Pētījumā noskaidrots, ka bēgļiem ir tādas pašas iespējas strādāt kā citiem, bet darbu atrast ir grūti. Arī darba devēji dažkārt diskriminē bēgļus. Bieži darbs tiekot veikts par zemu samaksu, kā arī nelegāli. Latvijā netiek nodrošināta diplomu un kvalifikāciju atzīšana. Bēgļiem bieži vien nav pieejas dokumentiem, kas pierādītu viņu kvalifikāciju, tāpēc viņiem nav piekļuves tādām profesijām, kurām viņi būtu kvalificēti. 12
Tāpat pētījumā konstatēts, ka arī medicīnas darbinieki diskriminē bēgļus, nesniedzot palīdzību. Nozīmīgi arī tas, ka bēgļiem Latvijā netiek nodrošināts psiholoģiskais atbalsts. Tas viņiem būtu nepieciešams, ņemot vērā, ka daudzi no viņiem bēguši no kara.
Šlenca-Kozule norādīja, ka arī valsts piešķirtais pabalsts 256 eiro apmērā nav pietiekošs. Problēmu sagādājot arī tas, ka bēgļiem grūtības sagādā konta atvēršana bankā, kas aizkavē arī pirmā pabalsta saņemšanu. “Arī bankās acīmredzot ir aizspriedumi par bēgļu statusu. Aizkavēšanās pabalsta saņemšanā nozīmē, ka cilvēki bieži paliek bez iztikas līdzekļiem, jo dažkārt paiet mēnesis, līdz pabalsts nonāk viņu kontā,” stāstīja eksperte.
Bēgļiem ir pieejama gan pamatizglītība, gan vidējā izglītība. Bēgļu bērniem bieži iesaka apmeklēt skolas, kurās mācības notiek krievu valodā. Tas vēlāk ietekmē bērnu iespējas apgūt izglītību tālāk latviešu valodas neprasmes dēļ. Arī latviešu valodas kursu sistēma, pēc ekspertu domām, nav efektīva. Bēgļi norādījuši, ka viņiem bieži ir grūti atrast piemērotus un kvalitatīvus kursus. Arī tas, ka vienā kursā valodu apgūst cilvēki ar dažādu sagatavotības pakāpi, liedz bēgļiem apgūt valodu tādā līmenī, lai viņi varētu iesaistīties sabiedrībā un iegūt darbu.
Norādīts, ka Latvija 1951.gada konvencijā par bēgļus statusu vairākas normas neuzskata par saistošām. Arī to pētījuma veicēji iesaka pārskatīt.
Pētījuma tapšanā palīdzējusi arī KM un biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Pētījums veikts, izmantojot trīsdaļīgu pieeju. Tas sastāv no teorētiskas analīzes par esošo likumdošanu, rīcībpolitiku, institūciju lomu un atbildību pret starptautiskajiem un Eiropas standartiem vairākās tematiskās jomās, kas ir svarīgas bēgļu integrācijai. Veiktas arī daļēji strukturētas intervijas ar valsts un nevalstiskajām organizācijām. Pētījumā ieguldījumu devušas arī fokusa grupas intervijas ar 23 bēgļiem, kuriem ir piešķirts patvērums Latvijā.
Līdz 2014.gada 30.septembrim kopumā 1366 cilvēki ir lūguši patvērumu Latvijā. No tiem 64 ir piešķirts bēgļa statuss, bet 112 – alternatīvais statuss.
