“16% apsvēruši pašnāvību…” Katrs otrais medicīnas darbinieks Latvijā ir uz izdegšanas robežas 18
Aptuveni 50% Latvijas ārstu un medmāsu izjūt trauksmes vai depresijas pazīmes, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumā “Medmāsu un ārstu garīgā veselība” publicētie dati.
Saskaņā ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) datiem, 16% medicīnas darbinieku Latvijā atzina, ka viņiem ir pasīvas domas par pašnāvību vai paškaitējumu, bet 88% atzina, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši vardarbību savā darba vietā.
Latvijas rādītāji ir ievērojami sliktāki nekā vidēji Eiropā. Medicīnas speciālisti norāda, ka valsts veselības aprūpes sistēma galvenokārt balstās uz personāla profesionalitāti un personīgo noturību, nevis uz ilgtspējīgu institucionālo atbalstu.
Augstākie depresijas rādītāji medicīnas darbinieku vidū ir reģistrēti Latvijā un Polijā, gandrīz pusei aptaujas respondentu tuvojoties smagas depresijas slieksnim. Savukārt Dānijā un Islandē šis rādītājs ir aptuveni 15%.
Trauksmes traucējumi pārsniedz slieksni gandrīz divām trešdaļām Latvijas ārstu un medmāsu – desmit reizes biežāk nekā Dānijā vai Nīderlandē.
Alkohola atkarība medicīnas darbinieku vidū visbiežāk tiek konstatēta Francijā, kam seko Latvija, Lietuva, Bulgārija un Igaunija.
Galvenie garīgās veselības pasliktināšanās cēloņi ir pārslodze, personāla trūkums, zemas algas un nelabvēlīgi darba apstākļi. Daudzi Latvijas medicīnas darbinieki ir spiesti ieņemt vairākus amatus, kas noved pie izdegšanas. 7,3% Latvijas ārstu un 8% medmāsu apsver iespēju pamest profesiju. Savukārt 8,2% ārstu un 10,2% medmāsu pēdējā gada laikā ir bijuši slimības atvaļinājumā garīgās veselības problēmu dēļ.
Jauno ārstu asociācija nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai, aicinot pārskatīt valsts politiku medicīnas personāla labklājības jomā, integrēt psihoemocionālās veselības jautājumus darba un personāla politikā, kā arī izveidot valsts mēroga sistēmu medicīnas darbinieku garīgās veselības uzraudzībai.
LJĀA arī ierosina sniegt konfidenciālu psiholoģisko palīdzību visos Latvijas reģionos un risināt zemā atalgojuma un pārmērīgas darba slodzes problēmu kā vienu no galvenajiem psihoemocionālo traucējumu cēloņiem.
Aptauja tika veikta no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim 29 valstīs. Tika saņemtas vairāk nekā 122 000 atbildes, no kurām gandrīz 90 000 tika uzskatītas par derīgām, tostarp ievērojams skaits respondentu no Latvijas.
