripu.
