Ramzans Kadirovs
Ramzans Kadirovs
Foto. REUTERS/Chingis Kondarov/File Photo

23. februāris – čečenu un ingušu tautu genocīda diena, bet Kadirovs sarīko Ukrainā bojāgājušo kadiroviešu “Goda galdus” 25

Līdz 23. februārim Čečenijas skolās notika akcija “Goda galdi” Krievijas valsts svētku “Tēvzemes aizstāvju diena” sakarā. Šis datums sakrīt ar čečenu un ingušu tautu vēsturē traģisko notikumu – 1944. gada staļiniskās deportācijas gadadienu.

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Lasīt citas ziņas

1944. gada 23. februārī PSRS pēc Josifa Staļina pavēles vainahu tautas – čečeni un inguši – tika izsūtītas no Ziemeļkaukāza un Kazahijas uz Vidusāziju par valsts nodevību. Operācijas laikā tika pārvietots vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Pēc dažādām ziņām, aizgāja bojā ap 150 000 cilvēku.

Nespēdami izpildīt pavēli,- deportēt no grūti piejamiem kalnu apvidiem visu tautu savlaicīgi, krievu karavīri nereti civiliedzīvotājus vienkārši nogalināja turpat uz vietas. Absolūtais vairums deportēto bija sievietes, sirmgalvji un bērni, jo čečenu un ingušu vīriešus krievi paspēja iesaukt PSRS armijā 2. Pasaules kara sākumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pazīstamākais (dokumentēts) šāda veida noziegums notika Haibahas ciemā,- tur visi ciema iedzīvotāji (vairāk kā 600) tika sadzīti šķūnī, un šķūnis aizdedzināts. Tos kuri centās izbēgt, nošāva. Haibahas noziegums tika atklāts tikai “Perestroikas” laikā, vēsturniekiem pētot kāda čečena, 2. Pasaules kara Padomju Savienības varoņa, biogrāfiju, kurš bija dzimis šajā ciemā. Tā vēsta portāls timenot.info.lv

Šo traģēdiju 2004. gadā Eiropas Parlaments atzina par genocīdu. Ilgākus gadus šī bija piemiņas diena, taču līdz ar Kadirova stāšanos amatā jebkādi piemiņas pasākumi tika aizliegti.

Kadirovs gan baidījies oficiāli atcelt sēru dienu, taču visiem pārvalžu vadītājiem, amatpersonām un tiesībsargājošajām iestādēm bija aizliegts noturēt sēru dienas pasākumus un tā vietā ieviesa brīvdienu – “Krievijas aizstāvju dienu”.

Kadirovs šogad skolās uzsāka akciju “Goda galdi.” Akcijas ietvaros izstādītas fotogrāfijas un aprakstītas šo republiku iedzīvotāju biogrāfijas, kuri piedalījušies karā pret Ukrainu vai tika tur nogalināti. Tas ir, skolās uz galdiem atrodas informācija par krievu karavīriem un kadiroviešiem, kuri cīnās par Krieviju Ukrainā. Visā akcijas laikā Čečenijas skolās izlikti šādi 186 piemiņas stendi. Starp tiem ir arī “galdi” ar Otrā pasaules kara dalībnieku biogrāfijām.

Tajā pašā laikā nav ziņots par republikā plānotiem piemiņas pasākumiem, kas veltīti staļinisko represiju upuru piemiņai.

Čečenijas republikas amatpersonas tikai pēdējos gados ir sākušas runāt par šo traģisko datumu. Šādi ziņojumi parādījās arī šogad, bet jau dažas stundas pēc to publicēšanas ierēdņi kupli sumināja Krievijas iecelto republikas vadītāju Ramzanu Kadirovu “Tēvzemes aizstāvja dienā”.

2012. gadā Kadirovs pārcēla piemiņas uz 10. maiju, kad notika viņa tēva bēres. Šis solis noveda pie neoficiāla aizlieguma republikā rīkot deportētajiem veltītus sēru pasākumus.

Situācija mainījās tikai 2020. gada 23. februārī, kad Kadirovs šaurā amatpersonu lokā sarīkoja demostratīvu mītiņu pie deportācijas upuru piemiņas memoriāla. Tomēr citi sēru datumam veltīti masu pasākumi šajā dienā republikā netiek organizēti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.