Duša tikai reizi nedēļā? Ārsti skaidro šo trendu, ko publiski atzīst pat tādas Holivudas zvaigznes kā Breds Pits, Džūlija Robertsa un citi 0
Ja mazgāšanās dušā aprobežojas tikai ar vienu reizi nedēļā, daudziem tas šķiet teju neiedomājami. Tomēr arvien biežāk tiek runāts par to, ka retāka dušošanās var nākt par labu ne tikai videi un enerģijas taupīšanai, bet arī ādai.
Mazgāšanās ik dienu daudzās valstīs ir ierasta norma, taču šis paradums jau labu laiku tiek apšaubīts ne tikai enerģētikas krīzes dēļ, bet arī veselības apsvērumu dēļ. Sociālajos tīklos popularitāti guvis tā dēvētais “non-bathing” jeb nemazgāšanās trends.
Ideja ir vienkārša – mazāk ziepju, mazāk ūdens un biežāka apslaucīšanās ar mitru lupatiņu, nevis pilna duša katru dienu. Tiek apgalvots, ka šādi iespējams saglabāt ādas dabisko aizsargbarjeru, kas ikdienas mazgāšanās laikā tiek izjaukta. Šai pieejai pieslējušās arī Holivudas zvaigznes, kuras atklāti stāsta, ka dušā dodas daudz retāk, nekā sabiedrībā pieņemts.
Jau 2021. gadā Holivudā parādījās tā sauktais “cleansing reduction” vilnis. Aktieri Kristena Bella, Breds Pits un Džeiks Džilenhols atzina, ka ikdienā nemazgājas katru dienu. Arī Dženifera Anistone, Džūlija Robertsa un Šarlīze Terona intervijās stāstīja, ka dušā dodas vien reizi nedēļā, galvenokārt ūdens taupīšanas dēļ, par to raksta vietne chip.de.
Aktrise Mila Kunisa kādā podkāstā atzina, ka ķermeni nemazgā katru dienu, bet regulāri tīra tikai paduses, pēdas, krūtis un intīmo zonu. Dušošanos viņa sauca par pārvērtētu, un viņas partneris Eštons Kačers piebilda, ka arī pats ziepes izmanto tikai padusēm un cirkšņiem.
Vācijā katru gadu ķermeņa kopšanas līdzekļiem tiek iztērēti ap 15 miljardiem eiro, bet vienlaikus nav vienotas skaidrības par to, kas ādai patiesībā nāk par labu un kas tai kaitē. Ārsts un grāmatas “Clean: The New Science of Skin” autors Džeimss Hamblins norāda, ka pētījumi par ādas kopšanu bieži vien nav neatkarīgi no kosmētikas industrijas. Viņš atzīst, ka ziepju nozare savulaik būtiski uzlaboja sabiedrības veselību, taču ar laiku viss esot “aizgājis par tālu”.
Hamblins uzsver – rokas tiešām ir jāmazgā bieži, īpaši tāpēc, ka ar tām pieskaramies sejai, acīm un degunam. Taču ziepes patiesībā nepieciešamas tikai noteiktās ķermeņa zonās, piemēram, padusēm un uz pēdām. Tomēr reklāmās un filmās nepārtraukti redzam cilvēkus, kuri ieziepē visu ķermeni, it kā tas būtu auto automazgātavā.
Rezultātā cilvēki pavada pārāk daudz laika zem dušas, patērē vairāk ūdens, pērk produktus, kuru sastāvdaļas ceļo apkārt pasaulei un beigās nonāk plastmasas iepakojumā.
Ja cilvēks atsakās no ikdienas dušas, sākumā viņš var justies neērti un domāt, ka smaržo sliktāk. Tad bieži rodas vēlme mazgāties vēl vairāk, taču tieši šo apli, pēc Hamblina domām, vajadzētu pārraut. Pēc kāda laika āda un mati atrod jaunu līdzsvaru, un organisma dabiskie procesi stabilizējas.
Minhenes dermatoloģe Mariona Mērsa-Karpi lielākoties piekrīt šīm atziņām. Viņa norāda, ka daudzi cilvēki mazgājas pārāk bieži, pārāk karstā ūdenī un pārāk ilgi. Ikdienas skrubēšana noņem ādas dabiskās eļļas, kuras dziedzeri ražo, lai ādu aizsargātu. Rezultātā āda kļūst sausa, un cilvēki sāk lietot mitrinošus krēmus, lai mākslīgi atjaunotu to, ko paši tikko nomazgājuši.
