Foto. AP Photo/Olivia Zhang, File

Rietumi cīnās par CO2 mazināšanu, bet Ķīna gatavojas savai maksimālajai ogļu kurināšanas sezonai. Par to liecina rekordlielais ogļu imports 33

Ķīnas enerģētikas sektora emisijas jau šovasar sasniegs jaunus rekordus. Globālā gaisa temperatūras paaugstināšanās jau iepriekšējos gadus veicināja gaisa kondicionētāju izmantošanu, tāpat arī rūpnīcas un smagā rūpniecība turpina palielināt ražošanas apjomu salīdzinājumā ar pagājušā gada pandēmijas līmeni, raksta aģentūra Reuters.

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Lasīt citas ziņas

Attiecīgi tagad ogļu importa rekordmēneši martā un aprīlī liecina par to, ka daudzi Ķīnas uzņēmumi gatavojas uzsākt ar oglēm darbināmu elektroenerģijas ražošanu, cenšoties sekot līdzi paredzamajam kopējā enerģijas pieprasījuma pieaugumam.

Tā kā Ķīna rada aptuveni 40% no pasaules enerģētikas sektora oglekļa dioksīda (CO2) un citu gāzu emisijām, “Ember” dati liecina, ka jebkurš ilgstošs izplūdes pieaugums no pasaules lielākā piesārņotāja var apdraudēt centienus ierobežot globālo emisiju kopējo apjomu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar starptautiskajiem datiem Ķīnas vidējā temperatūra 2022. gadā bija par 1,5–2,0 grādiem augstāka par vidējo rādītāju 1971.–2000. gadā.

Izskatās, ka ilgtermiņa vidējās temperatūras paaugstināšanās kopā ar prognozēm, kas pārsniedz normu gaidāmajai vasarai, šogad izraisīs rekordlielu pieprasījumu pēc gaisa kondicionēšanas, īpaši apdzīvotajos austrumos un dienvidos, kas ir vienas no siltākajām Ķīnas daļām.

Šajos apgabalos atrodas arī Ķīnas lielākie ražošanas centri, kas sākuši strauji atjaunot ražošanas apjomu no 2022. gadā, kad Covis-19 nulles politika ierobežoja cilvēku un preču kustību un apstādināja ekonomisko izaugsmi.

Ķīnas dienvidu un austrumu daļas ir arī vienas no oglēm visvairāk atkarīgajām valsts daļām elektroenerģijas ražošanas ziņā, un tāpēc tās, visticamāk, būs galvenais ogļu enerģijas emisiju pieauguma avots, pieaugot enerģijas pieprasījuma līmenim.

Lai veicinātu valstī notiekošo rūpniecības atdzimšanu, Ķīnas elektroenerģijas ražotāji ir palielinājuši ogļu importu, un imports līdz aprīlim ir par aptuveni 77% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kuģu izsekošanas uzņēmuma “Kpler” dati.

Savukārt lielāks ogļu imports un to izmantošana attiecīgi radīs lielākas nozares emisijas, kas jau pagājušajā gadā sasniedza rekordaugstus līmeni – gandrīz 4,6 miljardu tonnu apmērā, neskatoties uz to, ka 2022. gadā rūpnieciskā darbība tika apturēta un sākta.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.