Ziema uzbrukusi Rīgas domei: vāc parakstus par Staķa un Ķirša atbrīvošanu no amata 56
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc “Saskaņas” iniciatīvas Rīgas domē sākusies parakstu vākšana ne tikai par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša (“JV”), bet arī par Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (“Par”/”Progresīvie”) atbrīvošanu no amata.
Lūgts raksturot demisijas pieprasījuma iemeslus, “Saskaņas” domes frakcijas vadītājs Konstantīns Čekušins “Latvijas Avīzei” sacīja, ka ikviens, kas ir pārvietojies pēdējā laikā Rīgas ielās, to sapratīšot.
Slidenas un ar bērnu ratiņiem neizbraucamas ietves, sniega vaļņi pie gājēju pārejām un pieturām, vecāki mudina bērnus nenākt no skolas mājās kājām, lai neiedzīvotos traumās. Cilvēku drošību apdraud arī lāstekas, kas var uzkrist no jumtiem.
Minētās parādības mazākās devās varēja vērot arī citās ziemās, bet sen decembrī nav bijis tik daudz sniega kā šoziem. Tas pārsteidzis Rīgas domi nesagatavotu.
Drīz vien sākās atkusnis, bet dažas dienas vēlāk piesala un otrdien ielas jau pārvērtās slidotavā.
Rīgas vicemērs V. Ķirsis nav vienīgais atbildīgais par šo situāciju – viņa kompetencē ir vairāk ielu braucamā daļa, kur situācija ir labāka nekā gājējiem atvēlētajā teritorijā, kas ir Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes pārraudzībā.
Taču arī par šīs pilsētas daļas tīrīšanu nav viena atbildīgā – par ietvēm pie ēkām atbild nama vai zemes īpašnieki, bet pašvaldības pārziņā ir tikai 1/6 daļa teritorijas, kas atrodas, piemēram, arī pie parkiem.
Par šo pilsētas daļu atbild Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kas pārņēmusi bijušo izpilddirekciju pienākumus. Pārvaldei par ielu uzturēšanu ir līgumi ar vairākiem uzņēmumiem ārpakalpojumā. Par braucamo daļu atbild Satiksmes departaments, kam savukārt ir līgumi ar diviem ārpakalpojuma sniedzējiem.
Situāciju ielās kritizē savējie
Cilvēkiem, kas piedzīvoja neērtības Rīgas ielās pēdējās dienās, nav tik precīzi zināms, kas par ko ir atbildīgs. Viņi zina, ka Rīgas pašvaldību vada M. Staķis, un sagaida mēra komentāru, liecina viedokļu apmaiņa sociālajos tīklos.
Kā jebkurā krīzes situācijā ir trīs lietas, kas jāņem vērā, – ātrums, nauda un kvalitāte, “Latvijas Avīzei” komentē mērs. “Mūsu pirmais uzstādījums bija ātrums,” sacīja M. Staķis, atzīstot, ka ietvju tīrīšana bijis lielākais izaicinājums.
Vairāku ēku īpašnieki atzinuši, ka nav paveikuši šo darbu, jo zaudējuši nomniekus, veikali atstājuši centru.
Taču dome pirmo reizi sākusi tīrīt arī trešās kategorijas ielas apkaimēs, kur dažviet pirmo reizi cilvēki ieraudzīja sniega tīrāmo mašīnu.
Taču, lemjot par sniega izvešanu, esot jārēķinās arī ar finansiālajām iespējām. Saskaņā ar Satiksmes departamenta apkopoto informāciju, no diviem miljoniem eiro, kas šomēnes paredzēti ielu uzturēšanai, laikā no 29. novembra līdz 12. decembrim jau ir iztērēti 1,7 miljoni eiro, kas atvēlēti bedrīšu lāpīšanai, sniega tīrīšanai un izvešanai, pretslīdes apstrādei, pieturvietu uzturēšanai un citiem darbiem, skaidroja mērs.
Arī paša M. Staķa pārstāvētās frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs otrdien kritizēja situāciju ielās un piedāvāja īstenot “pilotprojektu”. Viņš “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka ar domes izpilddirektoru J. Langi jau notiekot sarunas par tā īstenošanu.
Ņemot vērā, ka daudzu ēku īpašnieki nesteidz tīrīt ietves pie saviem īpašumiem, to varētu darīt pašvaldība vietās, kur ir intensīvāka gājēju plūsma. Pēc tam īpašniekam varētu nosūtīt rēķinu.
Uz vaicāto, vai šis publiskais paziņojums nebūtu jāuztver kā vēršanās pret V. Ķirsi, M. Kossovičs norādīja, ka V. Ķirsis ir atbildīgs par brauktuvēm, kur situācija ir daudz labāka.
Daļēji tas ir tāpēc, ka uz ielu braucamās daļas kaisa sāli, bet tieši pēc “Progresīvo” iniciatīvas sāls lietošana gājējiem paredzētajā infrastruktūrā ir samazināta. “Dārzi un parki” savā teritorijā sāli nelietojot vispār, bet ielās izmanto smiltis vai sāls un smilšu maisījumu.
Rīgas vicemērs V. Ķirsis par partneru piedāvājumu teica, ka pašvaldība jau tagad var tīrīt ietves īpašnieku vietā, pēc tam uzliekot sodu, bet tādā gadījumā iepriekš ir jābrīdina. Nākotnē saistošajos noteikumos varētu paredzēt, ka pašvaldība uzliek sodu bez brīdinājuma.
Viena no iespējām ir, ka pašvaldība pārņem visu ietvju tīrīšanu, atzina V. Ķirsis. Taču viņš aicināja iztēloties, ko tas nozīmētu – Rīgā ir ielas 1200 kilometru garumā. Ēkas apsaimniekotājs savu teritoriju var iztīrīt 20 minūšu laikā, bet, lai paveiktu šo darbu centralizēti līdz pulksten 8, vajadzētu ap simt cilvēku un lielu skaitu tehnikas. Nav arī skaidrs, kā viņus varētu nodarbināt laikā, kad ir labi laika apstākļi.
“Sniegu nevar noķert gaisā”
V. Ķirsis vairākkārt atsaucās uz iepriekšējās varas iedibināto sistēmu, no kuras ir mantots arī līgums ar SIA “Clean R”, ar kuras veikumu vicemērs nav mierā.
Viņš uzsvēra, ka beidzot dome rūpējas arī par trešās kategorijas ielām, kuras iepriekš bijušas atstātas novārtā.
Pirmās kategorijas ielas ir tās, kur brauc sabiedriskais transports, bet otrās kategorijas – ielas ar intensīvāku satiksmi.
Visādi ir gājis arī mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) laikā, bet toreiz domē bija noslīpēta darbu koordinācija un koalīcijas partneri nenāca klajā katrs ar savu viedokli. Vadība bija viedokļus saskaņojusi, uzņemoties kopīgu atbildību, bet par tādām nepatīkamām lietām kā pieputinātās ielas parasti runāja izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”).
J. Radzevičs tagad ir domes opozīcijas deputāts. Viņš bija nolēmis nekritizēt tagadējo vadību. Kad uznāca sniegs, viņš paņēma lāpstu un notīrīja ietvi arī pie tuvumā esošās sabiedriskā transporta pieturas, par ko informēja feisbukā, aicinot arī citus kaut ko darīt pašiem.
Ja J. Radzevičs tagad būtu domes vadībā, viņš nedalītu ielas kategorijās, bet noteiktu prioritātes, jo nevar izdarīt visu uzreiz.
“Kas cilvēkiem ir svarīgākais, lai viņi justos labi? Pirmajai prioritātei ir jābūt tai ceļa daļai, kur brauc sabiedriskais transports. Nākamais uzdevums notīrīt ielas, pa kurām piebrauc pie medicīnas iestādēm, skolām un bērnudārziem,” “Latvijas Avīzei” teica J. Radzevičs.
Bijušais izpilddirektors arī pamanījis, ka, tīrot lielās ielas, sniegs tiek nostumts gan uz brauktuvēm un pie pieturām, gan gājēju pārejām, kuras kādam citam pēc tam jātīra.
Tas liecina, ka darbi netiek savstarpēji koordinēti. V. Ķirsis piekrita, ka gājēju pāreju atbrīvošana no sniega vaļņiem ir problēma, bet dome to īsti nevarot prasīt no ceļu uzturētājiem, jo iepriekšējās domes laikā noslēgtie līgumi neparedz ielas malu atbrīvot no sniega, kas uz tās ir uzšķūrēts.
“Mums ir jāatceras, ka mēs dzīvojam ziemeļu valstī. Mēs nevaram sniegu noķert gaisā,” piebilda V. Ķirsis.
Vienas trešās deputātu daļas paraksti par V. Ķirša un M. Staķa demisiju otrdien vēl nebija savākti, jo Latvijas Krievu savienība atbildi solīja tikai trešdien.
Tad arī kļūs redzams, vai Nacionālās apvienības bažas, ka Latvijas Krievu savienība ir koalīcijas slepenais atbalstītājs, varētu būt patiesas. Mērs un vicemērs, visticamāk, saglabās amatus arī tad, ja 21 parakstu izdosies savākt.
