Liktenīga kļūda, ko pieļauj daudzi: tūkstošiem cilvēku mirst no infekcijām, kuras agrāk bija viegli ārstējamas 0
Pret antibiotikām rezistentu baktēriju izplatība kļūst par aizvien nopietnāku draudu sabiedrības veselībai, izraisot tūkstošiem nāves gadījumu visā pasaulē, tostarp Vācijā, raksta izdevums “Bild”.
Saskaņā ar Roberta Koha institūta un Vašingtonas Universitātes pētījuma datiem, tikai 2019. gadā vien aptuveni 45 700 cilvēku cilvēku miruši no infekcijām, ko izraisījuši pret ārstēšanu rezistentas baktērijas.
Pētnieki skaidro, ka aptuveni 9600 nāves gadījumu ir tieši saistīti ar antibiotiku rezistenci.
“Ja šie pacienti būtu inficējušies ar to pašu patogēnu, kam nepiemīt rezistence, viņi, visticamāk, būtu izdzīvojuši,” uzsver pētījuma autori.
Visbiežāk nāvējošas bija asinsrites infekcijas, elpceļu un vēdera dobuma iekaisumi.
Šī problēma nav raksturīga tikai Vācijai – arī pasaules mērogā situācija ir satraucoša.
Saskaņā ar Veselības stāvokļa novērtēšanas institūta datiem, 2021. gadā no infekcijām ar rezistentām baktērijām miruši aptuveni 1,14 miljoni cilvēku.
Kā galveno cēloni zinātnieki min pārmērīgu un nepareizu antibiotiku lietošanu.
Piemēram, cilvēki dažkārt lieto antibiotikas tad, kad tās pat nelīdz – pie parastas saaukstēšanās vai gripas, ko izraisa vīrusi, nevis baktērijas.
Citi pārtrauc dzert zāles, tiklīdz jūtas labāk, neizlieto visu ārsta nozīmēto kursu. Rezultātā baktērijas nepazūd, bet “iemācās” izdzīvot un kļūst izturīgas, bet
infekcijas kļūst daudz grūtāk ārstējamas, jo ierastās antibiotikas vairs nelīdz.
Eksperti ir pārliecināti: “Atslēga antibiotiku rezistences samazināšanai ir mērķtiecīga un pareiza antibiotiku lietošana”.
