Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Mākslīgais intelekts: palīgs, konkurents vai drauds?1


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Shutterstock

Autori: Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas maksājumu tehnoloģiju eksperts, Marlēne Sabīne Raiena, praktikante Latvijas Bankā no Vācijas Bundesbankas.

Mākslīgais intelekts (MI) daudziem vēl šķiet nākotnes tehnoloģija, tomēr jāatzīst, ka nākotne jau ir pienākusi un mums visapkārt ir daudz uz MI balstītu risinājumu, kas sniedz ieguvumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem.

Finanšu joma jau tradicionāli ir tā, kurā tiek izmēģinātas un iedzīvinātas daudzas jaunās tehnoloģijas, arī MI, – patlaban uz MI balstītus risinājumus strauji attīsta gan finanšu pakalpojumu sniedzēji, gan uzraugi un centrālās bankas, lai sekmētu finanšu pakalpojumu pilnveidošanu.

MI ir tehnoloģija, kas ļauj datoram domāt cilvēciskā veidā. MI nozīmē, ka mašīna (angliski – machine) var veikt uzdevumus un darbības, ko ierasts uzskatīt par cilvēka prātam raksturīgām, piemēram, informācijas apkopošana, problēmu risināšana un pieredzē balstīta mācīšanās.

MI varētu raksturot kā datoru, kas atrodas robota iekšienē un to vada. Piemēram, robots būtu pašbraucošs auto vai mehāniska roka, kas prot zīmēt ar zīmuli vai turēt sīkus priekšmetus, savukārt MI – algoritms, kas pieņem lēmumus, kā šī automašīna jāvada vai kas mehāniskajai rokai jāzīmē, turklāt vienlaikus MI nepārtraukti uzlabo savas iemaņas.

Mašīnmācīšanās

Pārsvarā tiek runāts par divām, bet var izdalīt pat trīs MI pamatkategorijas. Pirmā ir vājais MI jeb mašīnmācīšanās, kas specializējas vienā noteiktā jomā, piemēram, spēlē šahu, bet nemāk darīt neko citu.

Mašīnmācīšanās iekļauj algoritmus, kas programmē mašīnu mācīties no ārējā vidē iegūtajiem datiem, piemēram, šaha partijā ar katru pretinieka gājienu atlasīt tālākus spēles attīstības scenārijus, kuros mašīna uzvarētu.

Mašīnmācīšanās šobrīd ir visvairāk izpētītā MI kategorija, uz to balstītie risinājumi ir mums visapkārt.

Cilvēka prāta spējas un mākslīgais superintelekts

Otrā kategorija ir stiprais vai vispārīgais MI, kas ir tuvu cilvēka prāta spējām, jo var veikt jebkādus uzdevumus, ko spēj cilvēks, un ir pietiekoši gudrs, lai to varētu atzīt par universālu, nevis vienam nolūkam domātu. Zinātnieki atzīst, ka tieši šī līmeņa sasniegšana bija mērķis, sākot darbu pie MI.

Pēdējā kategorija šobrīd vēl ir fantastika – mākslīgais superintelekts jeb mašīna, kas pārsniedz jebkura cilvēka prāta intelektuālās spējas. To varētu panākt ar tādu mašīnu, kas pastāvīgi izstrādā sevis labāku versiju, apsteidzot cilvēci pat virzienos, kuros šobrīd tas liekas neiespējami, – konceptuālā domāšana, zinātniskā jaunrade, empātija un sociālās prasmes.

Mākslīgā intelekta izmantošana banku biznesā

MI būs arvien lielāka loma banku jomā, kurā šobrīd vērojamas būtiskas izmaiņas, ko stimulē gan tehnoloģiju straujā attīstība, gan klientu paradumu maiņa un vēlme pakalpojumus saņemt digitālajā vidē, nevis klātienē, gan arī jauni finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas ir elastīgāki, izmanto jaunas sistēmas un izaicina vecās bankas.

MI ir milzīgs potenciāls mainīt banku biznesa modeļus un attīstīt jaunās paaudzes bankas. Piemēram, MI var palīdzēt pāriet no banku biznesa tradicionālajiem ieņēmumiem, ko nodrošina ierastie finanšu pakalpojumi, toskait arī maksājumu pakalpojumi, uz datos balstītu produktu piedāvājumu privātpersonām un uzņēmumiem, kas ļautu efektīvāk apkalpot klientus un radīt jaunus ienākumu avotus.

Asistents

Var droši teikt, ka nākotnē MI būs būtiski lielāka nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Jau tagad MI palīdz piegādāt individuāli mērķētu reklāmu sociālā tīkla Facebook lietotājiem un filmu straumēšanas platformā Netflix piedāvā saturu atbilstoši mūsu potenciālajām interesēm.

MI arī veido ceļojumu maršrutus Google Maps, palīdz efektīvi kopt grīdas robotiem – putekļu sūcējiem un dzīvo teju katrā viedtālrunī asistentu Siri, Bixby, Cortana vai citos veidolos.

Rietumos strauji attīstās personīgo virtuālo palīgu izmantošana. Tirgū šobrīd dominē Amazon Echo un Alexa, tomēr kopumā piedāvājums ir diezgan plašs. Pašlaik šādi asistenti var sniegt noderīgu informāciju, piemēram, laika apstākļu prognozi un pasūtīt preces un pakalpojumus, piemēram, ēdiena piegādi.

Tos var izmantot arī viedo mājas ierīču kontrolei, sākot ar TV un audio sistēmām līdz pat apkures sistēmu regulēšanai. Nākotnē MI vadītie virtuālie palīgi paši spēs identificēt mūsu vajadzības un izpildīs tās bez norādījumiem.

Finanšu pakalpojumu sniedzēji un valsts pārvalde šobrīd aktīvi ievieš cita veida asistentus – tērzēšanas robotus jeb čatbotus, lai atvieglotu klienta ceļu, meklējot atbildes uz aktuāliem jautājumiem.

Šie virtuālie asistenti spēj sniegt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem mutiski vai rakstiski jebkurā diennakts laikā bez brīvdienām. Tomēr viedokļi par šo inovāciju dalās – vieni uzskata, ka šādi banka vai citu pakalpojumu sniedzējs ir labāk sasniedzams, citi domā, ka tas ir organizācijas mēģinājums ekonomēt cilvēkresursus, nedomājot par to, vai tērzēšanas roboti patiešām nodrošina labāku klientu pieredzi komunikācijā ar banku.

Vēl viena būtiska MI priekšrocība ir tā spēja viegli apstrādāt lielu datu apjomu. Atšķirībā no cilvēka, kura lēmumus būtiski ietekmē arī emocionāli un intuitīvi procesi, MI ir pilnībā pieredzē un datos balstīta tehnoloģija – jo lielāks datu apjoms un kvalitatīvāki dati, jo labākus rezultātus uzrādīs MI.

Mūsdienās, kad katru dienu tiek iegūts iepriekš nekad neredzēti liels datu apjoms – 2025. gadā vienā dienā izveidotās jaunās informācijas apjoms sasniegs 463 eksabaitus (10006 baiti) – spēja efektīvi apstrādāt un izmantot tik lielu daudzumu informācijas, t.sk. apvienojot to ar kontekstu, ir ļoti būtiska. Šajā datu un informācijas laikmetā MI veicina informētāku un līdz ar to kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu, turklāt – reālā laikā.

Tādējādi var secināt, ka tērzēšanas roboti daudz lielākus ieguvumus banku klientiem varētu sniegt tuvākajos gados, kad būs attīstījušies tik tālu, ka spēs izvērtēt gan klienta jautājumus un lūgumus par viņa izmantotajiem bankas produktiem, gan arī klienta datus un paradumus.

Tā rezultātā MI spēs piedāvāt klientam labākus personalizētus risinājumus un produktus. MI ļaus bankai pakalpojumus sniegt raiti un precīzi, neprasot papildu informāciju no klienta, bet izmantojot viņa uzvedības, paradumu un identitātes analīzi.

Rezultātā klientu pieredze būs labāka un klientu apmierinātība – augstāka. Turklāt, kad MI process izveidots, nepieciešamība cilvēkam iejaukties MI lēmumu pieņemšanas procesā kļūst minimāla.

Vienlaikus finanšu jomā MI šobrīd var būtiski veicināt tā saukto regulatīvo tehnoloģiju jeb RegTech attīstību, būtiski optimizējot ar regulatīvo atbilstību un uzraudzību saistītās izmaksas.

Sāncensis

Runājot par robotikas un MI tēmām, daudzi reaģē ar aizdomām un pat bailēm – vai robotikas tehnoloģiju masveida izmantošana apvienojumā ar MI būtiski mazinās nepieciešamību pēc cilvēku darba un, ja tā būs, kas notiks ar cilvēkiem?

Pētnieki prognozējuši, ka līdz 2030. gadam automatizācija var prasīt 800 miljonus darbavietu visā pasaulē. Citi uzskata, ka automatizācijas dēļ var tikt apdraudēta pat puse darbavietu ASV (Par to vairāk kolēģu rakstā Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu.)

Optimistiskāks ir Londonas Universitātes pētījums Augmented Human Enterprise, kurā tiek atzīts, ka organizācijas, kuras papildina automatizācijas tehnoloģijas, ir par vairāk nekā 33% cilvēkiem draudzīgas darba vietas, kurās darbinieki ir par 31% produktīvāki.

Saskaņā ar pētījumu galvenais iemesls, kāpēc automatizācija padara cilvēkus laimīgākus darbā, ir fakts, ka “tā atbrīvo viņus no atkārtotiem uzdevumiem, lai koncentrētos uz radošu un stratēģisku darbu, — tā ir darba daļa, ko viņi dara vislabprātāk”.

Kā raksta Londonas Universitātes Vadības pētījumu institūta inovāciju direktors Kriss Brauers (Chris Brauer): “Digitālo tehnoloģiju nākotnes autonomija sola evolucionāru lēcienu mūsu spējā augt kā cilvēciskām būtnēm.”

Termini MI un automatizācija bieži tiek lietoti kā savstarpēji aizvietojami. Tomēr automatizācijas pamatā var būt un var arī nebūt MI. Automatizācijai ir viens mērķis: ļaut mašīnām veikt atkārtotus, monotonus uzdevumus vai, kā daži cilvēki saka, “izņemt robotu no cilvēka”.

Tas ļauj cilvēkiem koncentrēties uz svarīgākiem, radošiem uzdevumiem, kam nepieciešams īpašs roku darbs vai personisks vērtējums. Rezultātā būs efektīvāka, rentablāka uzņēmējdarbība, kuras pamatā būs ražīgs darbaspēks.

Paklausīgs robots nekad neslimo un strādā bez brīvdienām, tāpēc daudzi uzņēmumi tik aktīvi virzās uz automatizāciju. Savukārt MI, kā jau minēts, domāts, lai atdarinātu cilvēku uzvedību un intelektu.

Drauds

Vislielākie aizspriedumi saistībā ar MI izriet no bailēm, ka MI, kas būtu pārāks par cilvēku, daudzas problēmas uz mūsu planētas varētu atrisināt, iznīcinot to cēloni, proti, cilvēku

Pastāv arī reālistiskāki draudi, ka turpmākajā MI attīstībā mašīnas varētu tikt programmētas, lai radītu kaut ko briesmīgu, piemēram, autonomu ieroci. Tomēr pagaidām lielāka uzmanība tiek pievērsta ar MI praktisko izmantošanu saistītiem riskiem, problēmām un trūkumiem – MI būtu jānodrošina cilvēkam ieguvumi, nevis kaitējums.

Kopumā šos riskus varētu raksturot kā juridiskas dabas, piemēram, tiesības tikt adekvāti novērtētam no tehnoloģiju puses, MI pārredzamība un pieņemto lēmumu izskaidrojamība.

MI ir daudz augstāka kapacitāte nekā cilvēkam, lai noteiktu slēptas un smalkas likumsakarības, kuras cilvēkam varētu būt grūti izprast. MI darba rezultāts ir tieši atkarīgs no izmantoto datu kvalitātes, tādējādi var rasties situācijas, ka MI nesamazina cilvēkam raksturīgo neobjektivitāti, bet, tieši otrādi, pastiprina.

Saistītie raksti

Piemēram, ja vēsturiski uzņēmumā uz izsludināto vakanci vairāk tika saņemti vīriešu pieteikumi, ar lielu varbūtību MI algoritmos veidosies diskriminējošs vērtējums attiecībā uz sievietēm. Pastāv risks, ka šāda diskriminācija attīstīsies pat gadījumos, ja algoritmā tiks ierakstīti nosacījumi diskriminācijas novēršanai.

Jau esošās banku izstrādes pierāda, ka uz MI balstīta sistēma var pieņemt efektīvus lēmumus. Tādējādi būtu tikai loģiski MI modeļiem šādu iespēju nodrošināt ar nosacījumu, ka veikta atbilstoša un pilnvērtīga testēšanas un izveidoti kontroles mehānismi. Galu galā, mēs nevaram mašīnu saukt pie atbildības par tās darbību, un, neskatoties uz būtiskiem tehnoloģijas sniegtiem ieguvumiem, mums ar to jārīkojas atbildīgi un gudri.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ekonomika
Izvairīšanās un nerunāšana nepasargā – apdrošināšana gan. “Swebank” pētījumā atklāj, vai esam parūpējušies par saviem tuviniekiem
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā rosina apstiprināt Māri Kāli
1 diena
Raivis Šveicars
Ekonomika
Lidojam vairāk, bet vai “Zaļais kurss” neapcirtīs spārnus?
1 diena

Lasītākie raksti

SM
Signe Mengote
Latvijā
Mobings skolas laikā traumējis, nevis norūdījis. Stāsti par sekām, ko izjūt joprojām 2
15 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
KARTE. Novados reģistrē elektrotīkla bojājumus
10 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Indulis Zālīte: Kam bija izdevīga “čekas maisu” publicēšana? 2
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Glābējiem ziņo par vēja nolauztiem kokiem un bojātiem jumtiem
14 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Štelmahers pirms Bulgārijas sastāvu nemaina
10 stundas