Vecāki domāja, ka bērns varbūt apsaldējies vai saindējies… 7 gadus vecam zēnam Lietuvā izrādījusies ļoti smaga diagnoze 6
Problēmas ģimeni piemeklēja šovasar. Kāda ģimene no Viļņas kopā ar bērniem pavadīja laiku dabā, viens no bērniem tika aizvests uz nometni, kad pēkšņi 6. jūlijā dēls Neitans saslima. Zēnu sāka mocīt slikta dūša, viņš vēma šķidrumu. Vecāki domāja, ka bērns varbūt apsaldējies vai saindējies – pirms tam viņš bija ēdis uz ugunskura ceptus zefīrus, vēsta lietuviešu medijs.
“Dienas laikā viņam joprojām bija slikta dūša, bet viņš bija pietiekami aktīvs. Kad ieraudzījām, ka nelabums nepāriet, pēc pāris dienām devāmies uz poliklīniku. Ārste arī domāja, ka tā varētu būt saindēšanās, jo īpašas novirzes no pārbaužu normas neredzēja, arī asins analīzes neko sliktu neuzrādīja. Turējāmies pie ārstes ieteiktās diētas, bet sliktā dūša nepārgāja. Viņš vairs nevēma, bet teica, ka jūtas slikti, lai gan it kā šķita, ka kļūst labāk,” atceras zēna mamma.
Tomēr drīz pie sliktās dūšas pievienojās vēl viens simptoms – Neitanam sāka sāpēt galva. “Devām pretsāpju līdzekļus, un sāpes mazinājās. Viņš atkal sāka skriet, spēlēties kā parasti. Vēlāk sapratām, ka, iespējams, brīžos, kad kaut kas spieda galvu, sāpes atgriezās,” stāstīja mamma Deimantē.
Tajā pašā nedēļā ģimene nolēma vēlreiz doties pie ārsta. Ārste pārbaudīja zēna neiroloģiskās pazīmes – lūdza pacelt roku, kāju, veikt vienkāršus vingrinājumus. Nekas neradīja aizdomas, tomēr viņa ieteica novērot stāvokli un, ja simptomi neuzlabojas, doties tieši uz uzņemšanas nodaļu.
“Viņš nedēļas nogalē jutās gan labi, gan slikti – nevarēja saprast. Vienā brīdī galva sāpēja, nākamajā – bija slikta dūša. Nebija skaidrs, kas notiek, tāpēc pirmdien nolēmām vairs negaidīt un devāmies uz slimnīcu,” stāstīja zēna mamma.
Galvā atklāts veidojums
Slimnīcā ārsti reaģēja ātri – Neitanam veica vēl vairākus neiroloģiskos testus, drīz pēc tam arī galvas tomogrāfiju. Kā stāstīja Deimantē, sākotnēji aizdomas radīja tas, kas tika konstatēts. Tāpēc sākotnēji domāja, ka visi simptomi varētu būt saistīti ar šo. Tomēr izmeklējumi neapstiprināja versiju, un ģimene dzirdēja diagnozi, pēc kuras viss dzīves ritms apgriezās kājām gaisā.
“Mums atnāca un teica, ka diemžēl bērna galviņā ir atrasts veidojums. Pēc tam neirologi apstiprināja, ka tas ir audzējs, tikai nezināja, vai ļaundabīgs vai labdabīgs, bet uzreiz domāja, ka, visticamāk, ļaundabīgs.
Kad pēc pirmās operācijas nāca rezultāti ar apstiprinājumu, ka tas ir ļaundabīgs audzējs, mans pirmais jautājums, asarām acīs, bija: “Cik daudz palicis?” Ļoti godīgi man atbildēja, ka to neviens nezina. Statistika ir skumja, tā mums nav par labu, situācija ir neapskaužama. Kā būs tālāk, to zina tikai Dievs,” skumji saka sieviete.
Pēc pirmajām ziņām ģimenei nācās gaidīt turpmākos izmeklējumus un ārstu lēmumu. Pēc nedēļas Neitanam tika nozīmēta operācija un izrakstīti medikamenti, kas samazināja smadzeņu tūsas risku.
“Tūskas dēļ šķidrumi nepārgāja, tāpēc parādījās simptomi. Kad saņēmām medikamentus, līdz operācijai viņš jutās labāk. Tomēr fakts, ka galvā ir veidojums, kas pārsniedz 4 centimetrus… Lielākā nelaime bija tā, ka veidojums atradās smadzeņu vidū. Tā ir ļoti grūti sasniedzama vieta,” dalījās zēna mamma.
Visu šo laiku Deimantē un viņas vīra plecus spieda smaguma un bailes svars. Sieviete vēl atceras dienu, kad notika pirmā Neitana operācija: “Pirmā operācija notika ilgi – no septiņiem rītā līdz pusdivpadsmitiem. Visu šo laiku gājām lūgties,” stāsta mamma.
