Apkures sezonā vidējā kavēto parādu summa augusi par apmēram 20% 9

Šajā ziemas sezonā vidējā kavētā parāda summa ir pieaugusi par apmēram 20%, intervijā aģentūrai LETA norādīja kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasaki, ko ieraudzīji pirmo, un atklāj, ko tas liecina par tavu nākotni
Veselam
Veiksmīgi cilvēki nekad nedara no rīta šīs četras lietas
Kokteilis
Ja esi dzimis vienā no šiem pieciem gadiem, tevī slēpjas potenciāls kļūt par ģēniju 8
Lasīt citas ziņas

“Mēs šajā ziemā novērojām to, ka pieaug vidējā parāda summa, kas tiek kavēta. Tā ir augusi par apmēram 20%, savukārt maksājumu kavētāju skaits ir līdzīgs kā iepriekš,” teica Valeika, piebilstot gan, ka apkures sezona vēl nav beigusies – aprīlī cilvēki vēl saņēma lielus rēķinus par martu, daļējs samazinājums gaidāms maijā un tikai jūnijā komunālo pakalpojumu rēķini būs mazāki.

Viņa atzīmēja, ka jau pagājušā gada rudenī sabiedrībā un medijos daudz tika runāts par to, ka šī būs smaga ziema.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Gan pakalpojumu sniedzēji, gan arī parādu atgūšanas uzņēmumi informēja cilvēkus būt piesardzīgiem savos tēriņos, ievērot maksājumu disciplīnu,

plus arī valsts sniedza zināmu atbalstu, tādēļ izskatās, ka lielā mērā dārgā ziema ir pārlaista salīdzinoši mierīgi,” sacīja Valeika.

Vienlaikus viņa norādīja, ka atsevišķi parādnieki ir lūguši atlikt maksājumus uz laiku pēc apkuras sezonas beigām, bet katrā ziņā situācija ir daudz labāka, nekā varēja gaidīt.

“Izskatās, ka iedzīvotāji veiksmīgi pārplānoja savus izdevumus un maksāja rēķinus, īpaši tos, kuru nemaksāšana rada būtiskas sekas, piemēram, mājokļa, apkures rēķini, hipotekārie maksājumi.

Šie rēķini vienmēr tiek maksāti prioritāri, jo sekas to kavēšanas gadījumā var būt nozīmīgas,” teica “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.

Jautāta, vai banku likmju kāpums nav vairojis kavētos rēķinus, Valeika atzina, ka visas iepriekš piedzīvotās krīzes ir norūdījušas – gan uzņēmumus piedomāt par naudas plūsmām, gan arī iedzīvotājus – plānot budžetu.

“Tas arī ir tas, ko mēs šobrīd redzam, ka visi apzināti pārvērtē savas iespējas, kā maksāt rēķinus, kur tērēt. Rūpīgi jāseko līdzi, kas notiks finanšu segmentā, jo, pateicoties augstajām EURIBOR likmēm, daudziem kredītņēmējiem būs daudz lielāki izdevumi nekā līdz šim, taču bankas ir ļoti piesardzīgi kreditējušas cilvēkus, piešķirot kredītus tiem, kas to var atļauties. Iespējams, šiem cilvēkiem nāksies pārskatīt citus savus tēriņus, bet vismaz pagaidām nav novērojams kavētu maksājumu vilnis šajā segmentā,” sacīja Valeika.

Viņa arī piebilda, ka

salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijas iedzīvotājiem nav tik daudz kredītu un parādu, kas radītu spiedienu uz mājsaimniecību budžetu,

bet, protams, arī ienākumu līmenis ir daudz zemāks un par mājokli un pārtiku maksājamā summa ir proporcionāli lielāka pret ieņēmumiem, it īpaši cilvēkiem ar zemākiem ieņēmumiem.

Reklāma
Reklāma

“Ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju pēc visu obligāto rēķinu samaksas paliek pāri mazāk par 20% ienākumu. Trešdaļai (30%) – vairāk nekā puse no algas. Turklāt dažas sociālās grupas ir neaizsargātākas: sievietēm Latvijā pēc visu obligāto rēķinu apmaksas vidēji paliek mazāk ienākumu nekā vīriešiem,” teica “Intrum” ģenerāldirektore.

Tāpat Valeika stāstīja, ka līdz ar augsto inflāciju un dzīves dārdzību iedzīvotāju uzkrājumi ir samazinājušies.

“Šī brīža situācija, piemēram, no pandēmijas krīzes atšķiras arī ar to, ka cenu kāpums ir būtiski paplicinājis ne tikai cilvēku ikmēneša ieņēmumus, bet arī uzkrājumus. Ja pandēmijas laikā visi iekrāja, jo nebija kur tērēt, tad pašreizējā situācija ir likusi šo naudu diezgan patērēt. Tādēļ arī uzņēmēju un patērētāju prognozes ir pesimistiskākas, jo šobrīd ir iztērēti iekrājumi un dzīve ir sadārdzinājusies. Ja prognozes par ilgstošo inflāciju piepildīsies, tad rēķinu apmaksa nākotnē būs vēl grūtāk izmanevrējama,” teica Valeika.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.