FOTO: Shutterstock.com

Vēlos paslēpties no kaimiņiem… Labākie lapukoki skaistam dzīvžogam 10

Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 66
“Krievu armija ir bijusi plika vienmēr! Vēsturiski tai nekad nekas nav bijis, tāpēc par to nebūtu jābrīnās” 41
Lasīt citas ziņas

Kā iekārtot ciešu dzīvžogu no lapukokiem, lai neredzētu kaimiņos topošo autoservisu? Jautā Daina M. Kādu dzīvžogu izvēlēties ziemeļu pusē, kas nav tik ass kā vilkābele, bet labi pasargā no ielas skatiem? Jautā Maija B. Konsultē Talsu novada stāduaudzētavas “Crataegus” īpašniece Dace Dinsberga.

Dzīvžogs rada privātuma sajūtu dārzā, aizsargā pret putekļiem, no valdošajiem vējiem, trokšņiem un dod patvērumu putniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ierasto tūju un citu mūžzaļo kokaugu vietā dzīvžogam var izmantot arī dažādus lapukokus un krūmus.

Lapukoku dzīvžogs ar savu svaigo zaļumu ir saskanīgs ar gandrīz visu stilu dārziem un labi izskatās gan modernā pilsētas, gan lauku ainavā. Tie dzīvo līdzi gadalaiku maiņai – ar košu zaļumu pavasarī un krāsainām lapām rudenī. Bieži vien lapukoki iepriekšējā gada lapas zaudē tikai tad, kad pavasarī notiek jauno augšana, tāpēc šādi dzīvžogi pilda savu funkciju gandrīz visu gadu.

Jāievēro audzēšanas īpatnības

Izvēloties augus dzīvžogam, jāņem vērā arī konkrētā auga augšanas prasības. Pieticīgi augi ir parastie ligustri (Ligustrum vulgare), kas ilgi saglabā lapojumu un pavasaros agri saplaukst. Saulainā vietā tie augs kuplāki, taču var stādīt arī pusēnā. Šķirnei ‘Atrovirens’ lapas ir ziemzaļas, bet šķirnei ‘Lutea’ dzeltenas. Ligustri un mahonijas vairāk piemēroti audzēšanai Latvijas rietumu zonā.

Grimoņi (Cornus) priecē ar savu krāsu gan ziemā, gan vasarā, bet tie diezgan ātri noveco un nepieciešama atjaunošana – veco zaru izgriešana. Grimoņi labāk augs mitrākā vietā. Parasti dzīvžogos kombinē klasisko atvasaino grimoni (Cornus sericea) ‘Flaviramea’ un balto grimoni (Cornus alba) ‘Sibirica Variegata’, iegūstot kontrastainu ainavas elementu.

Bagātīga lapu krāsu izvēle ir irbeņlapu fizokarpiem (Physocarpus opulifolius) – no dzeltenas līdz pat purpursarkanai. Tie zied smaržīgiem ziediem. Augsnes izvēlē ir pieticīgi – augs gan saulē, gan ēnā. Šķirnei ‘Red Baron’ ir bordo sarkanas lapas un balti, sīki ziediņi, augstums 1,5–2 metri.

Reklāma
Reklāma

Pēdējā laikā populāri dzīvžogā stādīt parasto skābardi (Carpinus betulus), kas ir ātraudzīgs, pieticīgs, ziemā nenomet lapas. Šāds dzīvžogs ir pateicīgs veidošanai, to var audzēt 1,5–6 metrus augstu. Līdzīgs ir Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica), bet tam nepieciešama laba, mitra, trūdvielām bagāta, mālaina augsne.

Sauli mīlošas un sausumizturīgas ir ātraudzīgās spirejas. Bieži dzīvžogu veidošanai izmanto Vanhutas spireju (Spiraea vanhouttei).

Interesanti izskatās formēts lapegļu (Larix) dzīvžogs. Rudenī skujas iekrāsojas dzeltenas un ilgi nenobirst, savukārt pavasarī plaukstot lapegle ir skaisti maigi zaļa.

Bārbeles (Berberis) ir dienvidu augs, tāpēc labāk jutīsies saulainā vietā. To trūkums ir asie ērkšķi. Dzīvžogam īpaši piemērota būs šķirne ‘Orange Rocket’ (kolonveida vainags ar oranžsarkanu lapojumu).

Ātraudzīgākas ir vilkābeles un Kaukāza plūmes, bet to trūkums ir asie ērkšķi. Lapukoki un krūmi nav tik jutīgi pret noēnojumu kā mūžzaļie augi. Vispiemērotākie ziemeļu pusei un noēnotai vietai ir kļavas, liepas, lazdas, skābarži un dižskābarži.

Dzīvžogu veidi

Brīvi augošs dzīvžogs aizņem vairāk vietas, bet kopšana ir vieglāka, jo nav regulāri jācērp, turklāt dzīvžogs var priecēt ar ziediem un augļiem. Šādam dzīvžogam var izvēlēties ceriņus, veigelas, filadelfus, vilkābeles, irbeņlapu fizokarpus, parastās irbenes, mahonijas, Tunberga bārbeles, spirejas, aronijas.

Formējams dzīvžogs neaizņem daudz vietas un vairāk piemērots pilsētvidei, toties prasa regulāru cirpšanu. Formēt var ļoti daudzus lielus kokus un krūmus: liepas, krasta kļavas, dižskābaržus, skābaržus, lapegles, grimoņus, ligustrus, klintenes, bārbeles. Stādaudzētavas Crataegus īpašniece norāda, ka formējamu dzīvžogu nevajadzētu veidot augstāku par trim metriem, citādi būs ļoti grūti to apgriezt.

Zems dzīvžogs. Tādu izmanto, lai pagalmā atdalītu saimniecisko zonu vai zālienu norobežošanai. Var audzēt spirejas, klinšrozītes, forsītijas, spožo sausserdi, Tunberga bārbeli.

Vidējs dzīvžogs. Visbiežāk veido no brīvi augošiem un cērpamiem krūmiem. Izmanto ligustrus, Alpu vērenes, grimoņus, Kaukāza plūmes, klintenes, bārbeles, fizokarpus, skābaržus.

Augsts dzīvžogs. Tā veidošanai izmanto brīvi augošas vilkābeles, Kaukāza plūmes, jasmīnus, ceriņus, karaganas. Lielākā daļa šo augu ir ātraudzīgi un mazprasīgi. Augstu dzīvžogu var izveidot no liepām, krastu kļavām, arī grimoņiem, kas necirpti izaug līdz trim metriem.

Jāapgriež pareizi

Formējamu lapukoku dzīvžogu vēlams apgriezt jau otrajā trešajā gadā – tas veicina zarošanos un blīva dzīvžoga veidošanos jau no apakšas.

Vēlams apgriezt divas reizes sezonā – ap jūnija vidu un augusta beigās.

Šai procedūrai jāizvēlas mākoņaina, silta diena bez nokrišņiem.

Iesaka veidot A formas dzīvžogu. Ja dzīvžogs nedaudz sašaurinās uz augšu, saules gaisma sasniedz arī tā apakšējās daļas.

Stādīšana

Labāk stādīt rudenī. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, augi iesakņosies līdz ziemas sākumam un nākamajā gadā augs ātrāk nekā dzīvžogs, kas stādīts pavasarī.

Dzīvžoga plānotajā vietā izrok stādīšanas tranšeju. Tās platums un dziļums atkarīgs no izvēlētā stādmateriāla sakņu kamola, vismaz 60 cm dziļa un 50–70 cm plata. Tranšeju piepilda ar auglīgas zemes, komposta un kūdras maisījumu, pievienojot arī pilnmēslojumu.

Konteinerstādus pirms stādīšanas kārtīgi salaista, bet kailsakņus labāk izmērcēt ūdenī.

Stādīšanas attālums atkarīgs no augu sugas un tā, cik garu dzīvžogu nolemts audzēt, – jo augstāk, jo lielāks attālums starp augiem, pilsētas apstākļos 60–80 cm starp augiem.

Pēc iestādīšanas augus rūpīgi aplej un karstā laikā atkārto katru dienu, vislabāk agri no rīta. Augsnes virskārtu vēlams pārklāt ar mizu mulčas slāni, lai pasargātu no izžūšanas.

Svarīgi

Ierīkojot dzīvžogu, jāievēro Aizsargjoslu likuma prasības, kas nosaka, cik tālu no pazemes komunikācijām (siltumtrase, elektrokabeļi, ūdensvads, kanalizācija) stādāmi koki un krūmi, – tie ir aptuveni divi metri. Ielas pusē dzīvžoga zari nedrīkst traucēt gājējiem un automašīnām. Jāņem arī vērā katras pašvaldības saistošie noteikumi, kuri var atšķirties.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.