Ekonomika
Zaļais kurss

“Zaļiem” autobusiem jāved zelta pasažieri. Valsts iepirkumu politika ved uz “zaļināšanas” nesamērīgu sadārdzinājumu3

Foto: Timurs Subhankulovs

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Transports ir viens no lielākajiem gaisa piesārņotājiem un klimata pārmaiņu veicinātājiem pasaulē. Saskaņā ar VARAM datiem arī Latvijā gandrīz vienu trešo daļu (29%) no kopējā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju daudzuma rada tieši transports.

Dažādi avoti norāda, ka kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē gaisa kvalitāte ir uzlabojusies un SEG emisijas samazinājušās. Viens no iemesliem – daudzās valstīs mazāk izmanto privāto autotransportu.

Eiropas Zaļā kursa mērķus pandēmija nav atcēlusi. “Latvijas Biznesa” sāktajā rakstu sērijā par Latvijas uzņēmumu gatavību jaunajiem izaicinājumiem šoreiz par tendencēm sabiedriskajā transportā.

Sabiedriskais transports kursēja un kursēs – par to nevienam nav šaubu. Tikai kāds?

Pēc plašākas šīs tēmas izpētes nākas secināt, ka pieejamo finanšu resursu un ES atbalsta projektu ietvaros uzņēmumi paši jau ir sākuši loģiskus soļus savu autoparku modernizēšanai, iepērkot ar dabasgāzi (CNG), elektrību un pat ūdeņradi darbināmus transporta līdzekļus.

Kā rāda Igaunijas, Lietuvas un Vācijas pieredze, Zaļā kursa mērķu pakāpeniskā un racionālā sasniegšanā patlaban visatbilstošākais būtu ar CNG darbināms transports.

To jau ekspluatē simtos un tūkstošos vienību, paralēli ieviešot arī pagaidām vēl divas un vairākas reizes dārgāko elektrobateriju un ūdeņraža transportu.

LA.LV Aptauja

Kādi sabiedriskā transporta autobusi Latvijas reģionos nākamojos 10 gados būtu vispiemērotākie?

  • Dīzelis/benzīns
  • CNG
  • Elektriskie
  • H2

Jēkabpils ar CNG apmierināta

Nu jau otro gadu arī Latvijā ir ne vien teorētiska, bet arī praktiska CNG sabiedriskā transporta ekspluatācijas pieredze. SIA “Jēkabpils autobusu parks” septiņus ar CNG darbināmus autobusus iegādājās ES atbalsta projekta ietvaros.

Uzņēmuma valdes locekle Aija Vetere stāsta: “Īstenotais projekts ir pilnībā attaisnojis ekonomiskos un ekoloģiskos mērķus. Jaunie autobusi salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas dzinējiem par 30% mazāk patērē degvielu un rada par 23% mazāk CO2 izmešus.

Ir arī visas ērtības pasažieriem, jo CNG autobusi aprīkoti atbilstoši mūsdienu prasībām – ar kondicionieriem, videokamerām, elektroniskām maršruta zīmēm, pieturvietu nosaukumu vizuālu attēlošanu, ērtu piekļūšanu personām ar kustību traucējumiem u. c.

Uzņēmuma nākotnes plānos ir iegādāties papildus trīs CNG darbināmus autobusus, lai ik dienu Jēkabpils pilsētas maršrutu apkalpošanā varētu izmantot tikai dabai draudzīgus autobusus.”

Daugavpils plāno

Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste: “Izanalizējot pilsētas resursus, secinājām, ka esam gatavi realizēt CNG autobusu iegādes projektu.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Pēc Latvijā šogad notikušās ES fondu finansējuma pārdales (piemēram, iepriekš rezervētie līdzekļi atceltajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam) ar savu autoparka atjaunošanas un “zaļināšanas” priekšlikumu Satiksmes ministrijā vērsusies Latvijas otrās lielākās pilsētas – Daugavpils – dome.

“Izanalizējot pilsētas resursus, secinājām, ka esam gatavi īstenot CNG autobusu iegādes projektu,” stāsta Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste.

“Videi draudzīgu transporta līdzekļu atbalsta projektu ietvaros esam jau atjaunojuši savu tramvaju parku, iepērkot astoņus jaunus vagonus. Taču Daugavpils tramvaja līniju tīkls nenodrošina visas pilsētas teritorijas pārklājumu.

Vairāku lielu pilsētas dzīvojamo rajonu apkalpošanu Daugavpils pašvaldības uzņēmums AS “Daugavpils satiksme” nodrošina, izmantojot autobusus. Uzņēmuma rīcībā šobrīd ir 55 ar dīzeļdegvielu darbināmi autobusi ar vidējo vecumu 16 gadi.

Esošo autobusu degvielas patēriņš ir par 15–20% augstāks nekā pašreiz tirgū esošajām alternatīvām, kas darbojas ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem, piemēram, saspiesto dabasgāzi, biogāzi, elektroenerģiju.”

S. Šņepste stāsta, ka AS “Daugavpils satiksme” plāno iepirkt 35 jaunus (20 lielos ar ietilpību līdz 50 pasažieriem un 15 mazietilpības) ar CNG aprīkotus autobusus, kā arī uzbūvēt CNG uzpildes staciju.

“Degvielu izvēlējāmies, vadoties pēc Satiksmes ministrijas pētījuma par alternatīvo degvielu, kur CNG atzīta par šobrīd Latvijas apstākļiem ekonomiski pamatotāko.

Esam interesējušies arī par Jēkabpils, Igaunijas un Lietuvas pieredzi, kur CNG autobusu tīkls attīstīts diezgan plaši. Ja būs tehnoloģija, ka uzpildes tīklā var novadīt biogāzi, ko ražojam arī paši Daugavpils novadā, tad principā var iznākt, ka CNG varam izmantot arī tīru zaļo enerģiju.”

Ja valdība Daugavpils domes iesniegto priekšlikumu apstiprinās, projekts būs jārealizē līdz 2023. gada 31. decembrim. Plānotās izmaksas: 8,9 miljoni eiro 35 autobusu iegādei un 400 000 eiro CNG uzpildes stacijas izbūvei.

Pasaulē pirmie ūdeņraža trolejbusi!

Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” ar 500 autobusiem, 330 trolejbusiem un 100 tramvajiem noteikti ir pats lielākais transporta uzņēmums mūsu valstī.

Pēdējā laika aizdomīgo iepirkumu, korupcijas un citu ar uzņēmumu saistīto skandālu ēnā palicis plašākas, turklāt pozitīvas ievērības cienīgs fakts, ka Rīga ir pirmā vieta pasaulē, kur sākuši kursēt ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi!

Pirmajā brīdī šķiet visai neloģiski: nu kā – trolejbuss jau pats pēc definīcijas ir “zaļš”, jo to taču darbina elektromotori.

Tomēr izrādās, ka ne vien Rīgā, bet arī daudzviet pasaulē ir tādi trolejbusu maršruti, kur strāvas līnijas šo transporta līdzekļu “ragiem” ir tikai atsevišķos posmos, bet iztrūkstošajos visumā “zaļais” trolejbuss parasti brauc ar dīzeļmotora palīdzību.

Tā nu tagad, īstenojot Eiropas Savienības “H2Nodes” projektu, kura mērķis ir ūdeņraža degvielas uzpildes staciju izbūve gar Ziemeļjūras–Baltijas jūras Eiropas transporta tīkla koridoru (TEN-T) un ūdeņraža transportlīdzekļu pieprasījuma un izmantošanas veicināšana dalībvalstīs, no šā gada februāra Rīgas trolejbusu 4. maršrutā Ziepniekkalns–Jugla kursē pasaulē pirmie “Solaris” (Polijas ražotājs) firmas ūdeņraža jeb H2 trolejbusi.

Te gan arī uzreiz jāpiebilst, ka šī projekta unikalitāte ir tieši šie trolejbusi, jo H2 degvielas ražošana, uzpildes stacijas un autobusi jau labu laiku nekāds jaunums nav.

“RS” valdes loceklis Jānis Golubevs: “Redzam, ka H2 tehnoloģija ir perspektīva, un pie desmit trolejbusiem neapstāsimies pilnīgi noteikti.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” valdes loceklis Jānis Golubevs: “”H2Nodes” projektā ir iegādāti desmit trolejbusi. Ekspluatēt tos sākām šā gada februārī. Šis transports apkalpo 4. maršrutu, kur abos galos tagad braucam ar ūdeņradi.

Vienā uzpildē šis “Solaris” modelis paņem 19 kg H2, ar ko var nobraukt 180 kilometrus. Ar pilnu stacijas noslodzi izmaksas uz 100 km ir apmēram 70 eiro (dīzelim – ne mazāk par 90 eiro).

Redzam, ka tehnoloģija ir perspektīva, un pie desmit trolejbusiem neapstāsimies pilnīgi noteikti, jo arī projekta ietvaros uzceltās H2 ražošanas un uzpildes stacijas jauda ir domāta 20 sabiedriskā transporta līdzekļiem. Kārtējā ES projektā jau startējam.

Nav gan vēl skaidrs – atbalstu saņemsim autobusu vai trolejbusu iegādei.”

Parastais trolejbuss maksā apmēram 400 000 eiro, ar ūdeņradi darbināmais – ap 600 000 eiro. Tad, kad tos pasūtījusi “RS” projekta “H2Nodes” ietvaros, viena vienība izmaksājusi ap miljonu, jo tie esot bijuši pirmie un unikāli.

Ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacija atrodas Rīgā, Vienības gatvē 6, blakus 2. trolejbusu parkam. Tā paredzēta H2 “Solaris” uzpildei, kā arī būs pieejama publiskai lietošanai.

Latvijā “H2Nodes” projekta izmaksas plānotas 16,1 miljons eiro, no kuriem 50% līdzfinansē ES. Projekts vienlaikus notiek trīs valstīs: Igaunijā, Nīderlandē un Latvijā.

Pirmās divas projektā iesaistījušās tikai ar H2 ražošanas un uzpildes staciju uzstādīšanu.

Igaunijā projektam esot lielas korekcijas, jo sākotnēji igauņi H2 ražošanu gribējuši veidot, izdalot ūdeņraža molekulu no ūdens ar elektrolīzes palīdzību, kas neesot sekmējies.

Latvijā H2 ražošana notiekot ar plaši lietoto dabasgāzes tehnoloģiju.

Kārtis sajauc iepirkums

Zaļā kursa mērķu ieviešana sabiedriskā transporta uzņēmumos, kuru balstītu gan ES nauda, gan pašu uzņēmumu racionālie apsvērumi, droši vien mierīgi turpinātos, ja vien maija beigās Autotransporta direkcija (ATD), kas veido valsts politiku šajā jomā, nenāktu klajā ar daudzus šokējošiem konkursa rezultātiem par reģionu autobusu satiksmi nākamajiem desmit gadiem.

Par nesamērīgi augstajiem kvalitātes un citiem standartiem šajā konkursā jau esam informējuši.

Vācot materiālu šim rakstam, esmu aprunājies ar ļoti daudziem šīs nozares ekspertiem, un nevienam nav izskaidrojuma, kādēļ ATD jau konkursa nolikumā neparedzēja pretendentiem piešķirt punktus par pārejas periodam piemērotajiem un pārbaudītajiem CNG autobusiem, bet gan tikai H2 un elektriskajiem?

Tie, kuri konkursam bija nopietni gatavojušies, atklāja, ka, piemēram, jaunu CNG autobusu varot nopirkt apmēram par 7000 eiro dārgāk nekā ar dīzeli darbināmu, bet tāds pats H2 vai elektriskais autobuss būs no divām līdz pat četrām reizēm dārgāks.

Nemaz nerunāsim par infrastruktūru (“RS” H2 ražošanas un uzpildes stacija izmaksājusi 5,2 miljonus eiro), kuras sabiedriskajam transportam vienkārši vēl nav! Nevajag aizmirst, ka šobrīd pandēmijas novārdzinātajā ES arī prot rēķināt.

Izskatās, ka Latvijā starppilsētu maršrutos zaļie autobusi būs paredzēti tikai VIP vai zelta kredītkartes pasažieriem.

Saistītie raksti

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Palielina atbalstu ģimeņu mājoklim. Valsts garantiju varēs saņemt atkārtoti 1
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Jūnijā turpinājās patēriņa cenu lejupslīde
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Apmēram 2000 “Sadales tīkla” klientu Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultes pagastā traucēta elektroapgāde
4 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
14 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
16 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 2
16 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Korupcija vai nekompetence? Štelmahers atklāj patiesību par daudzkārt lietojamo higiēnisko masku iepirkumu 1
Intervija 12 stundas