Profesors par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu: Ja Igaunija un Lietuva var, tad kādēļ mēs nevaram? Tas izskatās gļēvi 0

Pievieno LA.LV

Nacionālie bruņotie spēki ilgu laiku tika “turēti badā” – 2014. gadā zem viena procenta no IKP tērējām šim mērķim. Tā laika ģenerālis Raimonds Graube teica, ka tolaik bruņotie spēki bija it kā pilnīgi no jauna jāveido. Ir bijuši bēdīgi laiki, bet tagad, jāatzīst, ir milzīgs progress bijis, tā uzskata Māris Andžāns, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.

Dzer un tievē? Nosauktas 9 tējas, kas palīdzēs atbrīvoties no liekā svara
Kokteilis
Cilvēkus aizrāvis ātrs IQ tests: tas liks izkustināt smadzenes, lai pārbaudītu tavu erudīciju
Lietuviešu uzņēmējs piedāvā vēl nedzirdētu risinājumu “airBaltic” glābšanai: “”airBaltic” mums nav vienkārši uzņēmums”
Lasīt citas ziņas

“Karavīru skaits būtiski audzis, tagad to skaits ir divreiz lielāks nekā pirms 10 gadiem. Beidzot mums ir pašgājējhaubices, daži jauni helikopteri, nedaudz skandalozās kājnieku kaujas mašīnas, kuras pakāpeniski tiek nodotas Ukrainai, tāpat vēl daudz cita bruņojuma veidu, kuru iepriekš vienkārši nebija, ar ko aizsargāties pārvietošanās laikā,” tā TV24 raidījumā “Globuss” situāciju vērtē Andžāns.

Valsts aizsardzības dienests arī beidzot ir atjaunots: “Tiesa gan tagad gadā obligātajā dienestā mums sagatavo 1000 karavīru, lai gan Igaunijā ik gadu ap 4000. Igaunijā piecos gados jau būs apmācīti 20 000 cilvēku. To pasakot, ir bēdīgi, protams,” norāda profesors, tomēr atzīst, ka ir jāturpina iesāktie darbi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl viens bēdīgs aspekts, raugoties uz Latviju, Andžāna prāt, ir karavīru sūtīšana uz Ukrainu: “Latvija no Baltijas valstīm ir vispiesardzīgākā un mīkstākā pozīcijā. Lietuvieši un igauņi ir daudz skaidrāk pateikuši, ka lēmums ir pieņemts un varētu sūtīt apmēram rotas lieluma (150 cilvēku) vienību.”

“Latvijā tad prezidents, tad ministrs kaut ko stāsta, ka jālemj Saeimai, ka Nacionālajai drošības padomei,” Andžāns ir skarbs un saka, ka tas ir loģiski un tā notiek katrā valstī, bet mums netiek izskaidrots, kāda ir motivācija, un tas izskatās nedaudz gļēvi, lai gan šis ir kā drosmes tests, jo pat briti un franči skaļi runā, ka ir gatavi doties uz Ukrainu.

Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2025

LA.LV Google ziņās Pievienot
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.