Aivars pārvērties par nedrošu kravu un nevajadzīgu balastu… Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Toreiz februārī tiesājamā Aivara Lemberga un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu trio viedokļi dalījās. Ar neskaitāmiem apsūdzības rakstiem pārkrautais bijušais Ventspils pilsētas galva taisīja lielas acis, itin kā tiktu notiesāts par spiegošanu citplanētiešu labā vai spriedums attiektos uz Aivaru Parku, bet jūsu godības sarkanajos talāros tomēr bija citās domās, uzskatot, ka smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga vaina pierādīta, un viņa, gluma kā Puzes ezera vēdzele, attaisnošanās ir vien makšķernieka stāsti.
Tiesas nolēmums skanēja – pieci gadi aiz restēm, notiesāto apcietināt tiesas zālē.
Tā, būdams vēl nevainīgāks par Ifas pils gūstekni Edmonu Dantesu, nokļuvis politiskajam konkurentam nekrietnajam Bordānam ņam-ņam maltītē, nelaimīgais ventiņš atkal dabūja iepazīties ar cietuma sūro ikdienu un neērtībām. Ārā, brīvībā Aivaram bij jāatstāj ikdienā nepieciešamie garderobes piederumi.
Skapī palika karājamies sinepju krāsas izejamās žaketītes, kumodē – dziļi noglabātie, uz auguma pašūtie šikie pletkrekli. Vienvietīgas kameras noslēgtībā piemērotāks ir triko treniņtērps. Apcietinājumā nācās iztikt bez privātās sporta zāles un kvalificēta mediķa pakalpojumiem, nebija pieejama ārstnieciskā masāža un pretkrunku krēms.
Ķermeņa trenētību nevarēja uzturēt citādi kā uz vingrošanas tepiķīša. Svaigs gaiss plaušām – stundu dienā gausā čāpošanā pa slēgta tipa 6×6 m laukumiņu. Pusdienojot nepasniedza ventspilnieka iemīļotākos produktus. “Hotel Centrale” ēdienkartē neatrast ne stori krējuma mērcē, ne lašmaizīti, ne etiķī ietaisītu siļķi, ne grilētas mežacūkas ribiņas. (Pat dārza mangali ar malkas grozu kamerā neatļāva!)
Nebrīvībā esot, mūsu vecajam paziņam garām pagāja pašvaldību vēlēšanas, “Lidl” veikalu tīkla atvēršana valsts teritorijā, stinšu copes sezonas noslēgums uz Ventas ledus un citi dzīves jaukumi.
Taču ārpasaule ielauzās tumšajā, drūmajā kamerā pa actiņu – Aivaru aplipināja ar koronavīrusu. Agrāk sportiskais, temperamentīgais vīrs grūti pacieta ieslodzījumu – piezagās iesīkstējušās vainas, cietuma pārvalde liedza valkāt sprandas atbalsta šinu un korseti muguras muskulatūras atslogošanai. (Mocībām pakļāva ne bez ienaidnieka tieslietu ministra ziņas!)
Lemberga brukas epopeja piekritējus saviļņoja, līdzjutējas aizkustināja līdz asarām, bet pretiniekus – smīdināja. Uzzinot baismos stāstus par sabeigto veselību, drosmīgākie bijušā mēra atbalstītāji dzīvoja karstā gatavībā organizēt simtiem bēgšanas mēģinājumu, bez diņģēšanās par summām uzpirkt sargkareivjus, iesūtīt aiz restēm pievīlētas kameras atslēgas.
Beidzot advokātu čigāniskas neatlaidības pūliņi vainagojās panākumiem, tiesa apžēlojās.
No aizrestojuma reiz jauneklīgā cilvēka vietā iznāca nevarīgs vecis, izskatā gan strēķi jaunāks par 666 gadus veco Metuzālu, taču ar pačibējušu oligarha slavu, ar atdzisušu leģendu par Lembergu kā kreiceni politiskās zolītes izspēlē.
Tā kā nelīdzēja ne tautas medicīna, ne izveicīgo Ventspils slimnīcas eskulapu personāls, veselības uzlabošanu lūdza Minhenes chirurgiem. Sažuvis, izgruzdējis, bet kļuvis daudz cilvēciskāks – esot no soda izciešanas vietas atgriezies Ventspils napoleons, naudīgais multimiljonārs, ziņo ciemiņi, paviesojušies Puzes meža guļbūvē.
Pašlaik ZZS apvienībai ir jēga atbrīvoties no reiz bijušās ietekmīgākās figūras un atslēgas cilvēka Latvijas politikā – hūtes vīra. Par to savulaik neaizplīvurotā tonī, noturoties indīguma robežās, runāja Ventspils azotē izaudzētā “čūska” Dana Reizniece-Ozola, taču guva pavisam nelielu palīdzību.
Tagad savas balsis pievieno ekspremjers Māris Kučinskis un citi, kuri saprot, ka Lembergs guļ kā pelēks laukakmens, kā slogs apvienības ceļā pēc vēlētāju balsīm un uz koalīciju.
Aivars pārvērties par nedrošu kravu un nevajadzīgu balastu.
Taču ZZS laiva pārāk sasvērusies “Lemberga jautājumā”. To būs grūti atdabūt līdzsvarā, un pagaidām tikai takts, diplomātija un bailes par vēlēšanu izredzēm liedz publiski paziņot nepatīkamos jaunumus par galīgu šķelšanos partneru starpā. Lielākais Lemberga balsts ir “zemnieki”.
“Šefa” audzēkņi nevēlas norobežoties – iespējams, cieņā pret daudzkārtējo ZZS premjera kandidātu vai esot mūžīgu pateicību parādā par kapitāla finansējumu, vai bailēs par gaidāmo āķīgo pretsitienu.
Nesaukšu Aivaru Lembergu par politiski bankrotējušu, un lai viņš, 70 gadus vecs, sēž mājās, audzina mantinieku.
Bet Lemberga laiks mūsu politikā ir pagājis, tas būtu jāapjēdz pat kolhoznieku estētikā audzinātiem politiķiem.
Katrā ziņā ar bijušo Ventspils mēru nevar būt pa ceļam Latvijas nākotnes gājējiem.
