Andris Vanags: Ir sajūta, ka labi iecerēta un pamatota biznesa ideja tiek pārvērsta politiskā farsā 12
Autors: Andris Vanags, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs
Marta noslēgumā Tukuma novada dome pieņēma lēmumu noraidīt ieceri būvēt Pienavas vēja parku, tā noraidot arī vismaz 100 miljonu eiro investīcijas, darba vietas vēja parka būvniekiem un ilgtspējīgāku valsts enerģijas politiku.
Ir sajūta, ka labi iecerēta un pamatota biznesa ideja tiek pārvērsta politiskā farsā, neskatoties uz atbalstu no atbildīgajām instancēm un kopējo sabiedrības atbalstu vēja enerģijai kā vērtīgam atjaunojamam resursam.
Pašvaldība, noraidot Pienavas vēja parka būvniecību, ieņēmusi savu pozīciju ar neskaidru argumentāciju, kamēr otrā pusē ir investors ar garantētām investīcijām, skaidru, caurspīdīgu vīziju, ekspertu slēdzieniem un Vides pārraudzības valsts biroja akceptētu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Arī uzņēmēju organizācijas LIAA un LTRK ceļ trauksmes zvanus, ka šādi zaudējam simtiem miljonu investīcijas.
Jāuzsver, ka šis nav pirmais šāds gadījums, kad vairākus vērienīgus investīciju projektus nav izdevies īstenot, jo ieceres apturējusi pašvaldība un iedzīvotāji bez objektīvas argumentācijas.
Jāraugās plašākā kontekstā – vēja parka noraidīšana ir neizdevīga sabiedrībai, jo tas ļautu ne tikai palielināt naudas daudzumu valsts budžetā un samazināt elektrības izmaksas, bet arī radītu darba vietas – līdz pat 25% (25–37 milj. EUR) no kopējām projekta izmaksām veido būvniecības darbi, kuros būs nepieciešams piesaistīt vietējos būvuzņēmējus.
Pieņemtais lēmums neatļaut Pienavas vēja parka būvniecību rāda, ka neizpratne arvien ir pašvaldību pusē, kas labāk izvēlas nevis izsvērt un skaidrot iedzīvotājiem visus, tai skaitā ilgtermiņa, ieguvumus plašākai sabiedrībai, bet pieņemt lēmumu, kas izklausās labāk šobrīd atsevišķai iedzīvotāju daļai.
Vēja parka izbūve prasa lielus materiālus ieguldījumus, tāpēc nereti ir nepieciešamas investīcijas reģionālā līmenī, ko ne vienmēr iespējams vienkārši nodrošināt.
Latvijai ir liels potenciāls nākotnē kļūt par vēja enerģijas lielvalsti, nodrošinot šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam.
Vēja enerģijas izmantošanas gadījumā 78,5% iedzīvotāju uzskata, ka šis ražošanas veids rada ļoti mazu vai drīzāk mazu kaitējumu dabai, liecina pērn veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Vēja enerģija ir un būs viens no lētākajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas veidiem, to būvniecība notiks, un vienā brīdī noteikti nonāksim līdz tam, ka vēja ģeneratori Latvijas ainavā neradīs pārsteigumu.
Te ir tiem labi piemērots klimats – Skandināvijas valstis to jau ir aptvērušas un izmanto vēja enerģijas iespējas, arī mūsu kaimiņvalstīs dominē vēja enerģijas attīstība.
Būtiski mainoties elektroenerģijas ģenerācijas veidiem, Baltijas tirgū ir vajadzīga papildu elektroenerģijas jauda, lai stabilizētu energosistēmas drošību un veicinātu enerģētisko neatkarību.
Īpaši svarīgi vides ilgtspējas mērķu sasniegšanai ir radītās enerģijas “zaļums” un atjaunošana – vējš ir neizsmeļams bezmaksas resurss, savukārt enerģijas ražošanā nerodas siltumnīcefekta gāzu un citu kaitīgo vielu izmeši.
Vēja elektroenerģijas CO2 pēdas nospiedums tiek kompensēts jau pirmajos sešos vēja ģeneratora ekspluatācijas mēnešos, pēc tam nodrošinot tīras enerģijas ražošanu vairākus gadu desmitus.
Papildus tam, ka vēja enerģija ir videi un cilvēkam nekaitīga, tās tehnoloģiskā attīstība pēdējo 15 gadu laikā nodrošina šobrīd vislētāko atjaunojamo enerģiju Latvijas apstākļos, tieši tādēļ šīs nozares attīstībai vajadzētu būt svarīgai katram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam, lai sasniegtu Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam mērķus un īstenotu Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.
