Foto – Shutterstock

Mājputnu kūtī sākušas rosīties caunas! Kā ar tām cīnīties? 7

Mājputnu kūtī sākušas rosīties caunas. Kā ar tām cīnīties? VITOLDS

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Pie vainas ir akmens caunas. Atšķirībā no meža iemītniecēm šīs caunas labprāt apmetas uz dzīvi cilvēku mājokļu tuvumā, kur kļūst par to pastāvīgiem iemītniekiem. Plēsējs pārvietojas pa diezgan lielām, paša izgrauztām ejām, kas ved uz medību un atpūtas vietām.

Caunu skaits tiek vērtēts Valsts meža dienestā. Piemēram, 2013./2014. gada medību sezonā novērtētas 5699 akmens caunas, bet nomedītas – 227 (salīdzinājumam meža caunu populācijas lielums novērtēts 24 642 īpatņu apjomā, nomedīts – 1901). 2012./2013. gada medību sezonā novērtētas 5475, bet nomedītas 280 akmens caunas. Tās ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, un šos plēsējus atļauts medīt no 1. oktobra līdz 31. martam. Tātad no 1. aprīļa līdz 30. septembrim akmens caunām ir noteikts saudzēšanas laiks.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Saskaņā ar Medību likumu un medību noteikumiem akmens caunas atļauts medīt tikai medniekiem. Slazdu likšana putnu kūtī medījamā dzīvnieka nogalināšanai ir medības, tāpēc saimniekam jāvēršas pēc palīdzības pie mednieka. Pretējā gadījumā saimnieks var sakropļot medījamo dzīvnieku, noķert savu kaķi vai, liekot lamatas, savainot pats sevi. Putnkopim pirmām kārtām jānodrošina sava īpašuma aizsardzība, nevis patvaļīgi jāsāk nogalināt visus kaitniekus. Arī medniekam jāzina, ka medību rīkam – lamatām – jādarbojas selektīvi (jāķer tikai atļauti noteiktas sugas vai sugu medījamie dzīvnieki) saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem. Noteikti nedrīkst izmantot kājķeramos slazdus. No likuma viedokļa, cilpu likšana jau uzskatāma par kriminālsodāmu darbību, – skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

LVMI “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš praksē pārliecinājies, ka caunu ķeršanai vislabāk noder koka ķeramkaste. Dzīvnieks ātrāk ieskrien slazdā, ja ēsmai izliek bišu šūnas gabalu, kurā bijis medus. Noķerot vienu dzīvnieku, diemžēl nav garantijas, ka turpmāk caunas pārstās apciemot putnu kūti, it īpaši, ja izveidojusies kupla plēsēju ģimene.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.