Nozīmīgākās jomas, kurās bēgļiem ir nepieciešama palīdzība, ir mājvietas atrašana, darba atrašana, medicīniskā palīdzība, integrācija sabiedrībā, kā arī valodas apgūšana. Secināts, ka informēšana ir nepieciešama gan pašiem bēgļiem, gan sabiedrībai. Bēgļi nesaprot to, kādas ir viņu tiesības un kā tās izmantot. “Bēgļu vidū ir apjukums par to, kas viņiem pienākas, kā piekļūt lietām, kas mums liekas pašsaprotamas, bet bēgļiem ir svarīgas,” uzsvēra pētījuma nacionālā konsultante Dace Šlenca-Kozule. Savukārt sabiedrība diskriminē bēgļus, jo nav informēta par bēgļu situāciju. Pētījuma veicēji iesaka veikt skaidrošanas darbu sabiedrībā, kā arī īpaši pievērst uzmanību to cilvēku kvalifikācijas celšanai, kuri strādā ar bēgļiem. 12
Pētījuma veicēji norādījuši, ka daudz sarežģītāka situācija ir bēgļiem ar alternatīvo statusu, jo viņiem nav pieejama visa iespējamā palīdzība. Arī uzturēšanās atļauja katru gadu esot jāatjauno. Tas, pēc ekspertu teiktā, ietekmē šo bēgļu integrāciju tādās jomās kā darba un mājokļa atrašana un citas. Ierosināts pielīdzināt alternatīvo statusu ieguvušo bēgļu iespējas tām, kādas ir cilvēkiem ar 1951.gada konvencijas bēgļa statusu.
Nozīmīga problēma, kurai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, ir ģimenes atkalapvienošanās. “Pētījumi parāda, ka atdalīšana no ģimenes ir negatīva cilvēka veselībai, kā arī tam, lai viņi varētu koncentrēties uz integrāciju, piemēram, valodas apgūšanu,” stāstīja Davina, norādot, ka cilvēki, nezinot, kas notiek ar viņu ģimeni, nespēj koncentrēties. Tādējādi lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī ģimenes apvienošanai.
Kā stāstīja pētījuma nacionālā konsultante Šlenca-Kozule, bēgļiem bieži vien ir grūti atrast mājvietu, jo valsts atbalsts pašlaik netiek nodrošināts, bet pašvaldības atbalsts ir ierobežots. Arī dzīvokļu īpašnieki bieži diskriminē bēgļus. Problemātiski ir tas, ka īpašnieki bieži nevēlas reģistrēt bēgļus dzīvoklī. Tas noved pie tā, ka bēgļi nevar saņemt pašvaldības palīdzību, jo tajā nav reģistrēti.
