
Pagājušā nedēļā soctīklā “X” pamanīju jurista Aivara Borovkova pārdomas par satiksmes organizēšanu galvaspilsētā dažādās nestandarta situācijās. Tēma ieinteresēja.
A.Borovkovs rakstīja: “Kādreiz ir nācies strādāt satiksmes drošības dienestā, kura uzdevums bija raudzīties, lai transporta kustība pilsētā ritētu raiti un bez kavēšanās. Gadījumos, kad notika kas neparedzēts – avārija utml., savstarpēji sadarbojoties, visiem dienestiem bija galvenais pienākums rūpēties, lai iedzīvotājiem, ceļu satiksmes dalībniekiem būtu pēc iespējas mazāk neērtību – nekavējoties tika organizētas ekipāžas, kuras regulēja satiksmi, dažādi avārijas dienesti sekoja, ka viss rit netraucēti.”
Viņš pamanījis kādu avāriju galvaspilsētā – Matīsa un Valmieras ielu krustojumā -, tur bijis acīmredzami, ka dienesti par šo tēmu nedomājot vispār, tāpēc veidojies neiedomājams sastrēgums.
Jurists asi izsakās par dienestiem: “Pašvaldības policija, kas tik naski tērē neiedomājamu resursu, lai pārņemtu ceļu policijas funkcijas plāksteru biznesā un nodrošinātu Rīgas satiksmes kontrolieru uzlidojumus, tur nez kāpēc nebija. Bet varēja – vienkārši Avotu-Bruņinieku krustojumā regulēt satiksmi, novirzot pa to Matīsa–Lienes-Valmieras ielu virzienā pa tukšo A joslu līdz pat Deglava tiltam.”
Tāpat A.Borovkovs uzsver, ka satiksmes organizācija ir patiešām smalka un sarežģīta lieta, kas ir kas daudz vairāk par kabinetā izstrēbtām kafijas krūzītēm un pāris vīstošu augu podiem uz ielas. Transporta infrastruktūra nodrošina dzīvību pilsētā.
Arī komentētāji lielākoties pievienojas ieraksta autora viedoklim. Inese norāda:
“Aivar, Tu piedāvā loğiku & plānošanu. Tas nekā nesaiet Excell tabulās, tāpēc – nebūs.”
Ieva norāda, ka daži ceļa posmi ir stratēģiski īpaši nozīmīgi: “Liepājas ielas dzelzceļa pārbrauktuve – arī ceļš uz Stradiņu slimnīcu. ĀRPRĀTS!!! Un pat netaisās ko risināt!”
Māris izklausās pavisam dusmīgs: “Jaunie krustojumu un ielu plānojumi skaidri liecina, ka projektētājus uz darbu ved automašīnās ar šoferi. Jo šoferis gan jau uzreiz saprastu, ka ieplānotie projekti realitātē ir muļķīgi. Un nākamajā reizē tos vairs nepieļautu. Bet, ja pats nebrauc, tad arī nejūt bardaku.”
Nelielas pārdomas par satiksmi neorganizēšanu galvaspilsētā @RigasDome.
Kādreiz ir nācies strādāt satiksmes drošības dienestā, kura uzdevums bija raudzīties, lai transporta kustība pilsētā ritētu raiti un bez kavēšanās. Gadījumos, kad notika kas neparedzēts – CSN, kāda avārija…— Aivars (@Borovkovs) August 31, 2025
Vispirms ar jautājumiem par satiksmes organizēšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma vērsos pie Rīgas domes, attiecīgi – arī pašvaldības policijas.
Saņēmu īsu atbildi: “Ceļu satiksmes organizācija šādos gadījumos ir Valsts policijas (VP) kompetencē, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) sniedz atbalsta funkciju. Gadījumos, ja RVPP darbinieki paši konstatē šādu notikumu uz ceļa, tie savu iespēju robežās organizē ceļu satiksmi, līdz notikuma vietā ierodas VP.”
Līdz ar to nolēmu sazināties arī ar VP, lai uzjautātu viņu viedokli un komentāru, kā pēc negadījuma tiek organizēta satiksme.
Lūk, policijas skaidrojums!
“Pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma primāri tiek veikti pasākumi, lai sniegtu palīdzību negadījumā cietušajiem, ja tādi ir, kā arī līdz pilnīgai brauktuves atbrīvošanai pēc nepieciešamības satiksmes organizācija tiek izmainīta (vai ierobežota) negadījuma vietā, vai arī var tikt novirzīta pa citu maršrutu. Satiksmes novirzīšanas maršruts ir atkarīgs no konkrētās vietas teritoriālā plānojuma.
Glābšanas darbus, t.sk., ceļu satiksmes negadījuma seku likvidēšanu veic VUGD, savukārt NMPD sniedz palīdzību cietušajiem, ja tādi ir. Ceļu satiksmes negadījuma dokumentāciju veic VP, un gadījumos, ja nepieciešams atbalsts satiksmes regulēšanā, var tikt pieaicināta pašvaldības policija.”
Secinājumi? Jā, A.Borovkovam, visticamāk, ir taisnība un tā vien izklausās, ka pavisam konkrētu algoritmu, kā operatīvi pārvirzīt satiksmi, patiešām nav. Daudz kas atkarīgs no speciālistiem, kas devušies uz notikuma vietu un spēj/vai nespēj atrast operatīvus risinājumus.