Viedokļi
Komentāri

Atis Klimovičs: Ukrainas karš atsedz veco patiesību 16


Atis Klimovičs
Atis Klimovičs
Foto – LETA

Kara vešana Ukrainā, neraugoties uz mūsdienu modernizējumiem, likusi atcerēties teicienu par motivēta karavīra priekšrocībām salīdzinājumā ar tehniski labāk ekipētu, taču mazāk par savām darbībām pārliecinātu pretinieku. Nokļūstot frontē pie Doņeckas, redzams krievu atbalstīto tā saukto separātistu pārsvars kara tehnikas un munīcijas daudzumā – tie regulāri, neievērojot vienošanos par pamieru (nekad nav ievērojuši), apšauda ukraiņu pozīcijas, taču panākumus viņiem tas nav devis. Pretējā puse – ukraiņi – atbild reti, vien tad, ja izveidojusies kritiska situācija. Maksa par to ir augsta, jo nav tikpat kā nevienas diennakts, kad Ukrainas bruņoto spēku ziņojumos nebūtu informācijas par ievainotajiem, retāk arī nogalinātajiem. Tomēr pozīcijas tiek noturētas, apstiprinoties senajai atziņai, ka liela nozīme ir rūpīgi veidotām tranšejām, blindāžām un zemnīcām. To derīgi apskatīt arī Latvijas armijas pārstāvjiem, pat neraugoties uz iespējamās karadarbības atšķirībām mūsu teritorijā, noteiktu pozīciju noturēšana (garāku vai īsāku laiku) tomēr ir universāla kaujas situācija. Donbasā šādās pozīcijās ir izvietota arī bruņutehnika – BMP (kājnieku kaujas mašīna) un tanki, kas nepieciešamības gadījumā nekavējoties izbrauc no aizsega un atklāj jaudīgu uguni pret uzbrucēju. Vēl nopietnāku sarežģījumu gadījumos tiek izsaukta aizmugurē esošās artilērijas palīdzība. Kā redzams Latvijas gadījumā, šādās pozīcijās varētu atrasties latviešu karavīru vienības, kas pastiprinātas ar sabiedroto tehnikas vienībām, bet aizmugurē, piemēram, no Austrijas iepirktie pašgājējlielgabali.

Ukraiņu karavīri aicina izturēties pret potenciālo pretinieku nopietni. Nepieciešams saprast, ka “krievi jūs redz un dzird” – ar to nepieciešams ielāgot, cik izšķiroša nozīme ir izlūkošanai. Trīs kara gadu laikā ukraiņu aeroizlūki ir spēruši ļoti garu soli, pat būtiski pietuvojušies sava pretinieka līmenim. Ievērojami progresējuši ne vien bezpilota lidaparātu izmantošanā, bet arī izvietojuši savās pozīcijās daudz stacionāro videokameru. Cik tām liela nozīme, iespējams pārliecināties frontē. Pretinieks, ja vien atklājis šādu kameru, cenšas to iznīcināt. Ukraiņu aeroizlūkošanas vadības pārstāvja ieteikums latviešiem – pievērst pastiprinātu uzmanību tam, lai militāra iebrukuma gadījumā NBS rīcībā būtu augstvērtīga izlūkinformācija. Būtiska informācija par ukraiņu aeroizlūkiem, kas izpelnījušies augstu novērtējumu no NATO speciālistiem, – šodienas sasniegumu pamatā sākumā bijusi pilnīga brīvprātīgo iniciatīva un darbs, kas paveikts par ziedojumiem. Vai šis nav gadījums, no kura pamācīties Latvijā? Vispirms jau to, ko sapratuši daudzi ukraiņi, – valsts nevar iztikt bez viņu privātās iniciatīvas un atbildības.

Atgriezīsimies pie Latvijas, kur aizsardzības resors optimistiski stāsta par 17 tūkstošiem valsts bruņoto sargu. Grūti ticēt, ja, piemēram, par Zemessardzi zināms, ka gandrīz visos bataljonos reāli darbojošos karavīru skaits ir mazāks par to, kas norādīts dokumentos. Nepārliecina arī vārgie paziņojumi par iespējām tiem, kas nevar atrast laiku pilnvērtīgai darbībai Zemessardzē, saņemt vasarā īsu apmācību kursu. Diezin vai lielākā daļa valsts iedzīvotāju par to vispār kaut ko zina. Taču lai runā profesionāļi – atvaļinātais pulkvežleitnants, bijušais zemessardzes sevišķo uzdevumu komandieris Vilis Skuja: “Šobrīd vispareizākais būtu nevis divkāršot, bet pat trīskāršot zemessardzi.” Kā to paveikt – vajadzīga politiskā griba – “tik vien”.

LA.lv