Latvijā
Izglītība

Vienā solā ar pusaudzi: plāno likvidēt vakarskolas2

Foto: Shutterstock

Līdz 2020. gada 1. septembrim Latvijā vairs nebūs nevienas vakarskolas – tā paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Jau šā gada februāra beigās pašvaldībām, kuru pakļautībā atrodas vakarskolas, bija jāpieņem lēmums par mācību iestāžu nākotni.

Daudzas Latvijas vakarskolas un to skolēni joprojām ir neziņā – kas notiks tālāk? Kur un vai vispār mācīsimies?

Vakarskolu audzēkņiem nekas nemainīšoties – mācīšoties tāpat kā līdz šim. Pašvaldībām būs vakarskolu skolēniem jānodrošina iespēja mācīties viņiem izdevīgā laikā, tas ir, ja skolēnam ērtas ir mācības vakarā – pašvaldībai tāda programma būs jānodrošina, neskatoties uz to, ka vakarskolas vairs nepastāvēs. Tā uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa.

“Vienkārši tiek sakārtota vispārējās izglītības iestāžu tipoloģija un skaidri nodalītas izglītības iestāžu tipa funkcijas. Ir noteikti divi vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipi: vidusskolas un valsts ģimnāzijas. Tādējādi no izglītības iestāžu tipoloģijas tiek izslēgta vakara (maiņu) vidusskola un pašvaldības ģimnāzija. Likuma grozījumi paredz, ka vakara vidējās izglītības programmas turpinās īstenot vidusskolās, līdzīgi kā augstākās izglītības iestādes īsteno dienas, vakara un neklātienes programmas.”

Uz papīra viss izklausās vienkārši – pašvaldībām būs jānodrošina vakarskolu audzēkņiem tādas pašas iespējas kā līdz šim, taču praksē tas var izrādīties sarežģītāk.

 

Joprojām valda neziņa

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas direktore Ilze Dupate “Mājas Viesim” atklāj – nav zināms, kas notiks ar skolu: “Taisnība – ar 2020. gadu vakarskolām tiks mainīts statuss. Pārējais ir pašvaldības ziņā. Trūkst skaidrības gan par pedagogu, gan arī mūsu skolēnu turpmākajām gaitām.”

Ilze saka, skolotājiem solot, ka vakara izglītības programmas tikšot saglabātas arī skolas statusa maiņas gadījumā, taču viņa uztraucas par to, ka, zaudējot nosaukumu “vakarskola”, izglītības iestāde zaudēs arī daudzus skolēnus, kuri tur mācās tikai tādēļ, ka tā ir vakarskola: “Ja, piemēram, mūsu skola tiek nodēvēta par Rīgas 9. vidusskolu, cik ilgi sabiedrībai paliks atmiņā, ka šajā skolā var iegūt izglītību tie jaunieši, kuri ir spiesti apvienot mācības ar darbu, kuriem jau ir ģimenes, jaunieši, kuri izvēlējušies darbu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai nodarbojas ar profesionālu sportu?”

Tāpat daudzi skolēni, kuri pamet mācības, ar laiku iestājas vakarskolā, lai to pabeigtu, jo to prasa darba devējs. Skolas direktori māc šaubas, vai šādi cilvēki vēlēsies mācīties kopā ar citiem mācību iestādē, kuru vairs nedēvē par vakarskolu.

Šāda tipa izglītības iestādēs mācās daudzi jau pieauguši cilvēki, un var gadīties, ka viņi neturpina mācības tikai tādēļ, ka kautrējas iegūt vidējo izglītību kopā ar bērniem.

Vakarskola ir vieta, kur šādi cilvēki jūtas pieņemti, un nav zināms, vai viņi jutīsies ērti pēc iecerētajām izmaiņām.

Kādas citas Rīgas vakarskolas audzēknis, vārdā Emīls (45), jaunības trakumā nolēmis, ka pēc pamatskolas absolvēšanas meklēs laimi darbā un ka vidējā izglītība viņam nav nepieciešama, taču nesen atskārtis, ka tomēr vēlas to iegūt.

Šobrīd Emīls mācās 10. klasē un apgalvo, ka vakarskolā jūtas kā mājās: “Diemžēl vakarskolām ir uzlikts tāds nesmuks zīmogs – te mācās tie, kas nevar tikt līdzi mācībām “normālajās” skolās. Savā ziņā tā arī ir – es jau neesmu skolēns parastais. Tāpat vakarskolas izvēlas skolēni ar ne pārāk labām sekmēm, kā arī tādi, kas nāk no ne visai labvēlīgām ģimenēm. Iespējams, ka šī zīmoga dēļ vakarskolu likvidēšana nebūtu slikts variants. Neviens vairs nesmietos, kad es teiktu – mācos vakarskolā.

Bet vai labāk izklausīsies tas, ka 45 gadus vecs vīrs mācās vidusskolā kopā ar septiņpadsmitgadīgu teicamnieci?

Es pats noteikti nejustos komfortabli.” Emīls apstiprina direktores Ilzes Dupates aizdomas – viņš nav pārliecināts, ka turpinās mācīties: “Atkarībā no pieprasījuma būs vai nu parastās dienas, vai vakara grupas. Vakara grupā es vēl varētu mēģināt, taču dienas grupā kopā ar bērniem, kuri mācās izcili, es nevēlos mācīties. Vakarskola ir mana drošā vieta, kur neviens nenosoda.”

 

Likvidē, lai uzlabotu sistēmu

Ludzas novada dome savā pakļautībā esošo Ludzas novada vakara vidusskolu likvidēs jau šovasar – tā tiks pievienota Ludzas 2. vidusskolai. Kā stāsta Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne, jau šobrīd Ludzas novada vakara vidusskolā mācības notiek pa dienu, ne vakarā, un viņa uzskata, ka lielas problēmas šīs pārmaiņas nesagādās, jo izmaiņas būs minimālas – tik vien, cik cita vide: “Tiek domāts par mācību procesa norises telpām, izveidojot neklātienes klases ar atsevišķu ieeju skolā, atsevišķā skolas spārnā, pieņemot darbā skolotājus, kuri ir strādājuši ar šiem pašiem skolēniem, organizējuši mācību un ārpusklases pasākumus vakara vidusskolā.

Skolēni varēs apgūt neklātienes programmu mācību veidā klasē vai arī mācīties tālmācībā, ja tāda programma mācību iestādē tiks licencēta.

Ludzas 2. vidusskolā skolēni apgūs neklātienes programmas, par mācību laiku vienojoties – rīta, dienas vai vakara pusē atkarībā no skolēnu vajadzībām.”

Sarmīte pieļauj, ka izmaiņu dēļ daži skolēni varētu neturpināt mācības, bet tomēr uzskata, ka šobrīd veiktās izmaiņas ir nepieciešamas labākam darba rezultātam: “Lielākoties vakarskolā mācās audzēņi skolēna vecumā – ar dažiem izņēmumiem. Ir tādi, kuriem ir problēmas citās skolās vai sociāla rakstura problēmas, tāpat audzēkņi, kuriem ir bērni, vai tādi, kuri vēlas apvienot mācības ar darbu. Ir daudzi plusi – Ludzas novada teritorijā ir izstrādāti maršruti, organizēta skolēnu pārvadāšana uz skolām un atpakaļ ar pašvaldības autobusiem, arī vakara vidusskolas izglītojamie izmanto šo pakalpojumu. Ludzas 2. vidusskolai ir renovēta un modernizēta skolu dienesta viesnīca, kā arī pašvaldības uzturēta ēdnīca, kas skolēniem piedāvā siltu ēdienu. Ludzas novada vakara vidusskolā šā pakalpojuma nav, un skolas ēkā ir krāsns apkure.”

Personīgo motivāciju un cilvēka vēlmi darboties apliecina arī Cēsu vakara vidusskolas reorganizācijas process – tie, kas vēlas, mācības turpina arī skolas likvidācijas gadījumā –, tā stāsta Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina: “Vakara vidusskolu reorganizējām jau pirms krietna laika, pievienojot to Cēsu 2. vidusskolai, savukārt Cēsu 2. vidusskolu reorganizējām un izveidojām Cēsu Pilsētas vidusskolu. Pēc pieprasījuma vakara programmu vidusskolā relizē dienas laikā. Pārmaiņas noritēja labi, jo procesu gatavojām divus gadus – visi audzēkņi, kuri gribēja, pārgāja mācīties uz Cēsu 2. vidusskolu. Lielākas problēmas radās, kad apvienojām skolas, lai izveidotu Cēsu Pilsētas vidusskolu, – pretenzijas bija no pamatskolas audzēkņu vecākiem, jo viņi uzskatīja, ka lielie darīs pāri mazajiem un rādīs sliktu piemēru, taču šobrīd pretenziju vairs nav.”

Cēsu pilsētas pašvaldība un vidusskola gādā, lai visiem skolēniem būtu komfortabli un labi apstākļi kā mācībās, tā ārpus tām, piemēram, tiek padomāts par jaunajām māmiņām:

“Ir izveidota zīdaiņu pieskatīšanas telpa, kur pašvaldība algo darbinieku, lai māmiņas, kurām ir zīdaiņi, varētu pabarot bērnu un piedalīties stundās.”

Lolitai piekrīt arī Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte – nemotivēti jaunieši mēdz būt visās mācību iestādēs, un arī no vakarskolām skolēni ir gājuši prom ne tikai skolas likvidācijas gadījumā: “Iespējams, būs skolēni, kuri neturpinās mācības, skolēnu skaits samazināsies, varbūt kāds izvēlēsies tālmācības formu citā skolā. Skolēni, kuriem dzīvē ir mērķi, virzās uz to sasniegšanu. Arī vakara vidusskolā jaunieši bieži vien pamet mācības pēc 10. vai 11. klases, bet pēc laika atgriežas un pabeidz vidusskolu.”

 

Reorganizēt pārdomāti

Izglītības psiholoģe Rita Niedre, komentējot šo Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu, atklāj, ka vietās, kur reorganizāciju vēl tikai plāno, potenciāli varētu rasties dažas problēmas: “Psiholoģiska rakstura problēmas varētu rasties skolēniem, kuri dažādu iemeslu dēļ reiz pārtraukuši mācības dienas skolās, bet tagad reorganizācijas dēļ viņiem nāksies apmeklēt to pašu skolu, kurā jau ir bijusi neveiksmīga mācību pieredze.

Šajos gadījumos citi skolēnu var uzskatīt par neveiksminieku, un tas noteikti mazinātu šāda skolēna motivāciju.

Tāpat var gadīties, ka skolēnam jāmācās zemākā klasē salīdzinājumā ar bijušajiem klasesbiedriem, bet tā dēļ, ka jāmācās vienā iestādē, klasesbiedrus var nākties satikt diendienā. Arī tas rada risku vēlmei neatgriezties skolā.” Rita piemin arī vakarskolas audzēkņa Emīla problēmu – gados vecākiem skolēniem varētu rasties emocionāls diskomforts, ja gadījumā nāksies apmeklēt to pašu mācību iestādi, kurā mācās bērns.

Vēl viena problēma – vakarskolu programmu aizstāšana ar neklātienes vai tālmācības programmām samazina kontaktstundu skaitu skolēnam ar pedagogu, tāpat tiek mazināta skolēnu iespēja sadarboties mācību procesā. Un tomēr, ja vien skola tiešām iegulda lielu darbu, pievērš uzmanību niansēm un izstrādā konkrētu plānu, kā reogrganizēt skolas un integrēt “jaunpienācējus”, nopietnām problēmām, kā uzskata Rita, nevajadzētu būt:

Saistītie raksti

“Jau šobrīd Latvijā ir skolas, kas realizē dažādas mācību programmas, arī vakarskolas programmu, un tajās apkaimēs/novados nav atsevišķas mācību iestādes, kas realizē šādas programmas, tas ir, visas programmas tiek īstenotas vienā mācību iestādē.” Tāda ir, piemēram, Cēsu Pilsētas vidusskola, kurā šajos jautājumos viss norit gludi. Taču pašvaldība kopā ar skolām pie šī jautājuma strādāja veselus divus gadus, līdz reorganizācija varēja notikt veiksmīgi. Galvenais ir pārmaiņas nesasteigt, lai tās nebūtu pašmērķīgas, bet gādāt, lai skolas audzēkņi vēlētos turpināt mācības.

 

LA.lv
SK
Skaties.lv
Latvijā
Šovu vadītāja Baiba Sipeniece – Gavare atklāti pasaka, ko domā par tievēšanas līdzekļiem
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Siguldas pašvaldība lauž līgumu ar izglītības iestāžu ēdinātāju
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Daugavpilī policija konfiscē ievērojamu daudzumu nelegālās degvielas 1
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Pipara burgeri labdarībai. Roju Puķi piesaka “Latvijas lepnumam” 1
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Dienas Biznesam” par slēptu politisko reklāmu draud 100 000 eiro sods
16 minūtes
LA
LA.LV
Dabā
Kā jums šķiet, vai Latvijā vēl būs 20 grādi? Toms Bricis stāsta par astronomisko rudeni
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Pēkšņi kļuva par parādniekiem? Iedzīvotāji min ticamāko versiju
1 stunda
LE
LETA
Sports
Dzierkalam rezultatīva debija un uzvara
18 minūtes