Viņi par mums ņirgājas? Romāns Meļņiks norāda uz vairākiem absurdiem publiskā sektora algu un prēmiju noteikšanā
0
Viņi par mums ņirgājas? Domā, ka muļķi esam? Domā, ka visu ātri aizmirstam? Vēl nesen – pirms pusotra gada – solīja, ka publiskā sektora algu fonda pieaugums 2025. gadā būs maksimums 2,6%, bet ko redzam tagad? Atlīdzības izdevumi ministrijās pamatfunkciju izpildei 2025. gadā sasniedza 143,6 miljonus eiro, tātad pieaugums pret iepriekšējo gadu ir 3,2%! Tas tā netīšām sanācis?
Kā var necelt atalgojumu tiem, kuri allaž finansēti pēc pārpalikuma principa? Vai var būt iebildumi, ja beidzot pieliek algas Iekšlietu (+9,9%), Kultūras (+7,6%) un Labklājības ministrijām? Nu, labi… Bet tad uzreiz jautājums – kam lielākā tiesa no algu pielikuma tika – pašas ministrijās strādājošajiem vai ierindas policistiem, muzeju darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem? Tiešām vispirms tika mazāk atalgotajiem? Bet varbūt ministrijās strādājošo skaits ir audzis līdz ar šo finansējuma pieaugumu?
Un kā ir ar Ārlietu ministriju, kam bijis 3,4% atlīdzības pieaugums, kā tas redzams ekonomikas analītiķa Jāņa Hermaņa publicētajā tabulā? Bija kas ārkārtējs, ka vajadzēja piemaksāt? Karš Ukrainā? Tas pats, kas jau gandrīz četrus gadus, nu prasījis papildu pūles mūsu ārlietu darbiniekiem?
Atlīdzības izdevumi ministrijās pamatfunkciju izpildei 2025.gadā sasniedza 143,6 milj. EUR jeb par 3,2% nekā iepriekšējā gadā.
Bija apņemšanās ievērot pieaugumu ne vairāk kā par 2,6%, bet redzams, ka ne visur ar to ir veicies pic.twitter.com/AaGcn16Zsl— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) January 26, 2026
Kāds teiks, ka tas vēl nieks, salīdzinot ar iepriekš piedzīvoto atalgojuma pieaugumu publiskajā sektorā? Jā, uz to norāda arī Valsts kontrole pēc revīzijas par atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē – 2024. gadā atlīdzības izmaksas pieauga par 32 %, salīdzinot ar 2022. gadu. Lai gan…. tas, ka iepriekš algas kāpušas nesamērīgi strauji, taču ir vājš mierinājums, vērtējot pērnā gada pieaugumu, vai ne?
Vai lielākas algas saņemošie nu strādā par trešdaļu vai pat pusi produktīvāk? Un vai kāds to vispār vērtē?
Ja nu tiešām sabiedrībai, valsts ekonomikas izaugsmei reāls labums no tā, ka ministriju darbinieki čaklāk strādā, visu cieņu, nav žēl, ka kāds par savu darbu saņem vairāk, bet te jautājums – vai tā ir? Tas ir pelnīts pieaugums?
Un kāpēc joprojām ir tā dēvētās bagātās ministrijas un nabadzīgās, kā to secinājusi arī Valsts kontrole? Kāpēc tiek mākslīgi radīta nevienlīdzība?
Un vai tiešām pelnītas ir tās dāsnās prēmijas, ko regulāri saņem valsts pārvaldē, īpaši ministrijās, strādājošie? Lasām, ka Valsts kanceleja pagājušajā gadā naudas balvas izmaksājusi aptuveni pusei darbinieku kopsummā 162 005 eiro apmērā. Cik tas ir uz cilvēku, rēķiniet paši – pagājušā gada beigās Valsts kancelejā strādāja 165 darbinieki. Finanšu ministrijā darbinieku prēmijās un naudas balvās pērn izmaksāti kopumā 626 010 eiro. Satiksmes ministrijas darbiniekiem pagājušajā gadā kopumā naudas balvās un novērtēšanas prēmijās izmaksāti 266 565 eiro. Zemkopības ministrijas darbinieki prēmijās saņēmuši vairāk nekā 328 000 eiro. Internetā atrodamas ziņas arī par pārējām ministrijām. Un ne tikai.
Par ko piemaksas, prēmijas, naudas balvas? Tās esot par labu darbu. Pat esot veikuši darbinieku vērtējumus. Aprēķini maksājumiem veikti % no algas līmeņa.
Līdz ar to sanāk, ka vislabāk novērtēti augstākie priekšnieki, kam vislielākās algas? Cita starpā – vai tas atkal nav stāsts par nevienlīdzības vairošanu? Un vai labi strādāt nav pamatnosacījums, lai vispār ieņemtu kādu amatu?
Un vēl. Vai tā nauda, ko dala algu pieaugumā un prēmijās, no gaisa nokritusi? Lieka? Ar īpašu piepūli nopelnīta? Nē! Valdība aizvien vairāk un vairāk aizņemas, lai, kā izskatās, varētu aizvien bezrūpīgāk šķērdēties. Vai labi laiki, vai slikti, vienalga valsts budžets ir ar prāvu deficītu. Par to aizvien vairāk maksājam no tā paša budžeta. Un arī nodokļi un dažādas nodevas nemitīgi pieaug, tā dodot iespēju pie varas esošajiem aizvien vairāk un vairāk pārdalīt. Klāt vēl inflācija, pārtikas sadārdzināšanās, kas nozīmē lielāku summu PVN veidā pārceļošanu no itin visu iedzīvotāju maciņiem uz valsts budžetu.
Bet varbūt stāsts par pilnīgi ko citu nevis vienkārši izšķērdību un bezrūpīgu vēlmi dzīvot pāri saviem līdzekļiem? Vai nevar būt tā, ka tas algas pieaugums no budžeta finansētajiem ir faktiski tāda kā vēlētāju balsu pirkšana par nodokļu maksātāju naudu? Lai būtu vairāk ieinteresēti arī turpmāk balsot par šīs papildu naudas dalītājiem? Lai nelūkojas uz tiem, kuri visu draud mainīt? Uz to atbilde droši vien meklējama socioloģiskajos pētījumos, kaut vai ilgtermiņā pavērtējot par kurām partijām vairāk balso publiskajā sektorā strādājošie. Un ko tad, ja tāda sakarība tiešām būtu pierādāma? Vai kāds par to atbildētu?…
