Vecākiem ir jāmācās izprast, pieņemt un sarunāties ar bērniem, kuri sevi identificē kā atšķirīgai seksuālai orientācijai piederošus 92

Vecākiem ir jāmācās izprast, pieņemt un sarunāties ar bērniem, kuri sevi identificē kā atšķirīgai seksuālai orientācijai piederošus. Ja vecākiem par to nav pietiekošu zināšanu, jāmeklē palīdzība, informācija, atbalsts, lai izglītotos un palīdzētu bērnam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šajos 5 datumos dzimušas īstas kompānijas dvēseles, viņi burtiski izstaro gaismu visur, kur iet
Kokteilis
FOTO. “Neizsakāmi lepojamies!” Madaras Raabes un Kiviča meita godam pārstāvējusi Latviju starptautiskā līmenī
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 9
Lasīt citas ziņas

Pētījumi liecina, ka Latvijas sabiedrība kopumā kļūst zinošāka un saprotošāka pret lesbietēm, gejiem, biseksuālām un transseksuālām personām (LGBT), jo īpaši jaunākas paaudzes cilvēki. Ir arī vecāki, kuri nespēj pieņemt bērnu seksuālo orientāciju.

Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” sarunājas vecāku grupas vadītāja Liesma Ose, kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs Kaspars Zālītis un klīniskais un veselības psihologs Artūrs Zaremba.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāk nekā 50% Latvijas cilvēku ir LGBT pieņemoši.

“Ar Latviju viss ir kārtībā, viss kļūst labāk,” saka Zālītis.

Tam piekrīt arī Zaremba, paužot, ka notiek uzlabojumi, tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, mums ir, kur augt. Ose akcentē jaunatnes izglītotību – “šķiet, ka aizsākusies neformāla kustība, kur bērni izglīto vecākus.”

Apjausma par citādu seksuālu orientāciju bieži mēdz sākties no bērna vecuma dārziņā vai sākumskolā, bet nevar noteikt vienu vecumu, tas izpaužas dažādi, bet biežāk tas notiek pusaudžu un pubertātes vecumposmā, pauž Zaremba.

Zaremba skaidro, kas ir seksuālā orientācija:

Seksuālais uzbudinājums – fizioloģisks un psiholoģisks.
Seksuāla uzvedība – ar kāda dzimuma vai dzimšu cilvēku iesaistās attiecībās.
Seksuālā pievilcība – pret kādu dzimumu vai dzimšu cilvēkiem izjūt seksuālas jūtas, fantāzijas un tiekšanos.
Seksuālās orientācijas identitāte.

Vecāki, iespējams, var pamanīt uzvedību, bet tā jāatdala no romantiskās uzvedības, orientācijas, pievilcības. Bērnudārzā ir normāli bērna attīstībā sadoties rokās, dot bučas sava dzimuma pārstāvim, bet tas neko nenozīmē. Tāpat arī pusaudžu vecumā var interesēties par sava dzimuma vai dzimšu attiecībām, bet vēlāk tas var mainīties. Ir daudz lietu, uz kurām tomēr nevaram bāzēt izpratni par seksuālo orientāciju, to nosaka pats cilvēks, pauž Zaremba.

Reklāma
Reklāma

Vecāku un tuvinieku grupas “Mīlestība nešķiro” vadītāja Ose raksturo savas grupas pārstāvjus – vairums vecāku ir nobriedušu cilvēku vecāki, nav mazo bērnu vecāku, ir arī brāļi un māsas, ir arī vecmāmiņa.

Zaremba skaidro, ka nav iespējams noteikt seksuālās orientācijas izveidošanās iemeslus;

tas, ko redzam pētījumos – nevaram 100% pateikt, kas to noteiks vai prognozēs – ir ģenētiskie un arī atsevišķie vides faktori. Ir viena uzskatu puse par gēniem un bioloģiju, otra – tikai par vidi, ka seksuālo orientāciju iemācās. Ja pieņem, ka tā ir vide, tad heteroseksuāliem bērniem nevarētu būt LGBT bērni. Iespējams, ir specifiskas uzvedības, sevis izpausmes, to nosaka vide. Nav geju gēna. Ir vairāki dvīņu pētījumi – ja viens no dvīņiem identificējas kā gejs vai lesbiete, tad otram dvīnim arī varētu būt vairāk iespējas sevi tā identificēt, vairāk nekā brāļu un māsu gadījumos, skaidroja Zaremba.

Šodienas Latvijā jaunieši meklēs informāciju kur citur, ne ģimenē, uzskata Zālītis. Bieži arī vecāki interesējas, kā runāt ar bērnu, jo viņiem ir aizdomas par bērna netradicionālu seksuālo orientāciju.

Ļoti daudzi vecāki ir pieņemošāki, vairāk satraucas par to, kā bērns dzīvos šajā sabiedrībā. Skolās par šo netiek runāts, vajadzētu sākt runāt ģimenēs.

Ose dod padomu vecākiem – trenēt klausīšanos un atlaist vaļā kontrolēšanu. Mammām ir vēlme kontrolēt.

Šobrīd geju un lesbiešu jautājumos vecāki ir atbalstošāki, bet gadījumos, ja bērns ir nebinārs, tas rada lielus satraukumus,

uzskata Ose.

Bieži jauniešu “iznākšana no skapja” ir saistīta ar konfliktu, tas bieži ir vienīgais veids, lai pateiktu to ģimenei, skaidro Zālītis.

“Būt vecākam nozīmē beznosacījuma pieņemšanu, tikai tad tu esi pelnījis vecāku lomu,”

pauda Ose.

Uz jautājumu vai ir recepte vecākiem – ko darīt, kad bērns “iznāk no skapja”, atbilde ir – turpināt viņu mīlēt. Uzklausīt, kad lūdz, paiet malā, kad nelūdz palīdzību. Ir gadījumi, kad bērnus izdzen no mājām, jaunieši glābjas krīzes centros, pie draugiem. Šī ir skarba situācija, tas ir jārisina, uzskata Zalītis.

“Arī vecākiem (līdz ar bērniem) iznākt no skapja nav vienkārši, visa ģimene nāk no skapja, katrs savā tempā un vairākas reizes,” skaidro Ose.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.