Diena padomju okupētajā Latvijā, kad lats tika izsludināts par anulētu. Mūža ietaupījumus zaudēja daudzi 44
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1941. gada 25. martā. Naudas reforma padomju gaumē
Pirms 80 gadiem padomju okupētās Latvijas preses hronikā starp citām ziņām parādījās arī šāda: “Ar Latvijas PSR TKP un Latvijas K(b)P CK lēmumu ar 1941. gada 25. martu lats izsludināts par anulētu, un viņa pieņemšana visos maksājumu veidos izbeidzas.”
Lats, kas kopš 1940. gada 25. novembra pēc kursa 1:1 apritē bija paralēli padomju rublim, ar vienu rāvienu tika pasludināts par nederīgu.
Tagad veikalos pieņēma tikai rubļus. Iedzīvotāji pirms tam netika brīdināti.
Iespējams, lai izvairītos no papildu ažiotāžas veikalos, kur jau kopš 1940. gada vasaras tāpat bija parādījušās “buržuāziskajā iekārtā” nemanītās, bet padomju iekārtai raksturīgās pazīmes – preču deficīts un rindas.
Padomju vara nebēdāja, ka apritē vēl atradās ap 16 miljoni latu banknotēs. Tās kļuva par papīra lapiņām, jo nekāda nederīgās naudas apmaiņa bankās vai citur nebija paredzēta.
Vēl brutālāk notika iedzīvotāju banku un krājkasu noguldījumu apcirpšana līdz 1000 rubļiem, ko īstenoja tajā pašā dienā, pat simboliski neizziņojot to presē.
Visi noguldījumi, kas bija lielāki par minēto summu, automātiski pārgāja valsts rokās.
Vēlāk, jau pēc kara, režīma runasvīri skaidroja, ka tas esot ticis darīts, lai atņemtu buržuāzijai “ekspluatācijas līdzekļus”, tas ir, kapitālu, taču realitātē mūža ietaupījumus un radu atstāto mantojumu zaudēja daudzi vienkāršie pilsoņi.
Visas viņu sūdzības un lūgumi iestādēm palika bez rezultātiem.
