Skaistas fasādes bez satura? Romāns Meļņiks ieskatās, cik daudz slavenību ir iesniegtajos vēlēšanu sarakstos
0
Kandidātu saraksti Saeimas vēlēšanām pieteikti un apstiprināti. Vai jau apskatījāt? Zināt par ko balsot? Vai varbūt izlemšanu atstāsiet uz pēdējo brīdi? Un kā izlemsiet? Pēc tā, kura partija kopumā šķiet sakarīgāka, mazāk kļūdas pieļāvusi un nu sola tieši to, kas jums svarīgs? Vai varbūt pēc tā, cik katrā sarakstā ir plašāk pazīstamu kandidātu?
Lielo solījumu laiks gan vēl priekšā. Kļūdas varam vērtēt vien tiem, kuri kaut ko darījuši, jo, protams, mazāk to ir gan jaunpienācējiem, gan tiem, kuri ilgstoši vien sēdējuši maliņā un tik vien spējuši, kā tos darītājus kritizēt. Cita situācija ir ar kandidātu atpazīstamību – tos varam vērtēt jau tagad.
Apskatījos. Ko pamanīju?
SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI – kādi seši uzvārdi šķiet daudzmaz plašākai sabiedrībai zināmi. “Mēs mainām noteikumus” – plašāk zināmi, manuprāt, vienpadsmit. Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” – vismaz latviskajā informatīvajā telpā, šķiet, zināmi vien kādi seši. Zaļo un Zemnieku savienība –, manuprāt, kādi 30 plašāk zināmi. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 27. “Gobzema saraksts” – neatradu nevienu plašāk zināmu, arī pats Gobzems nu kārtīgi paslēpies aiz citas identitātes. “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” – plašāk zināmi 31. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ – 19. Jaunā VIENOTĪBA – 24. JKP Jaunā konservatīvā partija – 3. “Latvijas attīstībai” – 5. “Austošā Saule Latvijai” – 4. Politiskā partija “Stabilitātei!” – 4, ieskaitot Rosļikovu, kas aizbēdzis uz Baltkrieviju, izsludināts meklēšanā, un viņam piemērots apcietinājums krimināllietā, taču partija viņu tik un tā ir pieteikusi ar 2. numuru Rīgā. “PROGRESĪVIE” – 12.
Tiesa, no visiem kandidātiem dažādos sarakstos man zināms lielāks skaits par to, ko norādīju, jo daudzi no pieteiktajiem ir profesionāļi dažādās jomās un viņus kā žurnālists esmu intervējis. Taču šajā gadījumā skaitīju tos, kuri, manuprāt, varētu būt plašākai sabiedrībai zināmi. Jums sanāca citi cipari? Tā var būt. Šī nav socioloģija, vien mans priekšstats.
Kāpēc svarīga šī sabiedrībā zināmu personību apzināšana? Var taču iebilst, ka ne visi no viņiem par attiecīgajiem sarakstiem balsojošajiem šķitīs plusiņu vērti, daudzus tieši otrādi – svītros. Jā, tā ir.
Taču tajā brīdī, kad viena vai otra partija nāk ar vilinošiem solījumiem, allaž ir vērts apskatīties, kuri konkrēti cilvēki būs to solījumu pildītāji.
Paļauties, ka partijas piesaistījušas labākos profesionāļus no labākajiem, vien plašāka sabiedrība par tiem neko nezina? Tas ir kā pirkt kaķi maisā, to neredzot. Vairumā darītāju ir panākumu vēsture pēc kā var spriest, ko konkrētā persona tiešām spēj, ko nē.
Ja vadās tikai pēc slavenībām, var iekrist vēl smagāk? Savēlēs vien “skaistas fazādes bez satura”? Jā, arī tāds risks ir, taču tikai tad, ja cilvēki balso vien par “fasādi”. Ja kandidāts plašākai sabiedrībai labi zināms arī ar savu veikumu (kaut vai viedokļiem, ko paudis par sabiedrībai aktuālām tēmām, tā apliecinot savu kompetenci), tad šādi riski nepastāv. Jāņem arī vērā, ka atpazīstams cilvēks vairāk riskē ar savu reputāciju, tāpēc viņam var būt lielāka motivācija pildīt solījumus un izvairīties no rīcības, kas kaitētu viņa vārdam. Un šis ir vēl viens faktors, kas atklāj arī politiskā spēka jaudu – spēj piesaistīt cilvēkus, kuri, iesaistoties politikā, riskē ar savu reputāciju, vai spēj piesaistīt vien mazāk zināmos, no politikas tālu vai varbūt pat bez darba esošos.
No partiju konkurētspējas viedokļa slavenu personību iekļaušana sarakstā ir arī veids, kā mobilizēt potenciālos vēlētājus. Mēs taču zinām, ka cilvēki bieži vien neiet uz vēlēšanām, jo jūt atsvešinātību no politikas (“visi viņi tur vienādi”, “par sevi vien domā”).
Redzot sarakstos personības, kuras asociējas ar citām dzīves sfērām vai kurām cilvēki vienkārši jūt līdzi, var palielināties vēlētāju aktivitāte.
Tas palīdz uzrunāt specifiskas mērķgrupas — piemēram, jauniešus, ja kandidē populārs influenceris, vai vecāko paaudzi, ja kandidē leģendārs aktieris.
Turklāt jārēķinās, ka vidusmēra vēlētājam nav laika padziļināti izpētīt visus 1434 kandidātus. Daudzi svārstās par izvēli starp politiskajiem spēkiem ar līdzīgu piedāvājumu. Tad nu, ieraugot sarakstā pazīstamu personību, kuras līdzšinējā darbība (piemēram, mākslā vai medicīnā) ir patikusi, vēlētājam psiholoģiski ir vieglāk atdot balsi par visu sarakstu.
Protams, mums vēl laika gana vērtēt gan vārdus, gan darbus, gan darītājus vai tikai tukša solītājus. Bet, kā jau teicu, atpazīstamība, lai arī nav garantija panākumiem, taču lieliski parāda, ko politiskais spēks spēj piesaistīt un ar kādu intelektuālo un reputācijas kapitālu tas plāno strādāt Saeimā. Jā, atpazīstamība nav kritērijs, pēc kura vien vajadzētu vadīties. Taču tā ir labs sākumpunkts, lai uzdotu sev jautājumu – ko es par šo cilvēku zinu un ko viņš līdz šim ir paveicis?
Galu galā vēlēšanās mēs balsojam ne tikai par partiju nosaukumiem vai reklāmas saukļiem. Mēs balsojam par konkrētiem cilvēkiem, kuri tuvākos četrus gadus pieņems lēmumus mūsu vietā.
P.S. Neliela atkāpe, bet arī par vēlēšanām. Vai valodniekiem tiešām nav kas sakāms par to, ka virkne partiju savu sarakstu nosaukumus raksta tikai ar lielajiem burtiem? Pat ja tas tiešām atbilst latviešu valodas rakstības normām un ir pieļaujams?
