Saeimā apspriež “mantojumā” atstātos likumus 41
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vērtējot no 13. Saeimas mantotos likumus, ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima ceturtdien nolēma turpināt Valsts aizsardzības dienesta likuma izskatīšanu, par ko nobalsoja ne tikai koalīcija, bet arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība un partija “Progresīvie”.
Taču pēc ilgām debatēm Saeimas vairākums nolēma, ka 14. Saeimā neturpinās skatīt Civilās savienības likumu, kura pieņemšanai 13. Saeimā pietrūka balsojuma galīgajā lasījumā.
Projekta atbalstītāji no partijas “Progresīvie” un “Jaunās Vienotības” tagad palika mazākumā, bet divas partijas, kas iepriekš virzīja civilās savienības ideju, – “Konservatīvie” un “Attīstībai/Par” – šajā Saeimā nav pārstāvētas.
Pēc “Attīstībai/Par” iniciatīvas īsi pirms Saeimas vēlēšanām parlamenta darba kārtībā bija iekļauts arī Valsts aizsardzības dienesta likums, kuru bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) ierosināja pieņemt kā steidzamu.
Tagad deputāti plāno tam veltīt vairāk laika, lai sagatavotu kvalitatīvāku projektu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts līdz 2023. gada 10. janvārim, kad deputāti atgriezīsies no Ziemassvētku brīvdienām.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas amatpersonām, informē, ka šo likumu Saeimai vajadzētu pieņemt vēlākais aprīlī, lai vasarā varētu plānot dienestā pirmo iesaukumu.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (“LPV”) priekšsēdis Ainārs Šlesers, kura pārstāvētais politiskais spēks balsoja pret projektu, sēdē teica, ka “LPV” atbalstīs pakāpenisku finansējuma palielināšanu aizsardzībai līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, kā to apņēmusies valdība.
Taču partija uzskata, ka finansējums ir jāiegulda profesionālajā armijā, dubultojot tajā dienējošo skaitu.
“Progresīvo” deputāts Andris Sprūds atzina, ka projekts patiešām nebija kvalitatīvi sagatavots, piemēram, nav bijis izstrādāts alternatīvā dienesta modelis. Tas arī nesniedza skaidras atbildes uz vēl vairākiem jautājumiem. Taču “Progresīvie” atbalsta aizsardzības dienesta izveidi, jo šai Saeimai ir iespēja projektu pilnveidot.
Lielāko dienas daļu Saeimas sēdē aizņēma debates par Civilās savienības likumu, kura izskatīšanu 14. Saeimā vairākums noraidīja. Debatēs izskanēja abu pušu viedokļi. Kaspars Briškens (“Progresīvie”) teica, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu visas ģimenes bauda vienlīdzīgas tiesības un aizsardzību.
Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par viendzimuma pāriem, bet arī, piemēram, par diviem nelaulātiem senioriem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Partijas deputāti atgādināja, ka Saeima lemj nevis par šā likuma pieņemšanu, bet tikai par to, lai 14. Saeimā varētu turpināt tā izskatīšanu un par to notiktu diskusija. Irmai Kalniņai (“JV”) ir trīs bērni un trīs mazbērni, taču deputāte vēloties, lai viņas mazbērni dzīvotu demokrātiskā un modernā Eiropas valstī, “kur katram ir ļauts mīlēt to, ko viņš mīl”.
Jurģis Klotiņš (NA) skaidroja, ka Saeima jau ir veikusi grozījumus Darba likumā, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Tieši tāpēc Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā Civilās savienības likumu.
J. Klotiņš teica, ka Darba likumā ir paredzēts, ka personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas bija par pamatu prasībai Satversmes tiesā. Viņa ieskatā, nelaulātas personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, var noslēgt līgumu pie notāra, tā sakārtojot savstarpējās saistības. Projekta aizstāvji savukārt norādīja, ka tagad katru gadījumu izskata tiesa.
“Latvija pirmajā vietā” līderis A. Šlesers atgādināja, ka pēc viņa savulaik vadītās Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas Satversmē ir noteikts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.
Viņš sevi uzskatot par iecietīgu cilvēku, taču “tikai savienībā starp vīrieti un sievieti var dzimt bērni”.
Linda Matisone (“AS”), atbildot tiem, kuri atsaucās uz visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības atbalstītāju vēstulēm, teica, ka arī viņa saņemot daudz vēstuļu. Tās rakstot cilvēki, kas aicina neatbalstīt šo likumu, “jo tā ir tautas gatavināšana viendzimuma laulībām, kas būtu solis uz izmaiņām sabiedrībā, tēvu aizstājot ar mātes draudzeni”. L. Matisone teica – ja kāds uz to uzstāj, tad par to ir jālemj referendumā.
