Vasaras kvieši – rentablākie 4
Vasaras kviešu platības saimniecībā neplāno būtiski palielināt, jo galvenais uzsvars tiek likts uz ziemājiem. Vietās, kur pastāv applūšanas risks un ziemāji netiek sēti, “Liepziedu” saimnieki audzē vasaras kviešus. Pēdējos gados plūdi novērojami arvien biežāk, tā saucamās Bavārijas ziemas, kad upe jau sāk iziet no krastiem janvārī un tā ir netipiska situācija. Apdrošināšanu “Liepziedos” neizmanto. G. Liepa atzīst, ka vislabākā apdrošināšana ir vasaras kviešu sēklas atstāšana rezervei. Dēls papildina: “Vajag sēt platības, ar ko pēc aprēķiniem var nosegt obligātos maksājumus, tostarp kredītsaistības, un tad var sēt ražīgākas šķirnes un mēģināt riskēt un pelnīt vairāk.” Saimniecība iesaistījusies arī tā saucamajā Rugaines programmā – katru gadu ar 80 ha platību, kas ļauj samazināt dažādus riskus un saimniekot efektīvāk.
Šobrīd nav arī skaidras atbildes, kura kultūra pagājušajā gadā bija rentablākā, jo graudaugiem cenas ir lejā, arī kartupeļiem jau vairākus gadus vērojama ļoti zema cena. Lai samazinātu dažādus riskus, “Liepziedos” audzē vairākas kultūras, līdz ar to kāda no rentablākajām var segt citas nestos zaudējumus. “Tikai uz vienu kultūru paļauties nevar, jābūt vairākām,” skaidro Ermīns Liepa, rezumējot, ka vasaras kvieši pērn tomēr izrādījušies rentablākie. Nākotnē, iespējams, plānots audzēt pupas, taču pagaidām par šo kultūru vēl ir daudz nezināmo.
Precīzā lauksaimniecība
Z/s “Liepziedi” ir ģimenes saimniecība, dibināta 1991. gadā. Toreiz saimniekot sākuši ar 110 ha, sākotnēji galvenā nodarbošanās bija piena lopkopība, vēlāk gan darbības profils mainīts pret cukurbietēm, kas tagad rezultējies augkopības kultūru audzēšanā. Saimnieks gan nav aprēķinājis, cik līdz šim naudas izteiksmē ieguldīts saimniecības attīstībā: “Rēķiniet paši, gada apgrozījums ir vairāk nekā 400 tūkstoši eiro un lielākā daļa no tā tiek ieguldīta saimniecībā.” Jaudīgākas tehnikas iegāde uzsākta 2008. gadā, kad bija laba raža un izdevīgas graudaugu cenas un pēc tam regulāri tehnikas parks papildināts ar jauniem agregātiem. To uzreiz jūt – saimniekošana kļuvusi efektīvāka. “Starpību jūt. Agrāk strādājām ar mazāk ražīgu tehniku un visus darbus laikus nepaspējām paveikt, bet tagad viss mainījies. Ražība arī ir pieaugusi,” klāsta zemnieks.
