12. aprīlis – Kosmonautikas diena jeb 65 gadu sacensība par varu kosmosā. Juris Ciganovs stāsta Pēterim Apinim
0
Padomju savienības un ASV kosmosa sacensība jeb “gonka” ir interesants stāsts.
Pirmie kosmosā izlauzās vācieši. 1944. gadā FAU-2 pārvarēja gravitācijas spēku un izgāja kosmosa pirmajā līmenī. Pēc Vācijas kapitulācijas visi vācu vadošie zinātnieki, (ieskaitot vācu galveno raķešu konstruktoru Verneru Magnussu Maksimiliānu brīvkungu fon Braunu), kas nodarbojās ar ballistisko raķešu konstruēšanu, nonāca Amerikā, viņi emigrēja, paņemot līdzi rasējumus, detaļas un tamlīdzīgas lietas.
Neraugoties uz to pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados iniciatīvu kosmosa izpētē pārņēma Padomju savienība. Padomju savienībai bija resursi, tai skaitā intelektuālie resursi. Šie resursi bija par velti – visus vadošos zinātniekus arestēja, nogādāja slēgtos zinātniskos konstruktoru birojos, kur viņi strādāja par maizīti un krējuma karotīti. Kosmoss piecdesmitajos un sešdesmitajos gados ir saistīts ar bruņošanos – militāro jomu. Bija skaidrs, ka ja kādas valsts rīcībā būs raķete, kas spēs nogādāt lādiņus uz jebkuru punktu uz zemeslodes, tad šī valsts varēs diktēt savus politiskos noteikumus. 1957. gada 4. oktobrī lielais izrāviens – Padomju savienība izšāva savu pirmo mākslīgo zemes pavadoni – “Sputņiku –1”. It kā šai dienai – 4. oktobrim bija jākļūst par Kosmonautikas dienu, bet Padomju savienībā to atzīmēja kā Kosmosa spēku dibināšanas dienu.
Ko tas “Sputņiks” tur darīja? Tas bija futbola bumbas lielumā, 80 kg smags un tā makets ir apskatāms Maskavā Kosmonautikas muzejā. “Sputņiks” braukājot ap zemeslodi tikai pīpināja. Pats pavadonis nebija bīstams, bet visa pasaule uzzināja, ka krieviem ir raķete, kas var izšaut pavadoni orbītā, un tas nozīmēja, ka ar šo raketi var aizsniegt jebkuru vietu uz zemeslodes. Tas jau arī Amerikai bija bīstami.
Sekoja forsētas darbības kosmosa apguvē. Uzsvars tika likts uz iespēju izvest cilvēku kosmosa orbītā. Steidzās gan Padomju savienība, gan ASV. Bija eksperimenti ar dzīvniekiem. Amerikāņi lika uzsvaru uz pērtiķiem, kas tomēr fizioloģiski līdzīgāki cilvēkiem. Krievi uzsvaru lika uz suņiem – viņi ķēra klaidoņus suņus, jo šādiem klaiņojošiem suņiem piemīt fenomenālas izdzīvošanas spējas, viņi spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem un ļoti labi padodas dresūrai. Kosmosā aizlidoja Belka un Strelka un no kosmosa atgriezās, bet pirms tam bija vairāki neveiksmīgi eksperimenti, kad suņus nevarēja dabūt atpakaļ, krītot atpakaļ atmosfērā šie suņi vienkārši sadega. Nedēļu pirms Gagarina lidojuma kosmosā tika aizsūtīts un no kosmosa atgriezās suns, vārdā “Žučok”, ko vēlāk pie sevis paņēma Jurijs Gagarins un sauca par “Zvezdočku”.
1961. gada 12. aprīlī, iepriekš īpaši neizziņojot šo lietu, gaisā kosmosa kuģī “Vostok–1” tika uzšauts cilvēks Jurijs Gagarins, kurš aplidoja vienu loku ap zemi un veiksmīgi atgriezās atpakaļ.
Amerikāņu līdzinieks, astronauts ar lidaparātu “Freedom – 7” Alans Šepards pēc trim nedēļām pabija kosmosā, bet amerikāņiem lāga nesanāca – viņu raķete tikai izgāja cauri atmosfērai, pabija kosmosā un atgriezās atpakaļ, nemeta loku ap zemeslodi.
Padomju savienība bija vinnējusi pirmo raundu. Viņa vinnēja arī otro un nosacīti – arī trešo raundu – pirmais cilvēks atklātā kosmosā, arī pirmā sieviete kosmosā.
Amerikāņi saprata, ka viņi šajā sacensībā kļūst par galīgiem lūzeriem. Tieši tad nāca pie varas prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs. Iepriekšējais prezidents Dvaits Eizenhauers bija vecs karotājs, ģenerālis, kam kosmosa programma pārlieku neinteresēja. Bet Kenedijs pateica, ka līdz nākamās desmitgades beigām, proti līdz sešdesmito gadu beigām vajag aizvest cilvēku uz Mēnesi. Amerikāņi sāka grūst kosmosa programmā nenormālus līdzekļus lai forsētā veidā apgūtu mēness programmu.
“Apollo 11” bija kosmosa kuģis, kas 1969. gadā 2 cilvēkus nogādāja uz Mēness virsmas. Nils Ārmstrongs, pirmais amerikānis, kas izkāpa uz Mēness virsmas un teica slavenos vārdus: “Šis ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs solis cilvēcei”. Amerikāņi bija pārtrumpojuši visu Padomju savienības darīto. Amerikāņi uz Mēness pabija vēl 6 reizes. Krieviem arī bija sava Mēness programma.
Krievi bija informēti par amerikāņu iecerēm, krievi sāka forsēti gatavoties izsēsties uz Mēness, bet visas nesējraķetes, ko krievi šim nolūkam mēģināja, uzsprāga. Tajā brīdī Padomju savienībā bija milzīga konkurence starp dažādu resoru zinātniskajiem konstruktoru birojiem. 1966. gadā nomira Sergejs Koroļovs – ģēnijs, kuram aizvietotāju nevarēja atrast.
Pēc tam, kad amerikāņi jau septiņas reizes bija pabijuši uz Mēness, padomju kosmosa programma mēness ieņemšanai tika apstādināta. Krievi sāka koncentrēties uz orbitālajām stacijām. Septiņdesmitajos gados abas lielvaras saprata, ka citus mērķus tuvākajā laikā nesasniegt, ka dalīt vairs nav ko, pie kam kosmosa programmas ir nenormāli dārgas. Un amerikāņi ar krieviem sāka kooperēties. 1975. gadā padomju kosmonauti un amerikāņu astronauti apkampās orbītā Sojuz– Apollo projektā, pēc tam savstarpējā sacensība noplaka. Joprojām orbitālā stacija turpina darboties, tiesa, tā ir visai nolietota. ASV prezidents Tramps ir paziņojis, ka nepieciešams radīt Mēness staciju.
Krievu raķešu dzinēju izstrādē galvenā loma bija rīdziniekam – latvietim vai baltvācietim Frīdriham Canderam.
Latvijā dzimuši trīs krievu kosmonauti. Anatolijs Solovjovs dzimis 1948. gadā Rīgā, mācījies 33. vidusskolā. Veicis 5 lidojumus, joprojām pasaules rekordists iziešanā atklātā kosmosā. Aleksandrs Kaleri dzimis 1956. gadā Jūrmalā, mācījies Jaundubultos. Veicis vairākas ilgtermiņa misijas stacijā “Mir” un starptautiskajā kosmosa stacijā. Oļegs Artemjevs dzimis 1970. gadā Rīgā, pavadījis kosmosā 365 dienas.
