Vecpiebalgas kokapstrādātājs Aldis Glāzers.
Vecpiebalgas kokapstrādātājs Aldis Glāzers.
Publicitātes foto

Vecpiebalgas kokapstrādātājs Aldis Glāzers: ” Kad valsts sāk atbalstīt tikai lielos uzņēmumus, mazie sāk izmirt. Tas grauj Latvijas tautsaimniecību” 1

Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”

Kokapstrādes uzņēmuma Apsītes AG mājvieta ir Vecpiebalga. Ražotnē top mēbeļu detaļas, gleznu rāmji un saunas apdares materiāli eksportam. Uz vietas Latvijā paliek tikai pavisam neliela daļa saražotā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātājs un īpašnieks Aldis Glāzers teic, ka Apsītes AG patiesībā ir ģimenes uzņēmums, kura izdzīvošanas svarīgākais priekšnosacījums – prasme piemēroties tirgus vajadzībām.

No bērza līdz apsei un melnalksnim

PA
Pēteris Apinis
Ziņas
Pēteris Apinis: Par kādas īpašas amatpersonas bailēm saņemot otro “AstraZeneca” vakcīnu un šīs rīcības konsekvencēm 81
14 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Futbola aģenta slepkavība Rīgā šokē sabiedrību. Vai šis darbs ir bīstams un ko par futbola aizkulišu shēmām atklāj speciālisti? 55
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tu man sāc te “topīt”! Nesaki, ko man darīt, tu man neesi nekas!”: sportists Kaspars Kambala pamatīgi saķeras ar krišnaītu Uģi Kuģi 38
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Pašlaik SIA Apsītes AG strādā ar apsi un melnalksni, taču sākumā tas bija bērzs. No bērza tika ražotas mēbeļu sagataves Somijas tirgum. Uz jautājumu, kā neliels uzņēmums no Latvijas laukiem atrada noietu saviem ražojumiem Somijā, ražotnes dibinātājs Aldis Glāzers atbild, ka Apsītes AG ir Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas biedrs no tās dibināšanas. Pateicoties dalībai asociācijā, somi atraduši Apsītes AG. Asociācijas biedru kontakti ir starptautiski pieejami organizācijas tīmekļvietnē. Bija arī katalogi, kuros varēja parādīt savu produkciju. Patiesībā tāda reklāma nemaz nav maksājusi dārgi.

Uzņēmējs paskaidro, ka jau iepriekš bija uzkrāta pieredze, ne tikai sagatavojot materiālus celtniecības vajadzībām, bet arī preču paliktņus Latvijas Neredzīgo biedrības uzņēmuma vajadzībām un sagataves – bērza līstes – Latvijas mēbeļu kombinātiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mainoties laikiem, pieprasījums no šiem uzņēmumiem apstājās. Bija jādomā kas cits. Bez dēļiem un mēbeļu detaļām, kas tika eksportētas uz Somiju un Vāciju, tika ražoti zāģmateriāli nacionālajai būvkompānijai un tirgotājam Nelss.

Taču tad bērza koksnes piedāvājums tirgū samazinājās un līdz ar to palika dārgāks. Konkurēt šajā segmentā varēja atļauties tikai lielāki spēlētāji.

Aldis Glāzers atzīst, ka cīnīties var vienmēr, bet, lai izdzīvotu, bija jāsāk meklēt citi kokmateriāli. Tā arī aizgājuši uz apses tirgu un saunu apdares materiālu ražošanu Vācijas un Skandināvijas pasūtītājiem. Klientu vidū bijis arī tāds pazīstams zīmols kā Tylo, kam vajadzēja piegādāt turpat pussimtu dažāda izmēra sortimentu.

Piedāvājums gan bijis daudzpusīgāks, taču mazā ražotāja – Apsītes AG – jaudas nebija tik lielas, lai varētu izpildīt visas šī pasūtītāja vēlmes. Pēc trīs gadu sadarbības piebaldzēni atraduši citu pasūtītāju, bet arī Tylo izvēlējās lielāku uzņēmumu, kura jaudas vairāk atbilda viņu pieprasījumam.

Strādājot ar apsi, jāseko, kāda ir kokmateriālu kvalitāte. Nevar zināt, kāds dēlis izzāģēsies – ar zariem, trupi, balts vai iekrāsots. Baļķu diametram pieaugot, palielinās iespēja iegūt kvalitatīvāku materiālu. Tāpēc, lai lietderīgāk izmantotu zāģmateriālus, jādomā arī par līmēto materiālu ražošanu. Tos bez problēmām var izmantot mazāk noslogotas privātās pirts konstrukcijās. Turklāt līmētais dēlis mazāk deformējas, salīdzinot ar masīvkoku, un klienti šādus dēļus pirka, taču tie nav piemēroti publiskajām pirtīm.

Kad lielie apēd mazos

Jebkurš kokapstrādātājs atceras tos laikus neatkarības sākumos, kad gandrīz katrā ciemā bija sava neliela zāģētava. Taču tad valsts sāka atbalstīt lielos uzņēmumus un mazie sāka izmirt. Aldis Glāzers uzskata, ka ar to bija jārēķinās. Arī citur pasaulē lielie uzņēmumi apēd mazos – vai nu tie iekļaujas lielākās struktūrās, vai izput.

Lai tā nenotiktu, mazajam ir jāmeklē specifiska niša, kurā iespējams izdzīvot. Skaidrs, ka ir pasūtījumi, kas lielajiem uzņēmumiem neinteresē, bet amatniekiem nav pa spēkam. Turklāt mazākiem ražotājiem ir vieglāk nekā lielajiem būt elastīgiem.

SIA Apsītes AG ikdienā tas nozīmē strādāt ar lielajiem pasūtījumiem eksportam, bet ņemt vērā, ka vienmēr kādam tepat uz vietas būs vajadzīgi dēlīši gan pirts apšuvei, gan lāvai. Tad arī brīvākos brīžos tiek sagatavots šāds uz vietējo tirgu orientēts sortiments. Interese par to pieaug divas reizes gadā – tuvāk Jāņiem un Ziemassvētkiem, kad cilvēki taisa vai remontē pirtis. Pa vidu var iztirgot to, kas palicis noliktavā.

Vietējiem celtniekiem vietējā produkcija interesē, ja kāds būvējas salīdzinoši netālu un rūp, lai nebūtu pārlieku lieli transporta izdevumi. Tas nozīmē, ka mūsu ražojumi interesē pircējiem tepat deguna galā – apmēram 40 km rādiusā ap ražotni, bet ne tālāk, uzskata Aldis Glāzers.

Kāpēc Apsītes AG ražojumi interesē ārzemniekiem

Aldis Glāzers uzsver, ka no visa saražotā apjoma Latvijā tiek tirgoti tikai 2–3%. Galvenie eksporta virzieni ir Anglija, Skandināvija un Itālija. Itālijas tirgum tiek piegādātas mēbeļu sagataves, jo Itālija tomēr ir lielākā mēbeļu ražotāja pasaulē. Itālijas tirgum tiek ražoti arī foto rāmīši.

Būtiskākais kritērijs, kāpēc ārzemnieki izvēlas Apsītes AG, nav, kā varētu domāt, ražošanas izmaksas, bet gan kokmateriālu kvalitāte.

Itālijā nav nedz tādas apses, nedz melnalkšņa, kādi aug tikai mūsu platuma grādos. Zināms, ka ir bijuši mēģinājumi aizstāt Latvijas izcelsmes materiālus ar eksotisko zemju kokmateriāliem, taču Itālijas ražotāji ir pārliecinājušies, ka Latvijas apse un melnalksnis tomēr ir labāki.

Apses koksne ir viegla, viegli apstrādājama un labi līmējas. Savukārt melnalksnis savā ziņā atgādina sarkankoku. Tiesa, šajā ziņā Piebalgas uzņēmumam ir konkurenti Igaunijā.

Kāpēc iestājamies par šķeldas tirgus aizsardzību

Aldis Glāzers stāsta, ka Apsītes AG savu ražošanas ciklu sāk ar baļķu sazāģēšanu, žāvēšanu un tad jau tālāk vajadzīgo sagatavju ražošanu. Visi pārpalikumi tiek izmantoti šķeldas ražošanai. No vienas puses, tā ir koksnes racionāla izmantošana, jo baļķis tiek izmantots viss bez atlikumiem. No otras puses, tās ir arī darbavietas, kas nepieciešamas šādu produktu radīšanai.

Kā zināms, vēl pagājušās vasaras sākumā ar vietējās šķeldas noietu bija grūtības, jo Latvijas tirgus tika pārpludināts ar lētu Baltkrievijā ražotu šķeldu. Pašlaik gan situācija ir mainījusies, jo politisko notikumu ietekmē kopš rudens Baltkrievija sevi ir izolējusi. Taču līdz tam šķeldas cenas kritās. Un tas nebija labi nedz lielajiem, nedz mazajiem uzņēmumiem.

Kokmateriālu cena taču zemāka nepaliek, tieši otrādi – pastāvīgi pieaug, un jo vairāk krītas šķeldas cenas, jo mazāk var nopelnīt, bet pagājušajā vasarā skaidu un šķeldas iepirkšana praktiski bija apstājusies. Te redzējām, ka spēkā ir patiesība, ka tad, ja tirgū vairumā ienāk daudz lētāki ražojumi, vietējais tirgus tiek izkropļots un tas ir tāds sava veida sitiens pa vietējo ražotāju pavēderi.

Konkurence vietējā apses tirgū ir saprātīga

Savukārt uz jautājumu, kāda aina ir vietējā apses koksnes izmantotāju tirgū, Aldis Glāzers norāda, ka šajā nišā konkurence nav pārlieku liela. Ar apsi un melnalksni Latvijā strādā kādi desmit uzņēmumi. Daži pārdod nežāvētus zāģmateriālus, citi – arī žāvētus un ēvelētus.

Starp nežāvētu un izžāvētu zāģmateriālu cenām nav lielas atšķirības, bet ir arī blakus produkts – skaidas. Tās arī ir peļņas avots un izmantojamas pašu vajadzībām. Ja tālāk pārstrādā zāģmateriālus, rodas arī šķelda. Turklāt šķelda, kas nāk no zāģētavām, ir vismaz divas reizes vērtīgāka par to, ko ražo, pārstrādājot krūmus.

Atgriežoties pie spēles laukuma raksturojuma, ir reizes, kad Apsītes AG sadarbojas ar lielajiem ražotājiem. Sadarbojamies, ja viņiem nepieciešami materiāli, kurus mazie ražotāji var piegādāt. Tātad nozares uzņēmumiem ir arī kopīgas intereses, ne tikai konkurence.

Sava vieta tirgū visiem ir jānotur. Un vienmēr jāpatur prātā, ka arī aiz Latvijas robežām ir konkurējoši uzņēmumi, kas dara to pašu, ko mēs, lai gan redzam, ka notiek sadarbība ar tādiem.

Ar ko gan jārēķinās: pašlaik daudzos kokrūpniecības un ar tiem saistītos uzņēmumos notiek uzņēmumu vadītāju paaudžu maiņa. Ražošanā ienāk jauno uzņēmēju paaudze, kurai gribas visu sasniegt ļoti ātri un ar minimāliem ieguldījumiem.

Kā ēnas pusi šim procesam Aldis Glāzers piemin šādu laika zīmi: ja vēl pirms gadiem desmit ar darījumu partneriem varēja slēgt ilgtermiņa līgumus, tad tagad tā īsti droši vismaz neko nevar plānot tālāk par pusgadu.

Problēma laukos atrast vienkāršu elektriķi

Pārdzīvoti dažādi laiki. Uzņēmējs atceras, ka treknajos gados bija jādomā, kā noturēt strādniekus. Daļa aizgāja strādāt celtniecībā, bet vēl citi aizbrauca uz ārzemēm. Pasaulē pārsvarā devās jauni cilvēki. Vecākie, kas saprata, ka bez darba tāpat neko nenopelnīsi, palika tepat.

Pašlaik Apsītēs AG pārsvarā strādā pusmūža cilvēki, lai gan ir arī kāds jaunāks. Tie ir vietējie –  Vecpiebalgas un Inešu – iedzīvotāji. Tālāk par 20 km uz darbu nevienam nav jābrauc. Protams, laukos cilvēku vairāk nepaliks, un tik, cik tas ir pa spēkam mazam uzņēmumam, domājot par nākotni, jāmodernizējas.

Lauku uzņēmējs var domāt arī par robotiem, kas ražotnē aizstās cilvēku roku darbu. Taču te atkal ir jautājums: kas tos robotus apkalpos? Laukos pašlaik jau ir problēma atrast vienkāršu elektriķi. Daži vēl ir palikuši, bet ir ļoti noslogoti. Aldis Glāzers atzīst, ka tas parāda, ka jebkuras ražošanas pluss ir pilsētas tuvums. «Tomēr te – Piebalgā – dzīve ir mierīgāka un gaiss svaigāks. Esmu redzējis arī pasauli, bet tik un tā velk atpakaļ,» viņš piebilst.

Šoreiz bija smagāk nekā iepriekšējās krīzēs

Pirmā Covid-19 viļņa laikā divus mēnešus ražošana SIA Apsītes AG bija praktiski apstājusies. Protams, arī dīkstāves laikā daži cilvēki mūsu uzņēmumā kaut ko darīja ar domu, ka laiki mainīsies uz labo pusi, bet tas arī viss. Tādā ziņā 2020. gada pirmā puse, pēc Alda Glāzera domām, bijusi sāpīgāka par finanšu krīzi pirms desmit gadiem, jo viss apstājās un nevienam neko nevajadzēja.

Protams, ražošana pamazām atkal atsākās. Tagad atgriezušies gan lielākā daļa veco klientu, gan parādījušies jauni. Arī valsts kompensācijas par dīkstāvi tika saņemtas.

Nākotnē piebaldzēni raugoties ar piesardzīgu optimismu, jo vēl jau nekas nav beidzies. Viens gan esot skaidrs – kokrūpniecība jau neapstāsies, jo cilvēki allaž kaut ko gribēs būvēt un arī darbs viņiem būs vajadzīgs. Un bez darba tikai ar izolēšanos vien neko nevarēs atrisināt.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Dabas tūrisma sezona klāt! Šīs nedēļas nogalē Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks Ceļotāju dienas
9 stundas
AT
Armands Tripāns*
Laukos
Armands Tripāns: Leģendas par ulmaņlaiku uzvarām lauksaimniecībā ir noslēgušās, toties ulmaņlaiku vergu darba vietā nācis zemnieku karš 58
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Vīruss ūdeļu sprostos: brīdī, kad beidzot sāk kāpt ūdeļādu cenas, nozare saņem graujošu triecienu 14
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Govij “štepseli izraut nevar”! Notikusi šķiešanās ar naudu vai pamatots zemnieku atbalsts krīzē? 20
2 dienas
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
Pēteris Apinis: Par kādas īpašas amatpersonas bailēm saņemot otro “AstraZeneca” vakcīnu un šīs rīcības konsekvencēm 81
14 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Futbola aģenta slepkavība Rīgā šokē sabiedrību. Vai šis darbs ir bīstams un ko par futbola aizkulišu shēmām atklāj speciālisti? 55
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tu man sāc te “topīt”! Nesaki, ko man darīt, tu man neesi nekas!”: sportists Kaspars Kambala pamatīgi saķeras ar krišnaītu Uģi Kuģi 38
14 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Astrologi nosauc bīstamās dienas aprīlī katrai zodiaka zīmei: kad jāuzmanās? 3
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 94 gadus vecajai karalienei Elizabetei II vīra bērēs būs jāievēro skarbs noteikums. Vai viņai izdosies to izturēt? 6
16 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Vai esam gatavi tam, ka lūši ienāks mūsu pagalmos un saplosīs mūsu suņus, kaķus un vistas?”: patversmes vadītāja par lūšu medību aizliegumu 70
3 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
“Šis bijis neparasts gads ar to, ka sodījis čaklākos zemniekus!” Vēlais pavasaris aizkavē lauku darbu uzsākšanu 3
3 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Prēmijas vērtā Guntas ideja: no ķiploku pārslām līdz čipsiem, granulām un Latvijā vēl nenogaršotiem našķiem 7
4 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Attālinātā mācīšanās ir kā zupas vārīšana – visu laiku jānogaršo, kā ir izdevies!” Kuldīdznieku veiksmes stāsts 11
6 dienas
LE
LETA
Ziņas
Lielā kažokādu audzētavā Iecavas novadā vairākām mirušām ūdelēm konstatē Covid-19 23
6 dienas
LE
LETA
Laukos
FOTO: Briesmīgos apstākļos Vecumnieku novadā atrod novārgušus liellopus un to līķus dažādās sadalīšanās stadijās 17
8. aprīlis, 2021
ML
Māra Libeka
Veselam
Rīkojums par potēšanas datumu maiņu esot nācis “no augšas”. Tomēr Vīķe-Freiberga uzstāja uz otrās potes saņemšanu vakar 41
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā joprojām visvairāk saslimšanas gadījumu ar Covid-19, daudz inficēto vēl divās pilsētās
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Kāds vīrietis Lapmežciema pamatskolā uzbrucis skolas direktoram, draudot viņu nogalināt 4
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, cik cilvēki pirmajā “dzīvās rindas” dienā saņēmuši poti pret Covid-19 7
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 94 gadus vecajai karalienei Elizabetei II vīra bērēs būs jāievēro skarbs noteikums. Vai viņai izdosies to izturēt? 6
16 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Futbola aģenta slepkavība Rīgā šokē sabiedrību. Vai šis darbs ir bīstams un ko par futbola aizkulišu shēmām atklāj speciālisti? 55
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Labklājības ministre skaidro, vai strādājošie pensionāri arī saņems 200 eiro pabalstu? 9
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijam veiktās asins analīzes “liecina par nopietnu veselības pasliktināšanos un risku” 15
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 60
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Plānās pankūkas ar citrona miziņu: aromātiskas gardēžu vakariņas
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 128
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinācijas birojs tiks likvidēts!” Deputāts Riekstiņš par to, kas bija aplami un vai šādu biroju vispār vajadzēja 83
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 7
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 61
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Jautājums ir par farmaceitisko firmu “milžu cīņām”!” Profesors Kalviņš par atteikšanos vai neatteikšanos no vakcīnām blakņu dēļ 46
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Mintauts, Alfs un Bernadeta 1
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 17. līdz 23.aprīlim: kādas vēlmes piepildīsies? 1
16 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Kāds vīrietis Lapmežciema pamatskolā uzbrucis skolas direktoram, draudot viņu nogalināt 4
22:34
LE
LETA
Ziņas
Ostapenko, spītējot muguras sāpēm, uzvar un izvirza Latvijas izlasi vadībā 2
21:46
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 sasirgušais braucis vilcienos Skulte-Rīga un Rīga-Skulte 4
20:14