1918. gada 21. novembrī. Igaunija pieņem valsts karogu 0
Pirms 100 gadiem Igaunijas pagaidu valdība oficiāli noteica, ka Igaunijas valsts karogs ir tāds, kādu to redzam arī mūsdienās, – zila, melna un balta svītra vienādās proporcijās. Šis trikolors bija izveidots un faktiski kļuva par igauņu nacionālo simbolu vēl 19. gadsimta beigās, kad to sāka izmantot Tērbatas universitātes igauņu studenti.
Pirmo reizi tas pieminēts 1881. gadā, bet 1884. gada 4. jūnijā igauņu studentu biedrības locekļi sapulcējās Otepē, lai karogu pasludinātu par savējo. Standarta autors bija igauņu tēlotājmākslas pamatlicējs, Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas absolvents Johans Kēlers.
Krāsu simboliskā nozīme tiek traktēta dažādi.
Sākumā, pēc autora ieceres, zilā nozīmēja cerības uz labāku nākotni, melnā – tumšo pagātni, bet baltā – brīvību. Mūsdienās gan pieņemts uzskatīt, ka zilā karoga svītra apzīmē Igaunijas debesu atspīdumu ezeros un jūrā, kā arī lojalitāti nacionālistu idejām. Melnā ir Igaunijas zeme, kas baro igauņu ļaudis, bet baltā – cilvēku tieksme pēc prieka, gaismas un nodomu tīrības.
Zilimelnbaltais kādu brīdi kalpoja tikai kā igauņu studentu karogs pasākumos, taču to drīz vien par savu atzina arī nacionāli noskaņotā igauņu sabiedrības daļa. Tiesa, karoga izmantošanas iespējas publiski vēl bija ierobežotas, jo pret to ar neiecietību izturējās kā krievu, tā vācbaltu aprindas.
Krietni biežāk igauņu simbols sāka plīvot 1905. gada revolūcijas notikumos un 1917. gada Februāra revolūcijas dienās.
