Pirms 100 gadiem, 1913. gada 9. septembrī, uzņēmums BASF Opavā Vācijā atvēra pasaulē pirmo amonija – slāpekļa minerālmēslu rūpnīcu.

Lasītākie

Mājas

Berzēšanās gar kājām, gulēšana virsū, astes kustināšana – iemācies saprast, ko kaķis tev šādi “saka”

Veselam

7 produkti, kurus iekļaujot uzturā katru dienu, saņemsiet teju visas organismam nepieciešamās barības vielas

Kokteilis

3 horoskopa zīmēm novembris būs īsts pārmaiņu mēnesis – dzīve sagriezīsies kājām gaisā

Lasīt citas ziņas

Slāpekļa minerālmēslu ražošanas tehnoloģiju amonjaka sintezēšanai no gaisa slāpekļa bija izstrādājis vācu ķīmiķis Fricis Habers, kurš par to saņēma Nobela prēmiju. Mūsdienās lēš, ka aptuveni trešdaļa pasaules iedzīvotāju tiek pabarota, jo lauksaimniecībā tiek izmantoti minerālmēsli. Amonjaku sintezējošais Habera – Boša process notiek augstas temperatūras un spiediena apstākļos, piedaloties gaisa slāpeklim un ūdeņradim katalizatora klātbūtnē. Reakcija ir bezatlikuma, taču ļoti energoietilpīga. Minētais process minerālmēslu ražošanā tiek lietots joprojām, un tādējādi gadā pasaulē top ap 500 miljardu tonnu slāpekļa minerālmēslu. Atklājums pirms 100 gadiem gan nesa lielu postu Čīles un Peru ekonomikai, jo dramatiski samazinājās pieprasījums pēc dabiskā slāpekļa mēslojuma – guano.