Foto – AFP/LETA

ES pasauli pabaros bez ĢMO 2

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir neizmantotas iespējas pārtikas produktu ražošanā un izmantošanā, tāpēc daudzi eksperti kritiski vērtē iespēju plašākai produktu no ģenētiski modificētajām izejvielām ienākšanai cilvēku ikdienā, kuru nekaitīgums cilvēka veselībai nav pierādīts. Jaunie EK priekšlikumi pēc apstiprināšanas dotu iespēju dalībvalstīm aizliegt ĢMO pat pēc tam, kad ir saņemta atļauja to lietošanai. Tomēr patlaban nav zinātnisku pētījumu par to, kā un vai ĢMO izmantošana pārtikā un lopbarībā ietekmē cilvēku veselību. Nav arī zināms, vai Latvijas sabiedrība ir gatava ĢMO izejvielu aizvietošanai ar dārgākām izejvielām.

Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
Lasīt citas ziņas

Aizvietošana nozīmē sadārdzinājumu

“Aicinājumā pabarot visu pasauli ir nedaudz demagoģijas. Pētnieki zinātniskajās konferencēs vērš uzmanību, ka cilvēki pa īstam strādā vien ziemeļvalstīs. Latvija var pabarot gan sevi bez ĢMO, gan arī eksportēt pārtikas produktus uz citām valstīm. Lopbarībā izmantoto ģenētiski modificēto (ĢM) soju noteikti varam aizvietot ar citām izejvielām, tomēr jautājums ir par to, vai vidējais pircējs pieņems produkta sadārdzinājumu,” teic Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksperti ES un ĢMO attiecībām pievērsās arī nesen pārtikas drošībai veltītajā seminārā Milānā. Patlaban komerciāliem mērķiem piecās ES dalībvalstīs audzē vien MON810 – vienu kukurūzas šķirni. Kopējā platība ir gandrīz 150 000 hektāru (ha), tostarp Spānijā 137 000 ha. MON810 platības veido 1,5% no kopējām ES dalībvalstu kukurūzas platībām. Savukārt pārtikas produktu un lopbarības ražošanai var izmantot 58 produktus, tie galvenokārt ir atvasināti no kukurūzas, kokvilnas, sojas pupiņām, rapša eļļas, cukurbietēm). ES dalībvalstīs importē būtisku ĢM lopbarības izejvielas daudzumu, vienlaikus ģenētiski modificētu pārtikas produktu imports ir neliels. Mājlopu barībai ES ik gadu vajag 36 miljonus tonnu sojas pupiņu ekvivalenta, bet dalībvalstīs ražo vien 1,4 milj. tonnu sojas pupiņu. Tātad atlikušo sojas pupiņu daudzumu ieved. Pērn Latvijā ieveda 100 000 tonnu sojas pupiņu un miltu, kas veido 50 kg, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju. 2013. gadā no trešajām valstīm, kur atļauta arī ĢMO audzēšana, visās ES dalībvalstīs ieveda 32 milj. tonnu sojas miltu un sojas pupiņu. Lielākās importētājvalstis bija Brazīlija, Argentīna, ASV un Paragvaja. “Šajās valstīs ģenētiski modificēto sojas pupiņu platības veido 89% (Brazīlija) līdz 100% (Argentīna) īpatsvaru.

Iemesls lielajam ĢM sojas pupiņu importam ES dalībvalstīs ir cena – tās ir vislētākais olbaltumvielu avots dzīvnieku barībā. Ģenētiski modificētās sojas pupiņas patlaban maksā 700 eiro/t. Nemodificētās – 1000 eiro/t. Cāļu un sivēnu barībā sojas īpatsvars veido līdz pat 20%, liellopu barībā – mazāk. ES dalībvalstis eksportē gan mājlopus, gan arī mājlopu gaļu, un ģenētiski modificēto pupiņu īpatsvars ļauj tām būt konkurētspējīgām. A/s “‘Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils teic, ka ģenētiski modificēto sojas pupiņu aizstāšana ar nemodificētajām sadārdzinātu putnu un cūku lopbarību par 10% – 30%. Tā kā lopbarības izmaksas veido 70% no kopējām cūkgaļas ražošanas izmaksām, tad secināms, ka gaļa kļūtu par 7% – 21% dārgāka. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece uzsver – patlaban nav neviena pētījuma, kas dzīvnieku gaļā uzrādītu ģenētiski modificēto sojas pupiņu atliekvielas. “Nezinām, vai cilvēki varētu atļauties tik dārgas gaļas pirkumu. Un nav arī zināms, vai velns ir tik melns, kā to mālē,” tā D. Lejniece.


Var saimnieciskāk

Seminārā Eiropas komisijas pārstāvji vērsa uzmanību, ka Eiropā nav tik vienkārši (neviens nezina, kā) aizstāt sojas pupiņu importu. Ladislavs Miko, Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāta vadītājs, vienlaikus vērsa uzmanību uz diviem skaitļiem – 61% ES pilsoņu nepiekrīt viedoklim, ka “ģenētiski modificēti pārtikas produkti ir droši”. Otrs uzmanības vērtais rādītājs – izrādās, ka aptuveni 40% no pārtikas produktiem izmetam, tostarp lielu daļu derīguma termiņa dēļ. Savienības dalībvalstīs dažkārt rodas problēmas ar iepakojumu, cilvēki nereti veido pārtikas produktu krājumus, kurus nevar patērēt. Pārtikas produktu pārpakošana ir ļoti dārga. “Nav viena atbildīgā par pārtikas produktu atkritumiem. Vissliktākais ir tos dedzināt. Mēs iesakām noteikt, kuriem produktiem uz iepakojuma obligāti ir jānorāda derīguma termiņš,” tā L. Miko.

Vai ES ir vecmodīga?

Profesore Turka uzsver – patlaban saistībā ar ĢMO ir iestājies nogaidīšanas periods. “ASV uzskata Eiropu par vecmodīgu un konservatīvu aizliegumā audzēt ĢMO. Tomēr mēs, pētnieki, kategoriski iebilstam. Ja ļausim audzēt ĢMO, tad paliksim pliki, no dabas daudzveidības skatpunkta raugoties,” tā pētniece. Viņa ir norūpējusies par to, ka pēc Transatlantiskā brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas starp Eiropu un ASV varēs nopirkt daudz aiz okeāna ražotu ģenētiski modificētu pārtikas produktu. “Pirmajā paaudzē to ietekme uz cilvēku veselību neparādās. Bet mēs nezinām, kas notiks tālāk,” piebilst profesore.

SAISTĪTIE RAKSTI

Komentējot manu jautājumu par Transatlantisko brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un ASV, L. Miko uzsvēra – ASV puses sarunu vedēji ļoti kritiski reaģē uz normu saskaņošanu ar dzīvnieku labturību saistītajos jautājumos, savukārt ES sarunu vedējiem nav pieņemama plašā ķīmisko līdzekļu izmantošanā lauksaimniecībā. “Sarunas būs ilgas. Prognozēt to noslēgumu nevaru,” atzina l. Miko.

Viņš arī uzsver ES piemēroto visstingrāko pasaulē kontroles sistēmu ĢMO risku novērtēšanā, ko eksportē uz citām valstīm. Trešās pasaules valstis nereti vēlas saņemt atļauju pārtikas produktu eksportam uz ES tāpēc, lai produktus eksportētu uz citām valstīm, kam nu būs stingra kvalitātes garantija. EK šā gada 22. aprīļa priekšlikums Eiropas Parlamentam paredz labot regulu par ģenētiski modificēto pārtiku un lopbarību, ļaujot dalībvalstīm lemt par šo produktu lietojuma ierobežošanu vai aizliegumu pēc tam, kad tie būs atļauti ES līmenī. Dalībvalstīm vajadzēs pierādīt, ka to argumenti ir saskaņā ar ES likumiem, ar proporcionalitātes principu un nediskriminē vietējos un pārrobežu produktus. Atgādināšu, ka šā gada janvārī Eiropas Parlaments ar 480 balsīm par, 159 pret un 58 likumdevējiem atturoties apstiprināja noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētus graudaugus dažādu, tostarp politisku, iemeslu dēļ.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
“Pret Krieviju, lai kā to negribētos atzīt, ir visa pasaule!”: propagandas TV kanālā militārais eksperts ieskicē bēdīgas nākotnes perspektīvas
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Lasīt citas ziņas
“Ir sliktas ziņas – karavīri tika aizvesti ar mašīnām, kas pārvadā noziedzniekus” – Rajevs par aktuālo Mariupolē
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
Vai Putinam varētu būt dubultnieki? Komentē Rajevs
EK apņemas nepieļaut finansējuma nepietiekamību Ukrainā
NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ilzi Indriksoni
22:22
Kijivā darbu atsāk ASV vēstniecība
22:18
Egila Līcīša feļetons: Dziļās sērās Marija laida ziņu – premjers nolēmis mani neatbalstīt, tāpēc demisionēju
22:05
Māris Gulbis: Ja turpināsim maksāt ukraiņu bēgļiem, mēs atņemsim naudu sev
Turcija bloķējusi Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Valdis Keris: Veselības ministra katra diena amatā ir kā nagla veselības nozares zārkā
Apkure dārga, pārtikas cenas aug, iedzīvotāji ir pamatīgas bedres priekšā, bet valdībai nav izdzīvošanas plāna
Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju
“Es, cilvēks, kurš dzimis Sibīrijā un kuram kabatā represēto apliecība?” Krištopans atbild uz pārmetumiem par viņa partijas nostāju
FOTO. Ambera Hērda tiesā atzinusies, ka tomēr neziedoja labdarībai 7 miljonus, ko saņēma no Depa, bet pie tā vainīgs esot tieši viņš
Skatītāja neizpratnē: “No latviešu valodas ne smakas! Daugavpils viesnīcas TV tikai krievu kanāli!”
VIDEO. “Plēsēji te ir bijuši?”: Baibu Sipenieci-Gavari no rīta mājās sagaida nepatīkams pārsteigums
Aija Šmidre: Man ir kauns, ka Latvijā joprojām eksistē nepilsoņu pases
Ceturtdien vietām Latvijā līs
VIDEO. Kurzemē kādas ģimenes mājā apmetusies vāvere ar sešiem mazuļiem
Vai VM ir izstrādājusi scenārijus potenciālu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā?
“Ukraiņu varoņi Ukrainai ir vajadzīgi dzīvi,” Zelenskis par “Azovstaļ”
Rīgas dome pārdēvē Maskavas dārzu par Latgales parku
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Gaidāms ļoti liels finansiālais šoks, miljoniem cilvēku kļūs nabadzīgāki – brīdina Anglijas Bankas vadītājs
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?