“Tas ir ļoti slikti globālajai un stratēģiskajai drošībai.” Beigu termiņam tuvojas svarīgs kodolieroču līgums 0
Kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija starptautiskajā arēnā ieņem ievērojami mazāk nozīmīgu lomu. Šī “ļaunuma impērija”, kā to savulaik dēvēja ASV prezidents Ronalds Reigans, sabruka 1991. gadā, atstājot Kremli ar mazāku teritoriju, ierobežotākiem finanšu resursiem un vājāku ietekmi pasaulē.
Taču Krievija saglabāja ietekmi vienā būtiskā jomā, vēsta “CNN”.
Tās statuss kā kodolvalstij, kas spēju ziņā aptuveni pielīdzināma Savienotajām Valstīm, garantēja pat novājinātai Maskavai vietu starptautiskās diplomātijas augstākajā līmenī.
Kodolieroču samitos Kremļa līderis joprojām varēja sēdēt pretī Baltā nama saimniekam – gluži kā Aukstā kara ziedu laikos – lai lemtu par globālās drošības jautājumiem.
2010. gadā toreizējais ASV prezidents Baraks Obama un viņa uz laiku pastiprinātais Krievijas kolēģis Dmitrijs Medvedevs tieši to arī darīja, noslēdzot Jauno START (Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu), ko Baltais nams tolaik pasludināja par “vēsturisku”. Jaunais START līgums ierobežoja abu valstu izvietoto tāla darbības rādiusa kodolgalviņu skaitu līdz 1550, tostarp starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, no zemūdenēm palaižamām raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem.
Taču šīs dienas, gluži kā pats Jaunais START līgums, kas beidzas ceturtdien, nu šķiet pagātne. Pēdējā ASV un Krievijas starpā noslēgtā ieroču kontroles vienošanās tuvojas beigām – Vašingtona atkārtoti apsūdzējusi Maskavu, ka tā liedz inspekcijas Krievijas kodolobjektos, pārkāpjot līgumu – un šo situāciju Trampa administrācija ir lielā mērā ignorējusi, pašam prezidentam noniecinot biedējošo nākotnes ainu bez kodolierobežojumiem.
“Ja tas beidzas, tad beidzas,” Tramps izteicās janvārī, vienlaikus ieminoties, ka varētu tapt “labāks” līgums.
Šī izteiktā steigas trūkuma sajūta Vašingtonā krasi kontrastē ar satraukumu Maskavā, kur valda ievērojams satraukums un sašutums par ieroču samazināšanas jautājumu.
Runājot ar žurnālistiem Maskavā, kad Jaunā START līguma beigas bija tuvu, Medvedevs – vairs ne prezidents, bet skaļš drošības jautājumu komentētājs varas perifērijā – brīdināja par līguma darbības pārtraukšanas riskiem. Viņš norādīja, ka tas varētu paātrināt “Pastardienas pulksteņa” ritējumu – simbolisku attēlojumu tam, cik tuvu cilvēce ir pašiznīcināšanai.
“Es negribu teikt, ka tas uzreiz nozīmē katastrofu un kodolkaru, bet tas tomēr visus būtu jāuztrauc,” piebilda Medvedevs. Kremli šī situācija noteikti uztrauc.
Tā priekšlikums pagarināt Jaunā START līguma darbību, pēc Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teiktā, līdz šim saskāries ar klusēšanu no ASV puses, kas draud atvērt durvis jaunai nedrošības ērai.
“Pirmo reizi abas valstis – ASV un Krievija –, kurām pieder lielākie kodolieroču arsenāli pasaulē, būs bez pamata dokumenta, kas ierobežotu un kontrolētu šos arsenālus,” Peskovs sacīja nesenā preses konferencē, kas bija veltīta kodoljautājumiem.
“Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti slikti globālajai un stratēģiskajai drošībai,” viņš piebilda, pastiprinot bažas, kuras, iespējams, jutīs liela daļa pasaules. Tomēr Kremļa paustās bažas var būt vairāk pašinteresētas un stratēģiskas, nekā viņi gatavi atzīt.
Papildus tam, ka Maskavai tiek atņemta iespēja izmantot ieroču samazināšanas sarunas kā vienu no pēdējām padomju laika lielvalsts atribūtu demonstrācijām, tai tagad jārēķinās ar iespējamu ASV kodolpotenciāla neierobežotu pieaugumu. Trampa administrācija, piemēram, jau atkal pacēlusi ideju par kodolbruņotiem “Trampa klases” kaujas kuģiem – Aukstā kara ēras koncepciju, no kuras sen bija atteikušies.
Vecā Padomju Savienība vēl spētu tam pretoties. Taču ar ekonomiku un aizsardzības budžetu, kas ir tikai daļa no Vašingtonas iespējām, Maskavai praktiski nav cerību konkurēt – kas vēl vairāk palielina jau tā milzīgo plaisu varas un ietekmes ziņā starp šiem bijušajiem pretiniekiem.
Protams, ASV ir savi iemesli ļaut, lai kodolieroču kontrole ar Krieviju izzūd, tostarp vēlme nākotnes vienošanās ietvaros iesaistīt arī Ķīnu – topošu kodolvalsti.
Tomēr Jaunā START līguma termiņa beigas iezīmē veselas ēras noslēgumu – ne tikai lielvaru kodolieroču kontroles līgumu laikmeta, kas koncentrējās uz Maskavu un Vašingtonu, bet arī laikmeta, kad ASV bija gatavas pieņemt kodolierobežojumus.
