Pirms 190 gadiem Rīgā darbu sāka viens no pirmajiem un ilgmūžīgākajiem finanšu uzņēmumiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 190 gadiem Rīgā darbu sāka viens no Latvijas teritorijas pirmajiem un ilgmūžīgākajiem finanšu uzņēmumiem, kura mērķis bija sabiedrības apkalpošana – “Rīgas krājkase, pilsētas garantēta” jeb oriģinālajā vācu nosaukumā “Spar-Kasse in Riga, von 1832. Garantiert von der Gemeinde”.
Krājkase bija izveidota pēc Lielās ģildes ierosinājuma, aktīvi līdzdarbojoties Rīgas rātei, kas piedalījās gan statūtu rakstīšanā, gan arī kā pilsētnieku noguldījumu garants. Par pirmo iestādes priekšsēdētāju kļuva rātskungs Bernhards Grims, bet kantoris sākotnēji atradās Rīgas rātsnamā, pilsētas Kasu pārvaldes kolēģijas telpās.
Laiku mērot pēc vecā stila, darbības uzsākšanas brīdis bija 1. jūnijs. Rīgas krājkase nebija gluži pirmā krājiestāde, jo epizodiskus mēģinājumus radīt ko tādu varēja vērot arī agrāk kopš 19. gadsimta sākuma. Tā bija sekošana tā laika Rietumeiropas tendencēm, kad uzskatīja, ka krājkases stimulē iedzīvotāju uzņēmību, veicina labklājību, izglītību un kultūras līmeni vispār, jo, noguldot naudu, rodas mazāks kārdinājums to nesaprātīgi iztērēt.
Ar tādu domu Rīgas ģenerālgubernators Filips Pauluči jau 1824. gadā bija uzklausījis “Rīgas literāri praktiskās pilsoņu biedrības” lūgumu ļaut dibināt “krājkasi priekš apkalpotājiem un citiem trūcīgiem pilsētas iedzīvotājiem”. Krājkasi nodibināja, tomēr dažādu iemeslu dēļ tai nav bijis ilgs mūžs.
Rīgas pilsētas krājkase turpretī kļuva populāra uzreiz – pirmajā dienā tajā jau esot noguldīti 2022 sudraba rubļi, un, par spīti kariem un jukām, turpināja pastāvēt vairāk nekā 100 gadu, arī pirmskara Latvijā, kad finanšu iestādes birojs mājoja Smilšu ielā 9, ēkā, kura mūsdienās vairs nav ieraugāma. Jāpiezīmē, ka 30. gados Rīgas pilsētas krājkasē ierēdņa darbu veica arī dzejnieks Aleksandrs Čaks.
