Foto – LETA

Jautājums. Kā labāk barot aitas, lai tās vieglāk atnestos? Aina Madonas novadā.

Lasītākie

Kremlis cenšas īstenot operāciju “glābt ierindnieku Putinu”: eksperts par to, ka šoreiz diktators meistarībā pārspējis pats sevi 5

Kokteilis

Īsi pirms Eirovīzijas pusfināla viss mainās! Bukmeikeri sniedz pretējas prognozes par “Tautumeitu” izredzēm 14

“Redzam, ka Krievija ir nopietni noskaņota!” Lietuvieši pēc incidenta Baltijas jūrā pieprasa NATO reakciju. Kāpēc latvieši klusē?

Lasīt citas ziņas

Atbild Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta profesore Daina Kairiša.

Pirms atnešanās aitām jābūt labākā stāvoklī nekā lecināšanas laikā, tomēr dzīvnieki nedrīkst būt pārbarojušies. Ņemot vērā piecu ballu sistēmā, aitām vērtējums nevar būt 4,5–5, – uzsver Noteikti jānodrošina pietiekami daudz zāles lopbarības, skābsiena un siena. Aptuveni desmit dienas pirms atnešanās dzīvnieki jāsāk pieradināt pie spēkbarības, jo tā būs vajadzīga piena ražošanai.

“Mēs izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos.” Zelenskis izgaismo aizkulises Stambulā

“Labāk būtu, ja tā nekad nebūtu pastāvējusi.” Mūžībā devies pirmās ūdeņraža bumbas autors Ričards Garvins

Kāpēc Latvija kļūst par investīciju magnētu Baltijā? Ārvalstu investīciju projekti pieauguši par 50%

Lielākā problēma ir tā, ka daudzas saimniecības, kurās aitām izēdina zāles lopbarību, nemaz necenšas izanalizēt kalcija un fosfora attiecību tajā. Taču tas ir svarīgi, jo nepareiza minerālvielu attiecība rada dzemdes noslīdējumus.

Neveicot lopbarības analīzes, saimnieki bieži tikai teorētiski aprēķina barības devā esošo mikroelementu un makroelementu daudzumu un dzīvniekiem papildus dod laizāmo minerālvielu bloku. Taču dzīvniekiem ar to nepietiek, jo aita dienas laikā var uzlaizīt tikai aptuveni 10 gramu minerālvielu. Tāpēc aitkopjiem jau laikus jāapsver, ar ko ēdināt aitas lecināšanas laikā, kā arī pirms atnešanās.

Zāles lopbarības kvalitāte lielā mērā atkarīga no tā, kādā veģetācijas stadijā saimnieks pļāvis zāli. Ja zāle ir gara, pāraugusi, šogad lietavu dēļ vēlu pļauta, tajā ir maz proteīna, bet daudz kokšķiedras un dzīvnieki nevarēs patērēt šādu barību. Svarīgs ir arī zāles botāniskais sastāvs. Ja pamatā ir tikai stiebrzāles, trūkst proteīna.

Saimniecības, kas strādā pēc bioloģiskās saimniekošanas principiem, spēkbarībai izmanto pašražotos graudus – miežus, kviešus, auzas, tritikāli. Lai nodrošinātu nepieciešamo proteīnu, papildus audzē arī zirņus un pupas. Taču pupām ir diezgan biezi apvalki, kas nodrošina lielu cietes un kokšķiedras daudzumu, tāpēc spēkbarības maisījumam pievieno 10–20% šo pākšaugu.
Pārējās saimniecības parasti pērk jau speciāli sagatavotus kombinētās spēkbarības maisījumus, ko ražo “LRS Mūsa” vai “Dobeles dzirnavnieks”.