130 miljoni AS “Latvijas valsts meži” kontā – atrasti vai pārprasti? 0
apgalvoja, ka LVM esot “130miljoni eiro, ko jau šodien ir iespējams iemaksāt valsts budžetā, jo šī summa nav nepieciešama nedz LVM saimnieciskai darbībai, nedz attīstībai, nedz nākamo periodu nodokļu segumam…”. Šāds apgalvojums ir nepatiess – 130 miljoni eiro nav pieejami tūlītējai iemaksai valsts budžetā papildu dividenžu veidā, jo daļa no šiem naudas līdzekļiem ir peļņa no 2026. gada darbības rezultātiem un, saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, valstij piederošām kapitālsabiedrībām nav iespējams samaksāt dividendes valsts budžetā avansā. Tāpat daļa no šiem līdzekļiem ir jāatstāj nesadalītā peļņā, lai LVM nodrošinātu 2027. un 2028. gadā likumā par valsts budžetā paredzēto dividenžu apmēru, kurš jau noteikšanas brīdī bija augstāks nekā stratēģijā plānotā peļņa.
LVM valde uzsver: “Medijos paustā informācija, ka uzņēmumā it kā “atrasti” 130 miljoni eiro, neatbilst patiesībai. Atrast var tikai to, kas ir noslēpts vai pazudis, bet katru ceturksni detalizēta informācija par LVM naudas līdzekļiem un peļņu ikvienam ir publiski pieejama LVM ceturkšņa un gada pārskatos.”
Darbs ar VK turpinājās arī pēc revīzijas ziņojuma preses konferences un jau 29. maijā diskusijā starp VK un LVM tika panākta izpratne, ka minētie 130 miljoni eiro nav brīvie līdzekļi, kurus varētu uzreiz izmaksāt papildu dividenžu veidā valsts budžetā, jo LVM savu darbību veic, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu.
LVM ir gatava izmaksāt maksimāli iespējamo summu valsts budžetā – gan valsts aizsardzības stiprināšanai, gan valsts sociālajai attīstībai. Tomēr, lai tas būtu iespējams, ir nepieciešamas vairākas būtiskas izmaiņas likumdošanā.
Pirmkārt, nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, ko VK varētu iniciēt, kas ļautu valsts kapitālsabiedrībām maksāt daļu no dividendēm avansā – līdzīgi kā tas ir privātā sektorā. Jauns juridiskais regulējums turpmāk ļautu kapitālsabiedrībām, kas dividenžu veidā dod būtisku ieguldījumu valsts budžetā, šo devumu novirzīt ātrāk – nevis ilgāk kā gadu uzkrājot lielus finanšu līdzekļus, lai atbilstoši esošajam regulējumam simtiem miljonus eiro iemaksātu valsts budžetā 10 dienu laikā no akcionāra lēmuma par gada pārskatu apstiprināšanu un peļņas sadali.
Otrkārt, ir nepieciešamas likumdošanas izmaiņas, kas ļautu valsts kapitālsabiedrībām nesadalīto peļņu sadalīt kalendārā gada laikā, ne tikai 1 reizi gadā pie gada pārskata apstiprināšanas.
Treškārt, būtu vērtējams jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) piemērošanu dividenžu maksājumiem. Pašlaik uzņēmumam no saviem līdzekļiem papildu dividendēm ir jāsamaksā arī 25% UIN un tikai nākamajā kalendārajā gadā šis UIN tiek iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šī brīža situācijā, kad likums par valsts budžetu paredz dividenžu veidā novirzīt valstij 90% no peļņas, faktiski sanāk, ka uzņēmumam valstij ir jāsamaksā 112,5% no peļņas. Būtu jāizvērtē loģiskāka iespēja – noteikt valstij maksājamās dividendes kā bruto summu (līdzīgi kā tiek maksāta alga darbiniekiem), tad valsts kapitālsabiedrības dividenžu izmaksas brīdī uzreiz ieturētu UIN un pārskaitītu to valsts budžetā.
Ceturtkārt, no valsts un atbildīgo ministriju puses, strādājot pie 2027. gada budžeta likuma, nevajadzētu paredzēt tādu minimālo dividenžu apmēru, kas ir lielāks par valsts kapitālsabiedrību stratēģijās sagaidāmo peļņas apmēru. Šīs izmaiņas dotu iespēju LVM atbrīvot nesadalīto peļņu, kas šobrīd ir rezervēta, lai segtu šo starpību. Tāpat arī ir nepieciešams uzlabot likuma redakciju, jo šobrīd LVM, Finanšu ministrija, VK un Saeimas juridiskais birojs atšķirīgi interpretē, kā, LVM aprēķinot dividendes, ir jāpiemēro likumā par valsts budžetu noteiktais. VK ieskatā LVM ir pienākums maksāt tikai likumā noteikto minimālo dividenžu summu, kamēr LVM uzskata, ka šajā gadījumā jāpiemēro abi likuma panti un LVM ir pienākums ieskaitīt budžetā 90% no peļņas, kas ir par 30 miljoniem eiro vairāk nekā VK ieteiktais.
Piektkārt, LVM jau ir iniciējusi sarunas ar akcionāru, lai gaidu vēstulē precīzāk definētu gaidas attiecībā uz dividendēm, ņemot vērā to, ka VK atšķirīgi no LVM un LVM akcionāra interpretē paustās gaidas attiecībā uz dividenžu apmēru. Tas apliecina, ka VK secinājums, ka LVM stratēģijā paredz mazāku dividenžu apmēru nekā akcionāra gaidu vēstulē paredzēts, ir balstīts uz atšķirīgu gaidu vēstules interpretāciju.
Sestkārt, lai arī turpmāk LVM varētu dot ievērojamu devumu valsts budžetā un visas sabiedrības labklājībai, aicinām MK izskatīt un apstiprināt izmaiņas Ministru kabineta 21.06.2016. noteikumos Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” un Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Šīs izmaiņas būtiski samazinātu birokrātisko slogu, atļaujot efektīvi izmantot digitālos risinājumus un tādejādi izskaužot nevajadzīgas darbības mežā. Tas ļautu LVM samazināt izmaksas un attiecīgi palielināt peļņu, no kuras valstij maksāt papildu dividendes.
Noslēdzot, LVM aicina jauno MK pēc iespējas ātrāk izskatīt un pieņemt lēmumu par LVM iesniegto investīciju darījumu, kurš šobrīd jau vairāk nekā mēnesi nav ticis izskatīts. Tas ļautu palielināt Latvijas valstij piederošās meža platības un dotu papildu peļņu ilgtermiņā.
Attiecībā uz papildu dividendēm valsts budžetā, šī gada 19. jūnijā LVM ir sasaukta akcionāra sapulce, kuras darba kārtībā ir jautājums par nesadalītās peļņas sadali un papildu dividenžu novirzīšanu valsts budžetā tādā apmērā, kā to šobrīd ļauj spēkā esošā likumdošana.
LVM ir pateicīga VK par sadarbību un ir atvērta konstruktīviem, uz datiem balstītiem ieteikumiem. LVM tic, ka, nesteidzoties ar skaļiem paziņojumiem, Valsts kontroles revīziju rezultātā valstī var panākt svarīgas izmaiņas likumdošanā, kas dod ilglaicīgu pozitīvu ietekmi visai tautsaimniecībai. LVM ik gadu notiek vismaz 20 dažādi auditi, uzņēmums ir pateicīgs auditoriem par ieteikumiem un iespēju pamanīt uzlabojamās jomas, kas ļaus vienu no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem padarīt vēl izcilāku.
