“Viņi lika mums parakstīt dokumentu, ka ne morāla, ne fiziska ietekme uz mums nav izdarīta – tās ir pilnīgas muļķības,” Dmitrijs atklāj, ko nācies piedzīvot krievu gūstā 0
“Mani pārņem emocijas. Esmu ļoti priecīgs atgriezties. Tagad man šī diena ir ne tikai Neatkarības diena, bet arī mana otrā dzimšanas diena,” tā atgriešanos no Krievijas gūsta raksturo ukraiņu žurnālists Dmitrijs Hiljuks, kurš 24. augustā, tika atbrīvots, vēsta Unian.
Žurnālists atklāj, ka pēc atbrīvošanas viņa pirmā vēlme bija satikt vecākus un tos noskūpstīt. Viņš atzīst, ka visa gūsta laikā okupanti viņam nodevuši tikai vienu vēstuli no radiniekiem, taču vēstule tikusi rakstīta 2023. gadā, bet Dmitrijs to saņēmis vien šogad.
Hiljuks norāda, ka mājieni par viņa apmaiņu parādījās pirms vairākām dienām, tomēr viņš par to šaubījās, jo cilvēki no gūsta bieži vien tiek aizvesti un pēc tam atgriezti atpakaļ: “Šaubas pastāvēja līdz pēdējām brīdim. Kad Krievijas lidmašīna nolaidās Baltkrievijā un mums lika noņemt acu apsējus un atraisīt rokas no lentes, tikai tad es sapratu, ka elle ir beigusies.”
Viņš piebilda, ka par apmaiņu pirmo reizi dzirdējis no citiem kameras biedriem. Sākumā viņu pārvietoja uz citu kameru, tad atveda atpakaļ un pateica, ka nekādas apmaiņas nebūs.
Turklāt viņš norāda, ka gan viņu, gan citus ukraiņu gūstekņus piespieda parakstīt dokumentu par to, ka viņiem it kā nav pretenziju pret Krieviju: “Par to, ka it kā ne morāla, ne fiziska ietekme uz mums nav izdarīta. Tās ir pilnīgas muļķības, ko mēs, protams, visi parakstījām.”
“Starp citu, ar vēstulēm tur ir katastrofa. Gandrīz neviens tās nesaņem. Valda pilnīgs informācijas trūkums, bet cilvēkiem, kas ir gūstā ir spēks, viņi saka – mēs izturēsim. Bet lielākā problēma ir tā, ka neviens nezina, kas notiek ar viņu radiniekiem,” piebilda žurnālists.
Žurnālists atzina, ka Krievijas gūstā bijis pilnīgs informācijas trūkums. Viņš pat neesot zinājis, ka Ukraina atbrīvojusi Hersonu:
“Mēs pat nezinājām, cik ir pulkstenis. Pirmo reizi pēc 3,5 gadiem es redzēju pulksteni Baltkrievijā.”
Hiljuks atzīst, ka visu laiku, ko pavadījis nebrīvē, viņš gandrīz neko nav redzējis: “Mēs redzējām tikai kameras aizkrāsotos logus, caur ventilācijas režīmā atvērtu logu redzējām debesu gabaliņu un asfaltu, jo visu laiku gājām saliekušie. Neredzējām zāli, neredzējām putnus. Vienīgie putni, ko redzējām šo gadu laikā bija vārnas uz novērošanas torņa.”
Turklāt, viņš norāda, ka visa gūsta laikā tikai vienu reizi saskāries ar cilvēcīgu attieksmi, vaicājot gūsta apsargiem, kad būs Lieldienas.
Dmitrijs Krievijas gūstā pavadīja 3 gadus, 5 mēnešus un 21 dienu. Viņu kopā ar tēvu krievu okupanti nolaupīja 2022. gada marta sākumā. Tāpat kā citus vietējos vīriešus, arī viņus sākotnēji turēja kādā rūpnieciskā ēkā blakus ciematā. Bēgot no Kijivas apgabala Ukrainas aizstāvju uzbrukumu laikā, krievi daļu ķīlnieku aizveda sev līdzi, tostarp arī Dmitriju. Viņa tēvu okupanti vēlāk atbrīvoja, bet Dmitrijs nonāca gūstā.
Jau iepriekš vēstījām, ka starp Ukrainu un Krieviju notikusi kārtējā gūstekņu apmaiņa, svētdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija un vēlāk apstiprināja Ukraina.
No katras puses atbrīvoti 146 gūstekņi, kuru vidū no katras puses ir arī astoņas civilpersonas.
Ukraina atļāvusi doties mājās astoņiem Krievijas Kurskas apgabala iedzīvotājiem, savukārt starp Krievijas atbrīvotajiem civilistiem ir bijušais Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko, kurš atteicās sadarboties ar okupantiem, kā arī divi žurnālisti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteica pateicību Apvienotajiem Arābu Emirātiem par starpniecību apmaiņas noorganizēšanā.
