Zinātnieki atklāj Grenlandes Ahileja papēdi, kas var izjaukt Trampa plānus attiecībā uz reģionu 0
Zinātnieki ir identificējuši Ahileja papēdi Grenlandes ledāja pamatnē — plašu, mīkstu nogulumu slāni, kas būtiski ietekmē ledāja stabilitāti un varētu likt ASV pārskatīt savus stratēģiskos mērķus šajā reģionā. Par šo atklājumu ziņo ārvalstu medijs DailyMail.
Atklātā nogulumu slāņa sastāvā ir arī smiltis, un tas darbojas kā slīdošs pamats zem ledus masām, veicinot ledāju kušanu, sairšanu un ieplūšanu okeānā. Tas padara Grenlandes ledāju ievērojami nestabilāku nekā gadījumā, ja tas balstītos uz cietu iežu pamata.
Šī ģeoloģiskā īpatnība var ievērojami sarežģīt Trampa administrācijas centienus iegūt kontroli pār Grenlandi — teritoriju, ko ASV vēlas no Dānijas ne vien tās stratēģiskās atrašanās vietas dēļ, bet arī tāpēc, ka zem ledus slēpjas viņam interesējoši dabas resursi. To vidū ir nafta, zelts, grafīts, varš, dzelzs un citi retzemju materiāli.
Tomēr pētījuma autori brīdina — šie vērtīgie resursi var būt daudz grūtāk pieejami, nekā sākotnēji uzskatīts. Nogulumu slāņi ne tikai apgrūtina urbšanas darbus, bet arī palielina risku, ka ledāji var sabrukt. Šādos apstākļos resursu ieguve kļūst bīstama.
Kalifornijas Universitātes Sandjego pētniece Jana Janga norāda, ka nogulumu slānis daudzviet sasniedz pat 200 metru dziļumu un padara šo teritoriju ilgtermiņā grūti izmantojamu. Lai veiktu urbšanas darbus, nepieciešams stingrs, sasalis pamats.
Citā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Geology”, apstiprināts, ka šie mīkstie nogulumi izplatīti zem lielākās daļas Grenlandes ledāja, lai gan nevienmērīgi. Slāņu biezums variē no aptuveni 5 līdz pat 300 metriem.
Savukārt 2024. gada pētījumā, kas publicēts žurnālā “Annals of Glaciology”, teikts, ka līdzīgi apstākļi jau ir izjaukuši urbšanas darbus Antarktīdā. Pētnieki brīdina — šīs pašas problēmas varētu skart arī Grenlandi.
