Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis (no kreisās), Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume piedalās preses konferencē par Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada rezultātiem.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis (no kreisās), Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume piedalās preses konferencē par Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada rezultātiem.
FOTO: Evija Trifanova/LETA

Visvairāk ziņo par nodokļu nemaksāšanu: pirmie secinājumi par trauksmes celšanu 0

Trauksmes celšanas likuma pirmā darbības gada laikā centrālajās valsts institūcijās saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119, portālu LA.LV informēja Valsts kancelejā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu.

2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas radīja iespēju iedzīvotājiem, novērojot darba vidē iespējamus pārkāpumus, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses, vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jaunais likums parāda, ka iedzīvotāji ir gatavi ziņot, ja tiek aizsargāta viņu konfidencialitāte un valsts pārvalde uz norādītajām ziņām reaģē. Tomēr būs vajadzīgs laiks, lai uzticēšanās, ka tas tiešām tā notiek, nostiprinātos, un valsts no iedzīvotājiem sāktu saņemt ziņojumus par plaša mēroga pārkāpumiem,” raksturoja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

No 119 trauksmes cēlēju ziņojumiem 54 gadījumos izskatīšana turpinās, tostarp ir ierosināts viens kriminālprocess. 65 ziņojumu izskatīšanu pabeidza 2019. gadā. Lēmums piemērot sodu ir pieņemts 7 gadījumos – 6 administratīvo pārkāpumu lietās un vienā disciplinārlietā.

11 reizes ziņojuma rezultātā veikti uzlabojumi, novēršot trūkumus, par kuriem celta trauksme. Savukārt atlikušajā daļā gadījumu ziņojumi izskatīti citā veidā vai arī nav apstiprinājušies fakti par pārkāpumu.

Trauksme visbiežāk celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, pārkāpumiem publiskajos iepirkumos, kā arī finanšu un kapitāla tirgus sektorā.

2019. gadā trauksmes cēlēji ziņojuši arī par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar interešu konflikta situācijām, valsts valodas lietošanu, vides tīrību un draudiem videi un cilvēku veselībai, darba tiesību pārkāpumiem, darba drošību, būvniecību un citā jomām.

Lai nodrošinātu efektīvu Trauksmes celšanas likuma darbību, 2019. gadā Valsts kancelejā tika izveidots Trauksmes cēlēju kontaktpunkts un radīta tīmekļvietne “trauksmescelejs.lv”, kurā apkopota visplašākā informācija par trauksmes celšanas iespējām, trauksmes cēlēju aizsardzību un metodoloģiska informācija, kā ieviest drošus ziņošanas mehānismus un kā izvērtēt saņemtos ziņojumus.

Trauksmes celšanas likuma pirmais darbības gads