Foto: Pexels.com

Veiktas būtiskas izmaiņas Darba likumā, kas svarīgas mazu bērnu vecākiem 0

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
Lasīt citas ziņas

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā.

Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecu darba dienu ilgs tā saucamais aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas pagājušajā nedēļā pieņemts valdības sēdē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grozījumi arī nosaka, ka bērna tēvam turpmāk būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu līdz šim esošo 10 kalendāro dienu vietā. To bērna tēvam piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Šobrīd tas ir jāizmanto divu mēnešu laikā. Jāatgādina – kopš 2013. gada pakāpeniski pieaug vīriešu skaits, kuri izmanto atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu un vienlaikus saņem arī paternitātes pabalstu. 2013. gadā paternitātes pabalstu saņēma 42% tēvu, bet 2020. gadā 56%, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Termiņa pagarinājums varētu pozitīvi ietekmēt tēvu iesaisti bērnu aprūpē bērna dzīves pirmajos mēnešos. Ja bērna paternitāte nav noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.

Arī šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Lai šādu atvaļinājumu piešķirtu, darba devējam būs tiesības pieprasīt, lai darbinieks nepieciešamības gadījumā sniedz nepieciešamos pierādījumus, kas apliecina viņa tiesības uz šādu atvaļinājumu, un tas varētu būt gan bērna mātes apstiprinājums, gan bērna dzimšanas apliecība.

Šis likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, pārņemot divu ES direktīvu prasības. Tāpat likumprojekts ir papildināts ar normām, lai izpildītu konkrētu Satversmes tiesas spriedumu. Kritiskus atzinumus par vairākām normām jau izteikuši sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja jau iepriekš paudusi bažas, ka šo izmaiņu kontekstā netiek domāts par darbinieku labklājību, interesēm, tiesībām un, galvenais, – par to aizsardzību, tostarp tiesībām uz darba koplīgumu.

“Darbinieki ir vājākā darba attiecību puse, līdz ar to likumam jāparedz pietiekami augsts darbinieku aizsardzības līmenis. LBAS kategoriski iebilst tiem Darba likuma grozījumiem, kuri pasliktina darbinieku tiesības un tiesisko stāvokli, tādēļ LBAS nav pieņemams, ka atbildīgā ministrija virza tādus grozījumus, par kuriem sociālie partneri nav vienojušies,” tā Oškāja.

Reklāma
Reklāma

Savukārt LDDK norādījusi uz vairākiem problemātiskiem jautājumiem. Piemēram, LDDK vērsis uzmanību par atsevišķām likumā ietveramajām prasībām par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem ES un par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, ko pārņemam no EP direktīvām, ka šis regulējums nebūs saprotams daudziem tiesību normu piemērotājiem – uzņēmumu vadītājiem un personāla speciālistiem. Tajā pašā laikā abi sociālie partneri norādījuši, ka likumprojektā ir vairāki vērtīgi priekšlikumi. Šie grozījumi vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimai.

SAISTĪTIE RAKSTI