Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. oktobris, 2016
Drukāt

Plāno īrnieku vieglāku izlikšanu (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Dzīvojamo telpu īres likumprojekta darba variantā, kuru apspriež speciālistu darba grupa, plānots vājināt īrnieku aizsardzību.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders atzīst, ka jauns likums vajadzīgs tāpēc, ka pašreizējais esot novecojis – tas pārlieku aizsargājot īrnieku, sevišķi tādu, kuram nav nekādu tiesību dzīvot īpašniekam piederošajā dzīvoklī.

Tāpēc tiek plānota īrnieku vieglāka un ātrāka izlikšana. Kā skaidro ministrijas amatpersona, tas esot viens no iemesliem, kāpēc pašlaik uzņēmēji lāgā negrib ieguldīt naudu īres namu labiekārtošanā vai jaunu celtniecībā, tādējādi īres tirgus esot nīkulīgs.

Izīrētāja un īrnieka galvenie pienākumi nemainīsies. Īrniekam būs pienākums ievērot īres līgumā ierakstītos noteikumus, tostarp laikā samaksāt par īri, nebojāt dzīvokli, bez īpašnieka atļaujas neiemitināt tajā citas personas. Savukārt izīrētāja pienākums būs gādāt, lai īrnieks varētu netraucēti dzīvot.

Pēc darba varianta autoru ieceres, īrnieka tiesību plānotie ierobežojumi visvairāk skartu viņa ģimenes piederīgos, kuriem zustu tiesības dzīvot īres dzīvoklī, ja dzīvokļa īrnieks aiziet viņsaulē, kļūst rīcības nespējīgs vai ir pārcēlies uz citu dzīvesvietu. Aizgājēja sieva, bērni vai citi piederīgie nevarētu turpināt īrēt dzīvokli ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi bijuši ierakstīti agrāk noslēgtajā īres līgumā. Vienlaikus viņi nebūtu atbildīgi par agrāk noslēgtā īres līguma saistībām.

Pirms trim gadiem valdībai iesniegtajā likumprojektā paredzēja, ka izlikšanai no dzīvokļa namīpašniekam nevajadzēs tiesas spriedumu. Pietiktu ar īrniekam nosūtītu rakstisku brīdinājumu. Brīdinājuma termiņam beidzoties, īrnieku no dzīvokļa izliktu bez tiesas, ar policiju. Kā skaidro Mārtiņš Auders, pašlaik šādas izīrētāja tiesības neparedz. Lai panāktu īres līguma atcelšanu, viņam būs jāvēršas tiesā.

“Izpildraksts, kas ir par pamatu īrnieka izlikšanai bezstrīda kārtībā varētu tikt izdots, ja ir beidzies īres līguma termiņš. Tāpat noris diskusija par bezstrīda kārtības piemērošanu arī tiem gadījumiem, ja dzīvojamai telpai mainījies īpašnieks, bet līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Tomēr šāda kārtība nebūtu piemērojama pārejas periodā,” piebilst ministrijas amatpersona.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Ļoti pozitīvi vērtējamas izmaiņas!

  2. Vai cilvēks ir vainīgs, ka “izstāvot” garo dzīvokļa rindu jaunā ģimene saņēma dzīvokli mājā, kura vēlāk (laikiem mainoties) kļuva par denacionalizēto māju ? Citiem (kuriem dzīvokļus piešķīra cita veida mājās) bija iespējams savus dzīvokļus privatizēt, bet mums šāda iespēja nebija… negodīgi ļoti. Arī netika piešķirta kompensācija, kas ļautu kaut kā risināt šo situāciju. Šodien ar atalgojumu ap EUR 450/mēnesī ar darbu valsts iestādē nav iespējams ne īrēt dzīvokli ne arī to nopirkt. Ja mani izliek no šī dzīvokļa tad vai nu jāiet dzīvot patversmē vai jākļūst par vienu cilvēku, kurš dzīvo uz ielas. Vai tas ir gods Latvijas valstij – nodokļu maksātājs, kurš strādā valsts pārvaldes iestādē, bet naktis pārguļ patversmē (vai uz ielas), jo šī pati valsts ar šādiem likumiem ir viņu “izmetusi” no dzīvokļa, kur viņš ir dzīvojis gandrīz no dzimšanas. Tāda ir attieksme pret pilsoņiem. Viens man ir skaidrs – ja šāds likums tiks pieņemts un netiks risināts denacionalizēto īrnieku (kas nu ir kļuvuši par ķīlniekiem vai noziedzniekiem) jautājums, tad “necelsies roka” vēlēšanās balsot par latviskajām partijām un pilnīgi noteikti kāda no krieviski orientētām partijām iegūs vēl vienu vēlētāju – latvieti.

  3. Pie Daugavmalas izlūgtais kapitālisms sāk darboties un tautai rāda savu īsto seju. 😉

  4. “Aizgājēja sieva, bērni vai citi piederīgie nevarētu turpināt īrēt dzīvokli ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi bijuši ierakstīti agrāk noslēgtajā īres līgumā. Vienlaikus viņi nebūtu atbildīgi par agrāk noslēgtā īres līguma saistībām.”
    ————————————–
    Un ja nu īres līgums ir uz sievas vārda? Tad viss ir ok?
    Interesanti vai šis attieksies arī uz parādsaistībām? Izklausās pilnīgi pretlikumīga norma, jo ir pretrunā ar mantošanas tiesībām.
    Līgumus tāpat slēdz uz laiku. Un ja tos maina tādā veidā, tad jau ir jāparedz līgums, kuru slēdz nevis viena, bet gan visu īrnieku tiesības. Savādāk izklausās pilnīgs murgs, ja nomirst laulātais, uz kura vārda bija īres līgums, tad otro pusi un visus bērnus met laukā, kā suņus, kamēr vēl nav attapušies no tuvinieka zaudējuma…

  5. Mūsuprat, Ekonomikas ministrija “netīro ūdeni grib izliet kopā ar bērnu jeb dzīvokļu īres tiesību likumprojekts “policejiskā mērcē”. Ar šādu jaunu likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, mūsuprāt, tiek rosināts pārkāpt Satversmes tiesas spriedumu šajā jautājumā, ka ar iepriekšējo izīrētāju, īpašnieku noslēgtie īres līgumi atbilst Satversmei, tajā skaitā tiek sagrozīta citu likumu jēga un saturs, proti, likuma „Par atjaunotā Latvijas republikas 1937. gada civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 13. pantu, kurā tika noteikts, ka līdz zemesgrāmatu likuma atjaunošanai jau noslēgto nomas vai īres līgumu reģistrācija valsts un pašvaldību iestādēs atbilstoši līdzšinējo likumu prasībām juridiskā spēka ziņā pielīdzināma ierakstam zemesgrāmatās (2126., 2174. pants), arī Civillikuma 1229.panta nosacījumi, kurā noteikts, ka dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šīs ģimenes loceklis, civillikuma 1587.pantu, kas paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
    Īrniekiem nodarītais zaudējums līdz šim nav atlīdzināts, tika pārkāptas tiesības uz dzīvokli arī Civillikuma ievada daļas 3. panta ietvaros, kur noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, kas nozīmē, ka denacionalizēto māju īrnieku iegūtās īres tiesības un tiesības uz dzīvokļa iegūšanu īpašumā ir vardarbīgi atņemtas, ir aizskartas.
    Biedrībā „Ausma” ir neizpratnē, cik tālu var aiziet ministrijas ierēdņi šādā veidā plānojot ierobežot un aizskart jau iegūtās tiesības bez to risinājuma civilizētā kārtībā, negraujot denacionalizēto māju īrnieku tiesiskās paļāvības principu, ticību savai valsts varai.
    Teiktais, ka esošais īres likums novecojis un tas aizkavējot īres tirgu, neiztur kritiku. Nopietnāk sakot, tā ir tautas maldināšana, jo kā tas varēja „novecot”, ja to vairāk kā 11 reizes grozīja un mainīja?
    Pirmkārt, īres tirgu kavē nevis īres likums, bet NETAISNĪGĀ DZĪVOJAMO MĀJU DENACIONALIZĀCIJA, KAS IR NEPIEŅEMAMA KĀ ĪRNIEKIEM, TĀ MĀJU ĪPAŠNIEKIEM, JO LĪDZ ŠIM NAV IZPILDĪTI SĀKOTNĒJIE KOMPENSĀCIJAS NOTEIKUMI DENACIONALIZĒTO MĀJU ĪRNIEKIEM, BET DZĪVOJAMO MĀJU ĪPAŠNIEKI NETIEK ATBRĪVOTI NO “DZĪVOKĻU PIESPIEDU ĪRES”. Lūk, kur ir problēma un kas kavē māju īpašniekiem izīrēt dzīvokļus pēc savas gribas, brīvi rīkoties ar savu mantu.
    Otrkārt – par īres tirgu varētu spriest no vēl viena aspekta, ja saskaitītu cik visā valstī un atsevišķi Rīgā ir brīvu dzīvokļu (māju), kuros to īpašnieki nedzīvo un cik no tiem ir izīrēti vai cik dzīvokli ir tukši. Tādu datu nav.
    Treškārt, pilnīgi apšaubāms ( arī uz laiku slēgtu) īres līgumu piespiedu mehānisms reģistrācijai zemesgrāmatā, ka tas nu atrisinās aktīvu īres tirgu.
    Mūsuprāt, vispirms valstiski jāatrisina vienādas visu īrnieku tiesības, neatkarīgi no mājas, dzīvokļa īpašuma piederības, bet kā jau teicu, ja tiks ievērots, pareizāk, atrisināts denacionalizēto īrnieku statuss (pārtraukta piespiedu īre – izmaksāta kompensācija) un tiks noteikts, ka visi denacionalizēto māju īpašnieki ir tiesīgi no šī brīža, no jaunā likuma pieņemšanas brīža, iziet no piespiedu īres attiecībām un tiesīgi slēgt brīvus īres līgumus. Tikai tad vajadzīgs pavisam citāds likums un patiess pušu īres tiesības un attiecības regulējošs likums.
    Nākotnē izlikšanai būšot pietiekami zemesgrāmatas tiesneša lēmuma. Šāds variants, bet tikai ar policijas un tiesu izpildītāja klātbūtni, jau tika paredzēts iepriekšējā likumprojektā: tikai ar iznomātāja gribu, pieaicinot tiesu izpildītāju un policiju, uz ko policija Latvijas Avīzes apaļā galda laikā atbildēja kategoriski, ka šādās eksekūcijas nepiedalīsies vai tml.
    Vai nepietiek, ja Civillikumā noteiktu, ka īres līgumi atzīstami par derīgiem tikai tad, ja apliecināti pie notāra, kur automātiski tiek veidots reģistrs vai noteikt likumā “Par dzīvesvietas deklarēšanu”, ka deklarēšanās pamats ir īres līgums vai īpašums, kas nozīmē, ka dzīvesvietu pierāda īres līgums vai drīkst deklarēties, ja ir īpašuma tiesības uz māju vai dzīvokli.

  6. Ka Ekonomikas ministrijā ši likumprojekta autori nav veseli vai ir nozombēti kaut kādu iemeslu dēļ.

  7. Plāno vieglāku izlikšanu? Nē! Plāno teroru pret denacionalizēto māju īrniekiem kā pret valsts noziedzniekiem. Jau 11 vai vairāk reizes tika grozīts šis likums, ar katru reizi sašaurinot šo īrnieku tiesības. Vēl jums nepietiek?
    Kā nav kauna EM nomenklatūrai gatavot šādu likumu? Varbūt ir labi samaksāts par šāda likuma virzīšanu, kuru sagatavoja nevis EM, bet attiecīgas personas? Šis likumprojekts, par ko jau rakstīts presē top jaunā mērcē, bet līdzīgs kāds bija 2014.gadā jau iesniegts Saeimā, kuru atsvieda Saeima atpakaļ. Paldies par to arī Latvijas Avīzes apaļajam galdam, kas palīdzēja izanalizēt tā būtību un brāķi – likumprojektu noraidīt.

  8. Man ir situācija, kad man ar nepilngadīgu bērnu jādzīvo cita cilvēka īpašumā, kamēr manā vienīgajā, man piederošajā, dzīvo veca krievu tante, kurai redziet nav pienākusi rinda uz sociālo dzīvokli. Un tā jau piekto gadu…

  9. Latvijā visi, es saku ,visi ir īrnieki.

  10. Cik ilgi var ļaut nekaunīgiem cilvēkiem parazitēt uz īpašnieka rēkinu? Tiem, kas ir tiešām trūcīgi (mazākums), jāierāda dzīvokli pilsētas namos. Tie ir pilsētas atbildība.

    • ne uz tiem krūmiem reji !! Atbildēt

      Par to “parazitēšanu,” variet pateikties mūsu gudrajiem likumdevējiem !
      90.gados brīvos dzīvokļus par kukuļiem atdeva bodīšu ierīkošanai, kondonlāpīšanas darbnīcām, savu radinieku dzīvojamās platības palielināšanai, tikai ne denacionalizēto namu iemītniekiem.
      Jelgavā, piemēram, vairāk kā 50 vēl cara laikā celto māju nojauca, lai atbrīvotu vietu biezajiem kur būvēt savas pilis, nevis kur dzīvot no denacionalizētajiem namiem izliekamajiem.
      “Gaišie spēki” izpildkomitejā bija Bunkšs, Ivans, Cimdars(tas pats vēlēšanu dievs).

    • laiks aizstāvēt savas tiesības ! Atbildēt

      Vai tu piketēji pie pilsētas mēra kantora, jeb tikai klusām darīji visādas nelietības sariebjot uzspiestajiem īrniekiem ???
      .
      Kamēr saimnieki KOPĀ ar īrniekim neies uz biezās ādas tiem aptaukojušamies klerkiem, tikmēr mocīsies abi !!!

  11. Varbūt vajadzēja sākt ar vieglāku izdeklarēšanu?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+