Latvijā
Izglītība

Eksāmeni – tikai latviešu valodā 25


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Timurs Subhankulovs

Sākot ar jauno mācību gadu, visiem vidusskolu absolventiem centralizētie eksāmeni būs jākārto tikai latviešu valodā. No 2020. gada tikai latviski eksāmeni būs jākārto arī pamatskolu, tātad 9. klašu absolventiem. To paredz Ministru kabineta komitejas vakar atbalstītie grozījumi noteikumos, kas nosaka valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu norises kārtību. Šodien tos atbalstīja arī valdībā.

Patlaban 12. klases absolventi eksāmena uzdevumus saņem latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus), taču drīkst izvēlēties, vai kārtot eksāmenu latviešu vai krievu valodā. Šā iemesla dēļ pedagogiem, kuri piesakās labot centralizēto eksāmenu darbus, līdz šim bija jāprot arī krievu valoda. Savukārt 9. klases skolēniem bija iespējams gan eksāmena uzdevumus saņemt krieviski, gan arī atbildēt krievu valodā. Plānotās izmaiņas paredz, ka no 2018./2019. mācību gada eksāmena materiāli 9. klasēm tiks gatavoti tikai latviešu valodā, tomēr atbildes vēl drīkstēs sniegt arī krieviski, savukārt jau nākamajā mācību gadā jāatbild būs tikai latviski. Jāuzsver, ka šīs pārmaiņas neattiecas uz valodu mācību priekšmetiem.

 

Jābūt pietiekami sagatavotiem

Šādas izmaiņas eksāmenu norises kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro gan ar to, ka jau kopš 2000. gada Latvijā ir spēkā Valsts valodas likums, kas nosaka, ka bez latviešu valodas prasmes darba tirgū neiztikt. Lai visu skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba tirgū, izglītības sistēmai jābūt vērstai uz latviešu valodas pilnvērtīgu apguvi. Tā kā vidusskolās vismaz 60 procenti mācību satura jāapgūst latviešu valodā, vidusskolēniem vajadzētu būt pietiekami sagatavotiem kārtot eksāmenus latviešu valodā. Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka lielākā daļa mazākumtautību vidusskolu absolventu jau līdz šim izvēlējušies eksāmenus kārtot latviski. Pērn tikai 15 procenti šādu skolu absolventu eksāmenus kārtoja krievu valodā.

Savukārt mazākumtautību pamatskolās iespējams īstenot dažādus izglītības modeļus, taču tajos visos jāiekļauj mācību priekšmeti, kas tiek apgūti latviski vai bilingvāli. IZM secinājusi, ka, piemēram, Latvijas vēsturi pamatskolās krieviski vairs neapgūst: tā tiek apgūta bilingvāli vai latviski. Turklāt, jo skolēni kļūst vecāki, jo biežāk viņi mācās latviski. 6. klasē šo mācību priekšmetu 494 mazākumtautību skolēni apguva bilingvāli, bet 4972 – latviski, taču 9. klasē bilingvāli šo mācību priekšmetu apguva tikai 138 skolēni, bet pārējie – latviski.

IZM uzsver: ne tikai valsts augstskolās, bet arī profesionālās izglītības ie­stādēs mācības iespējamas tikai latviski. Tāpēc eksāmenu kārtošana latviski mazākumtautību skolu absolventiem palīdzēs arī pilnvērtīgāk sagatavoties tālākajam izglītības posmam.

 

“Motivēs mācīties latviešu valodu”

Mazākumtautību skolu direktoru attieksme pret gaidāmajām pārmaiņām ir dažāda. Rēzeknes Poļu Valsts ģimnāzijas direktore Valentīna Šidlovska norāda, ka viņas vadīto skolu pārmaiņas neietekmēs: “Mēs apzināmies, ka lielākā daļa mūsu skolēnu dzīvos un strādās Latvijā. Tāpēc pie mums gandrīz visi mācību priekšmeti tiek apgūti latviski, neliela daļa bilingvāli, bet poliski tikai ar Poliju saistītie mācību priekšmeti. Eksāmenus jau līdz šim kārtojām latviski.”

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, kurš turklāt vada pie IZM izveidoto konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos, valdības gaidāmo lēmumu atbalsta un apgalvo, ka šāda nostāja ir lielākajai daļai viņa kolēģu. “Ja skola tiešām īsteno bilingvālās izglītības modeli, ja skolotāji strādā kvalitatīvi un uzmana, lai skolēni apgūtu mācību vielu arī latviešu valodā, tad nevajadzētu no šīm pārmaiņām baidīties. Turklāt apziņa, ka eksāmeni jākārto latviski, skolēnus vēl vairāk motivēs mācīties latviešu valodu,” teic R. Alijevs. Viņa vadītajā skolā vidusskolas eksāmenus skolēni jau tagad lielākoties kārto latviski un šogad arī 9. klases absolventi izvēlējās kārtot vienu eksāmenu latviski. Tajā pašā laikā viņš apzinās – daļā skolu centralizēto eksāmenu rezultāti kritīsies.

 

Sniegums eksāmenos varētu kļūt zemāks

Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova pieļauj: daļai viņas vadītās skolas skolēnu eksāmenu kārtošana latviski varētu sagādāt problēmas, tāpēc skolēnu sniegums eksāmenos varētu kļūt zemāks. Vidusskolēni latviešu valodu jau apguvuši augstākā līmenī, tāpēc lielākās bažas direktore ir par topošajiem 9. klašu absolventiem. “Katrs bērns ir savādāks. Ne katram ir iespējas uzturēties latviskā vidē, ne katram ir dota spēja labi apgūt valodas. Mazākumtautību skolu bērniem būs grūti kārtot eksāmenus tādā pašā līmenī kā latviešu skolās,” viņa spriež. Tajā pašā laikā N. Kubasova atzīst: valdības lēmums spiedīs mazākumtautību skolas censties pēc iespējas vairāk mācību priekšmetu mācīt latviski vai bilingvāli. “Ļoti ceru, ka jaunais kompetencēs balstītais izglītības saturs nebūs tik pārblīvēts kā esošais un varēsim vairāk koncentrēties uz latviešu valodu,” saka direktore.

Citstarp noteikumos plānots arī skaidri norādīt, ka eksāmena vadītājs eksāmenu vada latviski. Šīs vasaras sākumā Izglītības kvalitātes valsts dienesta inspektori bija secinājuši: kaut arī Valsts valodas likums jau paredz, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotajiem pasākumiem jānoris latviski, daļā skolu eksāmena vadītājs tomēr runā krieviski. Tāpēc nu noteikumos nolemts ierakstīt skaidru prasību vadīt eksāmenu latviski.

Bez izmaiņām eksāmenu valodas jomā, ar grozījumiem plānots arī uzlabot eksāmenu “slepenību”. Nesenajā eksāmenu sesijā tika konstatētas vairākas uzdevumu noplūdes. Tāpēc noteikumos paredzēts iekļaut punktu, kas noteiks: par to, lai eksāmenu uzdevumiem nepiekļūtu nepiederošas personas un informācija par tiem nenoplūstu, atbildīgs būs skolas direktors.

LA.lv