Latvijā
Sabiedrība

Liepājas mācītājs Mārtiņš Urdze uzskata – LELB rada baiļu klimatu4


Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze uzskata, ka LELB ar saviem lēmumiem rada baiļu klimatu, izdara spiedienu uz draudzēm.
Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze uzskata, ka LELB ar saviem lēmumiem rada baiļu klimatu, izdara spiedienu uz draudzēm.
Foto – Artis Drēziņš

LELB ķeras pie jurisdikcijas
Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskās draudzes vairākuma lēmums izstāties no Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas (LELB) pēc oficiāli nostiprinātā lieguma sievietes ordinēt par mācītājām pavairojis to draudžu skaitu Kurzemē, kas nepiekrīt LELB nostājai. Taču atdalīšanās no LELB nav vienkārša – liepājniekus sagaida juridiski strīdi (tajā skaitā par mantu), kādus pieredzējuši luterāņi Aizputē un Valtaiķos.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode 4. jūnijā pieņēma grozījumus LELB Satversmē, no kuriem izriet, ka sievietes par mācītājām ordinēt nedrīkst (praksē sievietes LELB neordinē jau sen, par to vienmēr iestājies arhibīskaps Jānis Vanags, kas amatā stājās 1993. gadā). Pēc Sinodes lēmuma jau nākamajā dienā Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskā draudze pieņēma lēmumu izstāties no LELB un pievienoties Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL). Šis lēmums norāda, ka daļa luterāņu – kaut arī neliela – gatava iet citu ceļu. Tādu, kādu jau iepriekš izvēlējušās Aizputes un Valtaiķu luteriskās draudzes. Vēl divas Kurzemes draudzes – Cīravas un Snēpeles – ir autonomas no abām organizācijām, pagaidām domājošās pozīcijās (par to, kā arī par tiesvedībām ar LELB “Latvijas Avīze” rakstīja pagājušā gada 13. aprīlī rakstā “Draudze pret luterisko “jumtu””).

LELB arhibīskaps Jānis Vanags žurnālistiem pēc Sinodes lēmuma norādīja, ka LELB bijusi izvēle starp diviem baznīcas modeļiem – vienā no tiem ticīgie sevi identificē ar mantojumu – tradicionālās izpratnes baznīca, bet otrā – orientējas uz mūsdienu postmoderno realitāti. Sinodes dalībnieku vairākums izvēlējies tradicionālo baznīcas modeli (par 201, pret 59, 22 atturoties).

Pasaules Luterāņu federācija ir “dziļi sarūgtināta” par LELB Sinodes lēmumu un norāda, ka vienotība Kristū pārsniedz etniskās, sociālās un ekonomiskās atšķirības, uzsverot pilnīgu sieviešu un vīriešu vienību Kristū, un ka “nekāda sieviešu un vīriešu diskriminācija baznīcas dzīvē neesot iedomājama, jebkāda veida diskriminācija tajā, kā sievietes piedalās baznīcas kalpošanā (ieskaitot ordināciju), kaitē baznīcas misijas piepildīšanai pasaulē, jo tā ir pretrunā Dieva valdīšanas dabai”.

Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze, kura māte bijusi mācītāja, atzīst: ja LELB atļautu mācītāja amatā ordinēt sievietes, nekādas aiziešanas nebūtu.

“Kad LELB par šo jautājumu pagājušā gadā atkal sāka diskutēt, nolēmām savā draudzē arī par to parunāt. Rīkojām diskusijas un konferenci. 5. jūnijā kopsapulcē ar skaidru balsu vairākumu draudze nolēma izstāties no LELB un pievienoties LELBĀL. Sieviešu ordinācijas jautājums polarizēja viedokļus. Gribējām rast dialogu, diemžēl baznīcas vadība neatrada laiku piedalīties konferencē, bet Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers vispār atteicās sadarboties, vienīgi bīskapa vietnieks Ainārs Jaunskalže atnāca. Bet draudze gribēja dzirdēt abus viedokļus,” saka M. Urdze, kas draudzē kalpo kopš 1998. gada.

Tad sekoja LELB reakcija – LELB vadība pieņēmusi lēmumu atlaist Liepājas Krusta draudzes padomi, valdi un priekšsēdētāju, un tā vietā iecelta pagaidu komisija ar juristu priekšgalā.

“Pirms Jāņiem, 21. jūnijā, LELB Virsvaldes pārstāvji Liepājā tomēr ieradās: ar LELB juristi Anitru Vanagu kā jaunās draudzes valdes priekšsēdētāju priekšgalā. Notika domu apmaiņa par to, kura valde nu būs likumīgā: pašas draudzes vai Virsvaldes ieceltā, kura nu pārstāvēs to draudzes daļu, kas balsoja pret izstāšanos no LELB. Tagad daudz kas būs atkarīgs no tā, kuru no valdēm Uzņēmumu reģistrs atzīs par likumīgu. Skatīsimies, kā risināsies notikumi no tiesiskā viedokļa, bet uzskatu, ka draudzei ir taisnība, un par to arī cīnīsimies. Mēs neko ļaunu nedarām. Mūs vada sirdsapziņa. Bet LELB ar saviem lēmumiem rada baiļu klimatu, izdara spiedienu uz draudzēm,” uzskata M. Urdze.

LELB juriste Anitra Vanaga gan teic, ka M. Urdze neesot precīzs: viņa Liepājā ieradusies kā draudzes pārvaldes komisijas priekšsēdētāja, ko paredzot nolikums, ja draudze izstājas no LELB. “Man pagaidām nav pieejami dokumenti par draudzes kopsapulci. Seši draudzes locekļi uzrakstījuši sūdzību, ka nav bijuši informēti par kopsapulci. Tur varētu būt vēl kādas juridiskas paviršības. Tuvākajā laikā mēs tiksim skaidrībā ar šiem jautājumiem,” saka A. Vanaga. Kopējo situāciju LELB viņa raksturo kā nemainīgu. “Jau pirms Sinodes bija skaidrs, ka LELB neatbalsta sieviešu ordināciju. Un nav nekas ārkārtējs, ja ir atsevišķi mācītāji, kas ir par sieviešu ordināciju. Diskutēt ir normāli, tikai to nevajadzētu darīt ārpus LELB, kas ir iekšējās kārtības noteikumu pārkāpums un savu ambīciju apmierināšana. Bet tas ir šo mācītāju ētikas un atbildības jautājums.”

Vai turpināsies diakoniskais darbs

Baznīca, kurā pulcējas Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskā draudze, celta 1928. gadā. Foto – Artis Drēziņš

Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskā draudze, kurā ir aptuveni 120 locekļi, šobrīd ir viena no piecām pilsētas luterāņu draudzēm. To 1928. gadā dibinājusi un dievnamu cēlusi Evaņģēliskā sadraudze, kas uzskatāma par vienu no Metodistu baznīcas priekštecēm. Padomju gados metodisti bija aizliegti un baznīcu pievienoja luteriskajai baznīcai. M. Urdze atzīst, ka draudze 2009. gadā ir parakstījusi nolikumu, kurā, starp citu, ir teikts, ja draudze iet prom no LELB, tad tā pazaudē tiesības uz īpašumu. Pamatojums tam ir, ka baznīca garantē pēctecību. Tomēr draudze turpina būt luteriska, bet LELB nespējot garantēt, ka turpināsies diakoniskais, uz sociālo palīdzību akcentētais darbs arī turpmāk. M. Urdze apgalvo, ka viņa laikā LELB neko nav ieguldījusi draudzes ēkās, ka baznīcā un draudzes mājā ir veikti remonti no ziedojumiem, tai skaitā no Vācijas un Holandes, lai varētu veikt diakonijas darbu. Ziedojumi remontam pēdējos gadus bijuši vairāk nekā 100 000 eiro.

“Mēs esam diakoniska draudze, kas orientējas uz sociālo palīdzību, rūpējamies par invalīdiem un maznodrošinātiem, dodam mājvietu anonīmiem alkoholiķiem un citām biedrībām. Kā būs turpmāk, kad mūsu draudzes vairs nebūs?” jautā mācītājs.

Sievietes nedrīkst draudzē runāt?

“Man ir bijusi saskarsme ar mācītājām sievietēm, tai skaitā Mārtiņa Urdzes māti Gitu Putci, un es neredzu problēmas. Viss atkarīgs no cilvēka, nevis no dzimuma. Mums liek saprast: ja esat par sieviešu ordināciju, tad nākamais solis būs viendzimuma laulību atzīšana. Bet tas ir pavisam cits temats!” saka draudzes valdes locekle Karīna Krieviņa.

“Nekur Bībelē nav rakstīts, ka sievietes nedrīkst būt mācītājas,” komentē M. Urdze. “Bet Bībelē teiktas arī citas lietas par sievietēm, piemēram, ka tās nedrīkst valdīt un nedrīkst mācīt vīrus, ka vispār nedrīkst draudzē runāt, un daudz kas cits, kas mūsdienās liekas absolūti nepieņemami. Ja lasīsim Bībeli un neskatīsimies vēsturisko kontekstu, iebrauksim galīgās garīgās auzās! Lielākā daļa luterāņu baznīcu pasaulē neiebilst pret sieviešu ordināciju. Žēl, ka šādi LELB aizver durvis sadarbībai ar citiem.”

“Mārtiņš Urdze ir fantastisks mācītājs. Dieva cilvēks. LELB neapzinās, ko zaudē. Mārtiņš ar savu draudzi veic lielu sociālo darbu, ko mēģinu darīt arī savās draudzēs,” saka mācītājs Varis Bitenieks.

Kāda tad ir situācija ar viņa draudzēm, kuras uz autonomijas ceļa no LELB pirms 25 gadiem novirzīja mācītājs, sava laika leģendāra personība Sigurds Sproģis? Kā saka V. Bitenieks, Aizputes draudze ir iestājusies LELBĀL, un tās īpašumi ierakstīti zemesgrāmatā uz Aizputes draudzes vārda, taču ir informācija, ka LELB domājot sākt tiesvedību par īpašumu atgūšanu. Arī Valtaiķu draudze iestājusies LELBĀL, taču zaudējusi tiesvedībā savu baznīcu – nesen saņemts kasācijas noraidījums no Augstākās tiesas, kas nozīmē, ka Latvijā tiesāšanās iespējas izsmeltas. LELBĀL gatavojas tiesvedībai Eiropas Savienības tiesās, bet LELB – veidot savu draudzi Valtaiķos, jau esošo draudzi pagaidām ārā nedzenot.

Cīravas un Snēpeles draudzes joprojām ir autonomas – cīravieši baznīcu ierakstījuši zemesgrāmatā uz sava vārda, bet snēpeliešu īpašumtiesību jautājumi vēl nav līdz galam sakārtoti.

Starp citu, nupat, 22. jūnijā, tika mēģināts aizdedzināt Aizputes baznīcu. “Negribu runāt par aizdomām. Lai policija strādā. Ap četriem pēcpusdienā pie baznīcas durvīm dega ar benzīnu apliets matracis. Labi, ka meitenes gāja garām, to pamanīja un izsauca ugunsdzēsējus, kuri ātri atbrauca un apdzēsa koka durvis. Ja uguns no tām būtu pārgājusi uz koka konstrukcijām, kas ir turpat durvīm līdzās, degtu visa baznīca,” komentē V. Bitenieks.

Ārpusniekiem savs iecirknis arī Latvijā

Kopš 31. maija LELBĀL Latvijā ir savs iecirknis un savs prāvests Kārlis Žols, kas 1971. gadā dzimis Rīgā, studējis teoloģiju, 1996. gadā tika ordinēts par mācītāju. No 2000. līdz 2015. gadam kalpojis ASV, kur sapratis, ka LELBĀL domāšana viņam ir tuvāka.

“Iecirknis ir dibināts, lai draudzes juridiski būtu zem viena jumta, veidotu vienotu saimi, dotu iespējas veidot jaunas draudzes, piemēram, ir doma par jaunu draudzi Rīgā. Mēs šobrīd esam maz, daži simti, bet mūsu skaits augs,” pārliecināts K. Žols.

Saistītie raksti

Bez jau minētajām Liepājas, Aizputes un Valtaiķu draudzēm LELBĀL sastāvā ir arī Rīgas Reformātu draudze (mācītājs Juris Cālītis) un Rīgas Evaņģēliskā draudze (mācītājs Klāvs Bērziņš), kas dibināta pirms dažiem gadiem.

“Kad sāku kalpot par mācītāju, LELB nebija tik konservatīva kā tagad. Es patiešām negribu spļaut akā, no kuras esmu dzēris, no LELB daudz esmu guvis, bet jau tad nevarēja teikt, ko domā. Un stāsts jau nav tikai par sieviešu ordinēšanu, bet arī par baznīcas uzbūvi, demokrātismu un autoritātēm. LELB manā uztverē ir arhaiska, bet LELBĀL – moderna, demokrātiska, kur lēmējvara un īpašumi pieder draudzēm. Starp citu, 77% pasaules luterāņu baznīcu ordinē sievietes, 93% pasaules luterāņu ir draudzēs, kas ordinē sievietes. Tie ir oficiāli Pasaules Luterāņu federācijas dati. Bet jautājums jau nav tikai par sieviešu ordināciju, ko mūsu oponenti uzskata par soli pretim geju un lesbiešu laulībām. Tā tas pavisam nav. Domstarpības ir daudz dziļākas,” saka K. Žols.

LA.lv