Adriens Bokē (no kreisās), tērpies kreklā ar “Z” burtu uz krūtīm, ieradies Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.
Adriens Bokē (no kreisās), tērpies kreklā ar “Z” burtu uz krūtīm, ieradies Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.
Ekrānuzņēmums no “Telegram”

“Z” francūzis 3

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
TV24
Krievi ved prom raķetes no Krimas. Par ko tas liecina? 162
Krievijas televīzijā parāda karti ar valstīm, kuras Putins varētu apbruņot, lai uzbruktu “jutīgiem mērķiem” Rietumvalstīs 196
Lasīt citas ziņas

“Viņš izdzīvoja, lai runātu patiesību” – ar šāda veida skaļiem virsrakstiem Krievijas medijos regulāri jau vairāk nekā pusgadu tiek pieteikts kāds francūzis Adriens Bokē, apgalvojot, ka viņš beidzot pastāstīšot, kas patiesībā notiek Ukrainā un ko Rietumi cenšas noslēpt. Stāstu ir daudz, starp tiem Krievijā iecienītā dezinformācija, ka okupantu armija Bučā un citās vietās Ukrainā nekādas zvērības neesot pastrādājusi, bet paši ukraiņi viltojuši pierādījumus, lai varētu apvainot krievus un noskaņot pret viņiem pasaules sabiedrību.

Bokē “pievienotā vērtība” šiem stāstiem ir apgalvojumi, ka viņš pats savām acīm redzējis, kā top šie viltojumi. Tāpat viņš ir gatavs stāstīt par nacistiem no pulka “Azov”, kurus esot saticis un ar kuriem runājis, daudzcietušo Donbasa tautu un visus citus stāstus, ar ko jau ierasti tiek barota Kremļa propagandas auditorija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nupat janvārī Krievijas medijos parādījās ziņas, ka francūzis lūdzis politisko patvērumu un saņemšot Krievijas pilsonību.

Varbūt Makrons darītu tāpat…

Dažādi rietumvalstīs piemeklēti “politiķi”, “politologi”, “eksperti”, kas atskaņo Kremlim vajadzīgos vēstījumus, ir bijusi gadiem piekopta metode. Tāpat dažreiz izmantoti dažādi mākslinieki, kas ļaujas dāsnajiem Maskavas piedāvājumiem, ja atceramies kaut vai franču aktiera Žerāra Depardjē stāstu.

Tomēr viena lieta teorētiski spriedelēt, piemēram, par nepieciešamību meklēt kompromisus ar Putinu, pavisam kas cits – kara noziegumu “atmazgāšana”. Tāpēc kopš 2022. gada 24. februāra šis propagandas žanrs strauji sarucis. Atrast Krievijas advokātus Rietumos vairs nav viegli. Tajā gatavi iesaistīties vien savdabīgi margināļi, taču tādi vēl arvien atrodas.

Adriens Bokē pagājušā gada 10. maijā sniedza interviju raidstacijai “France’s Sud Radio”, lai pastāstītu par savu braucienu uz Ukrainu, kur viņš, pēc paša teiktā, aprīlī bija nogādājis humāno kravu. Intervija izvērtās par apsūdzības runu ukraiņiem. Piemēram, Bokē apgalvoja, ka starp Ukrainas karavīriem esot daudz atklātu neonacistu, kuri “smejas par to, ka, satiekot ebrejus vai melnādainos, viņi tos nogalinātu”. Tāpat viņš pārmeta ukraiņiem necilvēcīgu izturēšanos pret krievu karagūstekņiem, ko it kā esot redzējis pats savām acīm.

Visskaļākais bija viņa apgalvojums, ka liecības par krievu armijas zvērībām Bučā un civiliedzīvotāju līķi ielās – tas viss esot viltots. Viņš pats esot bijis liecinieks tam, kā tiekot inscenēti šie kadri, kas vēlāk parādījušies Rietumu medijos. Te jāpiebilst, ka Francija tobrīd jau ļoti aktīvi bija iesaistījusies Bučā pastrādāto noziegumu izmeklēšanā un šajā nolūkā uz Ukrainu pat tika nosūtīta īpašā Francijas žandarmu grupa, tāpēc viens šāds pēkšņi uzradies “liecinieks”, kas apgalvo pretējo, protams, sabiedrisko domu ietekmēt būtiski nevarēja. Tomēr daudzas pazīmes liecināja, ka te varētu būt runa par Krievijas īstenotu t. s. informācijas operāciju. Pie intervijas ieraksta soctīklos nekavējoties uzradās tūkstošiem atbalstošu komentētāju ierakstu, un tūlīt pat šo tēmu pārtvēra un sāka plaši tiražēt daudzi Krievijas mediji (TASS, “Izvestia”, “Gazeta.ru” un citi).

Reklāma
Reklāma

Kopš tā laika Krievijā ir tapušas vēl daudzas citas intervijas, kur Bokē nu jau stāsta par to, kā Rietumos viņu vajā un cenšas apklusināt. “Mana Francija palīdz nacistiem” – šis teikums janvārī bija izcelts kā virsraksts laikrakstā “Moskva vechernaja” (izdevums tiek bez maksas izplatīts Maskavas metrostacijās), uz kura vāka Bokē redzams ar Francijas un Krievijas pasēm rokā. Viņš arī attaisno Putina sākto karu ar to, ka Krievijai vajadzējis aizstāvēt Donbasa iedzīvotājus: “Ja [Francijas prezidentam] Makronam būtu situācija, ka 14 000 Francijas pilsoņu tiek nogalināti ārpus Francijas, varbūt viņš darītu tieši tāpat.”

Bet galveno mērķi, kāpēc vispār tapuši šie stāsti, iespējams, atspoguļo šis nelielais fragments no intervijas Francijas radio: “Kāpēc Eiropa grib palīdzēt viņiem [ukraiņiem] ar ieročiem? Šiem nacistiem ar SS ­uzšuvēm…”

Meli atklājās ātri

“Mana Francija palīdz nacistiem” – šis teikums janvārī bija izcelts kā virsraksts laikrakstā “Moskva vechernaja”, uz kura vāka Bokē redzams ar Francijas un Krievijas pasēm rokā.
Ekrānuzņēmums no “Twitter”

Kas tad ir šis Adriens Bokē? Krievijā viņš tiek pasniegts kā “žurnālists” un “militārais eksperts”. Ne viens, ne otrs raksturojums viņam neatbilst, lai gan francūža sarežģītajā dzīvesstāstā ir nedaudz no abām šīm jomām. Jaunībā viņš centies veidot militāru karjeru, taču pirms 12 gadiem kādā no treniņiem guvis smagu mugurkaula traumu un vairākus gadus bijis paralizēts, tomēr, pateicoties modernajai medicīnai, spējis atkal sākt staigāt. Savu smago pieredzi Bokē aprakstījis grāmatā “Leve-toi et Marche! Grace a la Science” (“Celies un ej! Pateicība zinātnei”). Iepriekš intervijās viņš nav slēpis, ka veseļošanās laikā daudz lietojis pretsāpju līdzekļus, piemēram, morfiju, kas varbūt atstājuši ietekmi uz viņa pasaules uztveri, tomēr par viņa politiskajiem uzskatiem iepriekš nekas nebija zināms.

Aprīļa pirmajā pusē Bokē tiešām apmeklējis Ukrainu kopā ar kādu brīvprātīgo grupu, kas bija atvedusi medikamentus. Tomēr, kā noskaidrojuši faktu pārbaudītāji no “Stop Fake”, vienīgā vieta, kur viņš tiešām uzturējies un ko var apstiprināt gan liecinieki, gan foto, ir Ļvivas pilsēta Ukrainas rietumos. Nekādu pierādījumu par to, ka viņš tālāk būtu devies uz Buču vai kādu citu vietu, nav, un arī francūzis tos nav sniedzis.

Savukārt aģentūra “Ukrainform” pārbaudījusi, ka Bokē vairākas reizes šķērsojis Ukrainas robežu laikā no 4. līdz 20. aprīlim, taču tās katru reizi bijušas ļoti īsas vizītes, kuru laikā viņš katru reizi uzturējies valstī ne vairāk kā vienu diennakti. Teorētiski viņš pat varētu paspēt aizbraukt ar auto līdz Kijivai un atpakaļ, taču stāstīts tiek kaut kas cits.

Bokē meli atklājas, ja salīdzina viņa izteikumus ar notikumu hronoloģiju. Viņš stāsta, ka bijis Kijivas apkārtnē aprīļa otrajā pusē un redzējis gan karadarbību, gan kā tikuši safabricēti pierādījumi. Taču Krievijas armija šo teritoriju pameta marta beigās, un Ukrainas spēki ienāca Bučā 1. aprīlī, pēc kā tūlīt arī parādījās ziņas par baisajiem noziegumiem, kas te pastrādāti okupācijas ­laikā.

Kaut ko atgādina

To, ka Adriens Bokē acīmredzot iecerēts kā ilgtermiņa projekts, rāda viņa tālākās aktivitātes. Jūlija beigās viņa vārdā tika izveidots kanāls sociālās saziņas vietnē “Telegram”, kur pirmais ieraksts bija krievu valodā: “Sveiki, pievienojies man, lai uzzinātu Eiropas slēpto seju attieksmē pret Krieviju un Ukrainu.” Lielākoties tur tikuši pārpublicēti Kremļa propagandas materiāli, kas sastopami citās līdzīgās vietnēs, tomēr arī pats Bokē šajā laikā daudz laika pavadījis krievu okupētajās Ukrainas teritorijās, piemēram, Mariupolē. Dažos attēlos viņš redzams ar milzīgu “Z” burtu uz krekla, citos – ar Krievijas karoga uzšuvi uz piedurknes. “Telegram” arī regulāri tiek publicēti bankas rekvizīti un aicinājumi ziedot, lai Bokē varētu turpināt savas aktivitātes.

Bokē darbošanās shēma ļoti atgādina kādu citu arī Latvijā zināmu personāžu – bēdīgu slavu ieguvušo prokrievisko britu blogeri Grei­emu Filipsu, kas pēc 2014. gada daudz laika pavadīja Krievijas kontrolētajās Donbasa daļās, veidojot tur “reportāžas”, no kurām daļu izmantoja arī Kremļa propagandas kanāls “Russia Today”. 2016. gada 16. martā viņš ieradās Rīgā, kur ­vienatnē mēģināja sarīkot traci pie Brīvības pieminekļa, lai izjauktu leģionāru piemiņas gājienu, pēc kā tika aizturēts un izraidīts no valsts.

NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!

Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot: [email protected].

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.